Lai Jelgavas Domes deputātu iepazīšanās ar pašvaldības uzņēmumiem neizvērstos liekā laika tērēšanā, turpmāk vēl pirms uzņēmuma apmeklējuma konkretizējami padziļināti iztirzājamie jautājumi.
Lai Jelgavas Domes deputātu iepazīšanās ar pašvaldības uzņēmumiem neizvērstos liekā laika tērēšanā, turpmāk vēl pirms uzņēmuma apmeklējuma konkretizējami padziļināti iztirzājamie jautājumi. Tā var secināt pēc tikšanās SIA “Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde” (NĪP).
NĪP saimniecības iepazīšana sākas ar Pasta ielas īres nama, avārijas dienesta apmeklējumu un izbraucienu gar Satiksmes ielas un Meiju ceļa mājām, kur no attāluma tiek norādīts uz NĪP veikumu namu gala sienu siltināšanā. Lietas labad būtu derējis piestāt arī pie kādas konkrētas ēkas, piemēram, Satiksmes ielā 33, kur mājas vecākais un iedzīvotāji pauduši neapmierinātību ar kosmētiskā remonta kvalitāti un neatbilstošajām izmaksām. Savukārt NĪP atbildīgie darbinieki un direktors Juris Vidžis paudis, ka neapmierinātībai un darbu apmaksas aizkavēšanai nav pamata. Tādējādi arī deputāti uzskatāmi varētu pārliecināties par konkrētām problēmsituācijām un risinājumiem. Diemžēl daudzi iedzīvotājiem tik aktuāli jautājumi tā arī netiek iztirzāti.
Tikšanās NĪP telpās sākas ar garu uzņēmuma priekšvēstures izklāstu, kam pašreizējā situācijā nav nozīmes. Arī citādi J.Vidža stāstītais ir visai haotisks. Cenšoties aptvert visu, tāds bezsistēmas galops vien sanāk. Tiesa, runātājs ik pēc laika mērķtiecīgi akcentē lietas, kas būtu svarīgas, lai atvieglotu NĪP ikdienu. Savukārt jau stāstījuma sākumā uzņēmuma direktors atzīst, ka viņiem nav izdevīgi turēt augstas kvalifikācijas strādniekus, jo visu gadu nespēj viņiem nodrošināt konkurētspējīgas algas. Pie šā iedzīvotājiem neapskaužamā secinājuma viņš J.Vidžis vairākkārt, taču satraucošais fakts paliek neievērots. Ja reiz pilsētas mājas apsaimnieko mazkvalificēti speciālisti, uz situācijas uzlabošanos jelgavniekiem nav ko cerēt.
Iezīmē apsaimniekotājam izdevīgus risinājumus
Māju apsaimniekošanu J.Vidžis salīdzina ar ārsta diagnozi. Tas nosaka darāmo, un tālāko veic attiecīgas specializētas firmas. Tālab apsaimniekotājiem būtu izdevīgi, ja likumdevēji viņu darbam piemērotu pievienotās vērtības nodokļa kaut vai 0 procentu likmi, lai jebkuru darbu būtu izdevīgi iepirkt konkursa vai aptaujas kārtībā. Pašlaik tādas nav, tāpēc rodas domstarpības ar iedzīvotājiem, kas vēlas, lai darbus veiktu NĪP un nebūtu jāmaksā 18 procentu PVN.
Tiek atgādināts Berlīnē redzētais, kur renovētajās mājās apsaimniekošanas izmaksas divas reizes pārsniedz apkures izmaksas. Pie mums ir otrādi, tāpēc neadekvātajai situācijai būtu nepieciešams risinājums. Aicinādams neuztvert to kā pārmetumu, J.Vidžis norāda, ka apsaimniekošanas un īres maksa pie mums ir vienīgais pakalpojums, kura izmaksu apmēri noteikti, vadoties tikai no politiskās gribas, un tas apsaimniekotājam rada problēmas. Pieņemot lēmumu, īres griesti Domē noteikti pilsētas zonējuma, mitekļa labiekārtotības pakāpes. Tādējādi maksimālā īres maksa pašlaik ir 17,78 santīmi, bet zemākā – astoņi santīmi par kvadrātmetru. Taču faktiski – jo māja ir mazāka un vecāka, jo lielāki apsaimniekošanas izdevumi. Tāpēc īres griesti pilsētā būtu jāatceļ, jo iedzīvotāji nevar prasīt pakalpojumu, kas netiek apmaksāts. Citādi ir mājās, ar kurām noslēgts pilnvarojuma līgums un īpašnieki vienojušies par papildu maksu konkrētu uzlabojumu veikšanai. NĪP pārziņā esošajās ēkās tāda esot apmēram 20 mājās.
