Pagājušajā nedēļā Tieslietu ministrija iesniegusi izskatīšanai valdībā likumprojektu, kas nozīmē, ka vairāk nekā 33 tūkstošus Latvijā reģistrēto zemnieku un zvejnieku saimniecību pēc diviem gadiem sagaida reformas.
Pagājušajā nedēļā Tieslietu ministrija iesniegusi izskatīšanai valdībā likumprojektu, kas nozīmē, ka vairāk nekā 33 tūkstošus Latvijā reģistrēto zemnieku un zvejnieku saimniecību pēc diviem gadiem sagaida reformas. Tās saistītas ar saimniecību statusa maiņu un obligātu pārreģistrāciju.
Jau vairākus gadus zemnieku un zvejnieku saimniecību darbību regulē likums par individuālo jeb ģimenes uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību, kā arī individuālo darbu, pagājušajā nedēļā tiekoties ar reģionālo informācijas līdzekļu žurnālistiem skaidroja Uzņēmu reģistra valsts galvenais notārs Jānis Endziņš. Viņš uzsvēra, ka šajā un citos ar uzņēmējdarbību saistītajos likumos un noteikumos ietvertās normas esot novecojušas un neatbilst šā brīža situācijai, kad Latvija ir ES dalībvalsts.
Notārs uzsvēra, ka zemnieku un zvejnieku saimniecības kā juridiska forma tiks saglabāta. “Par to speciālistiem bija plašas diskusijas, tomēr nonācām pie atziņas, ka zemnieku un zvejnieku saimniecības kā organizatoriski saimnieciska vienība tiks saglabātas,” skaidro J.Endziņš. Likumā būs noteikts, ka šāda veida saimniecības fiziska persona var izmantot saimnieciskam darbam lauksaimniecībā vai zivsaimniecībā. Atšķirībā no līdzšinējā tām vairs nebūs juridiskas, bet gan fiziskas personas statuss. Tas nozīmē, ka zemnieku un zvejnieku saimniecības īpašnieks turpmāk atbildēs ar visu savu mantu. Līdz šim likumos zemnieku un zvejnieku saimniecību statuss neesot bijis skaidri noteikts. “Tas atvieglos saimniecību sadarbību ar bankām, ņemot kredītu, kā arī reģistrējot transporta līdzekļus,” skaidro J.Endziņš. Būs arī vienkāršota reģistrācijas kārtība. Paredzēts, ka, reģistrējot lauksaimnieciskās produkcijas apgrozījuma apjomu, kā arī citus būtiskus kritērijus, tos vērtēs saskaņā ar citiem likumiem. Tie noteiks priekšrocības vai tiesības saskaņā ar nosauktajiem produkcijas ražošanas kritērijiem. Tajā pašā laikā tas nebūs sasaistīts ar Uzņēmumu reģistrā reģistrējamo saimnieciskās darbības formu.
J.Endziņš uzsvēra, ka pusotra gada laikā no likuma stāšanās spēkā (paredzēts 2007. gada 1. jūlijā – red.) Uzņēmumu reģistrā būs jāiesniedz pieteikums par aktuālo informāciju zemnieku saimniecībā. Līdzšinējais saimniecību reģistrācijas numurs nemainīsies, apgalvoja J.Endziņš.
Taču ko darīt, ja reģistrētas vairākas zemnieku saimniecības ar vienādu nosaukumu, piemēram, “Bērziņi”? Situāciju skaidroja valsts notārs: “Protams, ir pieņemts, ka zemnieku vai zvejnieku saimniecība reģistrējoties vairumā gadījumu izvēlējās māju nosaukumu, kurā tās atrodas. Tādu Bērziņu vai Kalniņu Latvijā ir ļoti daudz, un Uzņēmumu reģistrā ir saimniecības pilnais nosaukums, piemēram, “Jāņa Pētersona Jelgavas rajona Vilces pagasta zemnieku saimniecība “Bērziņi””. Tā kā maz ticams, ka vienā pagastā ir vairākas saimniecības ar šādu māju nosaukumu, tas nebūs jāmaina.
Svarīgākais ir laikus iesniegt Uzņēmumu reģistrā pieteikumu par aktuālo informāciju saimniecībā, citādi zemnieku vai zvejnieku saimniecība tiks likvidēta. Šīs prasības attiecas arī uz pašlaik reģistrētajiem individuālajiem uzņēmumiem, kas kā saimnieciskās darbības forma no aiznākamā gada vidus tiks likvidēta. Līdzīgi kā zemnieku saimniecībām, tām pusotra gada laikā būs jāiesniedz nepieciešamā informācija un jāizvēlas kāda no likumā noteiktajām. Valsts galvenais notārs uzsver, ka līdzšinējais individuālais uzņēmējs kā darbības formu varēs izvēlēties, piemēram, sabiedrību ar ierobežotu atbildību vai individuālā komersanta statusu. Nebūs izslēgta iespēja veidot arī akciju sabiedrību.
Patlaban sākusies jaunā likumprojekta saskaņošana Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides, Zemkopības ministrijā, īpašu uzdevumu ministru sekretariātos, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā Trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, Lauksaimniecisko organizāciju sadarbības padomē. Paredzēts, ka saskaņojumi šīm iestādēm jāiesniedz līdz 2. septembrim. J.Endziņš izteica cerību, ka līdz gada beigām likumprojekts par zemnieku un zvejnieku saimniecībām tiks akceptēts Saeimā.