Turpinājumā direktors norāda, ka arī apsaimniekotājs vēlas attīstīties, negrib sēdēt pelēkās telpās, grib rakstīt ar datoru, nevis roku, kā tas notiek avārijas dienestā. Katram speciālistam, lai viņš strādātu ar apziņu, ka ir jādomā, apsaimniekoto māju iedzīvotājiem jāpiedāvā risinājumi, ir attiecīgi jāmaksā. Ar pašreizējiem NĪP uzturēšanai paredzētajiem trim santīmiem par kvadrātmetru to nevarot nodrošināt.
Saspēles, piespēles
un pārmijnieki
Iedzīvotājiem tiek norādīts, ka dzīvokļu īpašnieki joprojām nesaprot, ka viņiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi uzturēt savu kopīpašumu. Vēl joprojām neapzinās, ka ir jāmaksā par ikvienu darbu, kas īpašumā tiek veikts. Savukārt apsaimniekotāja rīcība, spriežot pēc dzirdētā, ikvienā gadījumā notiek atbilstoši likumiem un pēc labākās sirdsapziņas. Tiek uzsvērta dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma nozīme. Proti, apsaimniekotājs veic tikai darbus, ko norādījis īpašnieks, par nesaskaņotām iniciatīvām pats arī atbild, vismaz reizi gadā dzīvokļu īpašniekiem atskaitās par paveikto un plānoto, par nama uzkrātajiem līdzekļiem utt. Katrai mājai ir ieviesta sava lieta, kur apkopota finanšu plūsma, projektu dokumenti, pārbūvju saskaņojumi, apsaimniekošanas plāni u.c.
Ne bez humora deputāts A.Razminovičs teic, ka lielajā veiksmīgi apsaimniekoto namu plejādē vismaz vienā mājā, kur viņš pats dzīvo, ir zināmas problēmas, tai nav ne apsaimniekošanas plāna, ne apsaimniekotāja piedāvājumu. Izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks teic, ka tā nevarētu būt, jo šajā mājā ļoti daudz kas izdarīts. J.Vidžis savukārt ik reizi izskanējušo kritiku pieņem un teic, ka NĪP tomēr cenšas un arī turpmāk centīsies.
Kritiski NĪP direktors vērtē iedzīvotājus, kas ar problēmām vēršas pie trešajām personām – Domē vai laikrakstos. Jautājumi esot jārisina dialogā, trešā puse nevarot spriest par to, kam ir taisnība.
Domes priekšsēdētāja vietniece Irēna Škutāne mudina visus kopīgi domāt, kā Jelgavā risināt dzīvojamā fonda nodrošināšanas jautājumu, savukārt trešajā tikšanās stundā novirza sarunu uz to, kā labāk risināt mazturīgo un veco mājo iedzīvotāju problēmas. Tas, lai arī tik tiešām aktuāli, darba kārtībā īsti neiederas, jo ir pašvaldības, nevis NĪP kompetencē.
Visus skartos jautājumus neuzskaitīt (pie atsevišķiem “Ziņas” vēl atgriezīsies), taču pēc būtības nekas īsti nav iztirzāts, tāda parunāšana vien sanākusi. Kad J.Vidžis pievēršas iedzīvotāju runām par to, kā NĪP plēš no viņiem desmit ādu, deputāts Voldemārs Strīķis piespēlē gandrīz vai sakramentālu komentāru. “Redzat, cik viņš visu no sirds stāsta un grib mūs pārliecināt. Pirms vairākiem gadiem J.Vidžis izstrādāja maģistra darbu un saņēma ekonomikas maģistra grādu, tāpēc ļoti labi zinu visu to informāciju. Varat ticēt vai ne, bet Jelgavas NĪP ir viens no progresīvākajiem, ļoti daudz izdarījis. Mums, deputātiem, protams, jābūt prasīgiem, ne tikai ar kritiku, bet arī zināmā mērā labestīgiem, jo viņi strādā no sirds. Līdz ar to mums viņi ir nevis jāpātago, bet jāiet ar labiem ierosinājumiem, kā šīs lietas labāk darīt, jo ļoti daudz problēmu ir mūsos, dzīvokļu īpašniekos…”
Sociālisma laiks beidzies visiem
Taču ar ierosinājumiem ir bēdīgi. Faktiski reālu apsaimniekošanas jautājumu iztirzāšana – māju energoefektivitātes risinājumu meklējumi, veikto darbu kvalitātes problēmas, saimnieciski kompetentu mājas vecāko nozīme un citas tieši iedzīvotājiem svarīgas lietas – nenotiek. Tāpēc trešajai pusei atliek atgādināt no iedzīvotājiem un māju vecākajiem saņemto informāciju, kaut arī NĪP tas tā nepatīk.
Iepazīstoties ar pirmā pusgada atskaitēm un darbu izmaksām, ne vienā vien mājā tās raisījušas pārdomas. Ir māju vecākie, kas konstatējuši pierakstījumus. Piemēram, Lielajā ielā 30 mainīti ūdens stāvvadi, savukārt pie darbu izmaksām pierakstīts, ka veikts arī kanalizācijas stāvvada remonts, kas nav pat prasīts. Darbu izpildītāji skaidrojuši, ka ūdens stāvvadu nomaiņa kopā ar darbiem izmaksās apmēram 300 latu, taču izrādījies, ka vienā ieejā izmaksas pārsniegušas 400, bet otrā – 500 latu. Kā atsevišķa pozīcija norādīta caurumu aiztaisīšana, kas gan bija pieskaitāma pie stāvvadu nomaiņas un šā darba izmaksām. Arī koda atslēgas remonts tūlīt pēc tās uzstādīšanas iedzīvotājiem nešķiet pieņemams gājiens, bet nišu mūrēšanas izmaksas – neatbilstošas patērēto materiālu apjomam.
Iedzīvotājus neapmierina, ka par avārijas dienestu nākas maksāt pa trim lāgiem – noteiktu summu par uzturēšanu, par izsaukumiem, savukārt pēc tam jāsauc remontbrigāde, kas darbus padarītu līdz galam, un atkal jāmaksā. J.Vidžis teic, ka avārijas dienests domāts tikai lokalizācijai, nevis remontiem, tā rīcībā neesot pat metināmā aparāta. Bet varbūt tomēr… ja reiz NĪP ir pakalpojumu sniedzējs, būtu vērts ieklausīties iedzīvotāju priekšlikumos un kaut ko pilnveidot?
Iedzīvotāji ievērojuši, ka NĪP ir svarīgi šai iestādei lojāli māju vecākie, kas gatavi visam piekrist. Savukārt tādiem, kas orientējas apsaimniekošanas jautājumos un ir ar principiālu nostāju, novēroti centieni likt šķēršļus, kā tas bijis, piemēram, Lielās ielas 32. mājas gadījumā.
NĪP jāsaprot, ka sociālisma laiks ir beidzies ne tikai iedzīvotājiem, bet arī apsaimniekotājiem. Iedzīvotāji vairs nav ar mieru akli visam piekrist un pakļauties, izdot naudu par darbiem, kas padarīti pa roku galam vai kuru izmaksas ir neadekvātas. Galu galā tas ir viņu īpašums un nauda.
***
Skaitļi un fakti par NĪP
* Apsaimnieko 441 dzīvojamo māju, kurās dzīvo gandrīz 36 000 jelgavnieku, un 53 nedzīvojamās ēkas un būves. Ar 155 mājām noslēgti pilnvarojuma apsaimniekošanas līgumi.
* Jelgavā privatizēti 86,3% pašvaldības dzīvokļu (apsaimniekošanas līgumus noslēguši 79,5%). Labiekārtotajās mājās privatizēti 88,2% dzīvokļu, nelabiekārtotajās – 64,9%.
* Strādājošo skaits – 309, tostarp 44 darbinieki organizē darbu.
* 2004. gada apgrozījums – 2 901 322 lati.
