Šādu devīzi varētu piemērot otrajam Zemgales grafiti festivālam, kas šodien notiek skvērā aiz Jelgavas kultūras nama.
Šādu devīzi varētu piemērot otrajam Zemgales grafiti festivālam, kas šodien notiek skvērā aiz Jelgavas kultūras nama.
No “piederības zīmes” uzšņāpšanas uz nama vai vilciena sienas grafiti pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Ņujorkā izvērtās jaunrades formā, kurā ielu (ap)gleznotājiem paust savas domas un noskaņojumu. Izvērtās, “izklīda” pa visu pasauli un nu jau otrreiz festivāla veidolā apciemo Jelgavu. Aina, protams, nebūtu pilnīga, ja līdzas hiphopa vizuālajai mākslai tās sarīkojumā nebūtu pārstāvēta arī mūzika un deja.
Festivāls
Kā vēsta otrā Zemgales grafiti festivāla organizatori Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūra “Kultūra”, tā mērķis ir grafiti kā Latvijā jauna mākslas veida attīstīšana un iekļaušana pilsētvidē, kā arī jauno Zemgales novada grafiti mākslinieku apzināšana, atvēlot šai nodarbei vietu, kas uzlabotu pilsētas koptēlu, nevis ļautu attīstīties grafiti kā huligānismam.
Šis sarīkojums paredzēts kā turpinājums 2002. gada jūnijā notikušajam pirmajam festivālam – līdz šim Zemgalē vienīgajam (vēlāk līdzīgi sarīkojumi norisinājās Latgalē un Vidzemē).
Kā informē aģentūras projektu vadītājs Ivars Pirvics, skvērā aiz kultūras nama šodien pulksten 14 sāksies grafiti zīmēšana uz
2 x 2 metru planšetēm. Svētkus kuplināt ar sportošanu būs aicināti ekstrēmo sporta veidu pārstāvji (I.Pirvics piebilst, ka aicināti visi skrituļotāji, jo skvērā aiz kultūras nama būs novietotas šīm nodarbēm paredzētās rampas), ar dejošanu – “break dance” entuziasti no Jelgavas un Dobeles, ar repošanu – MC no visas Latvijas. Viņu vidū vairumam pazīstamākais vārds varētu būt “Apofeoz” no Rīgas – padsmit cilvēku “tusiņš” ar relatīvi mainīgu sastāvu, bet noturīgu četru aktīvistu kodolu, kura pārstāvji reizumis viesojas arī galvaspilsētas radioviļņos. Daļai jelgavnieku sveši nebūs dažos skolēnu jaunrades sarīkojumos redzētie vietējie kolektīvi “Mītava” un “Bezsvars”.
Festivālā paredzēts arī “body art” (apmeklētāju apgleznošana), netradicionālās friziermākslas paraugdemonstrējumi, apmeklētāju iesaistīšana grafiti zīmēšanā un improvizācijas teātru priekšnesumi.
Rīt gleznojumi būs apskatāmi festivāla “afterparty” jeb pēcsvinībās klubā “Tonuss”, pēc tam ceļos uz skeitparku pie ledus halles, kur tiem paredzēta paliekama vieta.
Vēsture
Nosaukuma “graffiti” izcelsmi mēdz skaidrot gan no grieķu vārda “graphein” – “rakstīt” –, gan itāliešu “graffiare” – “ieskrāpēt”, “uzšvīkāt”. Un vienalga, vai māksliniekiem tas patīk vai ne, grafiti vēsture sešdesmito gadu ASV sākās tieši ar šādiem uzšņāpumiem: rakstot savu pseidonīmu (iesauku) publiskās vietās, ar mērķi atstāt vēstījumu “es te esmu bijis” un gūt ievērību zīmes biežuma un “izplatības areāla” dēļ – visā pilsētā. Pirmās liecības par šādu pašapliecināšanos, kas, izpelnoties vietējās preses ievērību, padarīja rakstītājus par vietējām slavenībām, saglabājušās par diviem puišiem Cornbread un Cool Earl, kas savus segvārdus bija sarakstījuši pa visu Filadelfiju. Nedaudz vēlāk vēsturē šādi iegāja ņujorkietis TAK 138, kas, būdams kurjers, darba lietās apceļoja vai visu “Lielā Ābola” aglomerāciju, visur atstājot arī “autogrāfus”. Drīz, lai izceltos, ar vārda uzšņāpšanu vairs nepietika. Rakstu zīmēs sāka iestrādāt simbolus un dekoratīvus elementus. Sacensības garā, kas valdīja starp māksliniekiem, jau septiņdesmito gadu sākumā Ņujorkā pamazām izveidojās mūsdienās pazīstamo stilu iedīgļi: gan apaļīgo, komiksu estētikai radniecīgo “burbuļburtu” (“bubble letters”), gan rakstu zīmju trīsdimensionālā atveidojuma – grafiti prasmes “augstākās pilotāžas” apliecinājuma, kas skatītājā rada burtu telpiskuma “sataustāmības” iespaidu. Dzimtajā Ņujorkā grafiti uzplaukumu piedzīvoja septiņdesmito gadu otrajā pusē, bet Padomju Savienībā līdz ar repu un breiku tas parādījās astoņdesmito vidū – laikā, kad okeāna viņā pusē varas iestāžu paaugstinātas modrības un citu apstākļu dēļ grafiti darbu un mākslinieku skaits strauji saruka. Viens no grafiti pionieriem toreizējā PSRS bija rīdzinieks Vadims Meikšāns, kas darbus paraksta ar pseidonīmu Krys. Viņš Jelgavā viesojās pagājušajā grafiti festivālā.
Jelgavnieki
Pirms trim gadiem RAF mikrorajonā dzīvojošie Aleksejs, Igors un Ņikita, pašu vārdiem, tikai skatījās, un, kā atzīst tagad, festivāls toreiz bijis viens no impulsiem, kas mudinājis pamēģināt pašiem. Nu jau nepilnus divus gadus viņi kopā darbojas kā apvienība “RAF Crew”, kurā iesaistījusies arī Rīgā mītoša daiļā dzimuma pārstāve, kas parakstās ar vārdu Lars. Regulāri praktizējošo grafiti mākslinieku vidū, kas Latvijā saskaitāmi uz triju roku pirkstiem, “RAF Crew”, pēc pašu konstatējuma, ir vienīgie jelgavnieki.
Laikā, kas aptuveni sakrīt ar apvienības dibināšanu, zīmēšanu “uz savu roku” pirmoreiz aizstāja legāls darbs: ar sienas apgleznošanu pie bibliotēkas “Pārlielupe” sākusies jauniešu sadarbība ar pašvaldību un privātīpašniekiem. Pa šo laiku “RAF Crew” gleznojumi tapuši Jelgavā, Rīgā un citur Latvijā – gan pilsētvidē, gan kā interjera noformējumi. Jaunākais pasūtījums nule pabeigts tepat Jelgavā: apgleznota siena pie autostāvvietas Akadēmijas ielā.
Mūsu varoņiem jaunums nav jautājums par to, vai viņu “angažētība” nav pretrunā ar grafiti kā disidentiskas un nelegālas mākslas būtību – ielas mākslas, kuras vietu, saturu un lietderību izlemj tikai autors. Pievēršanos pasūtījumu pildīšanai jelgavnieki skaidro ar diviem apsvērumiem: pirmkārt, finansiālu (kvalitatīvas krāsas “uzsauc” pasūtītājs, pašiem tās būtu pārāk dārgs prieks), otrkārt, viņiem svarīgs ir nevis adrenalīns, kura devas, gleznojot neatļautās vietās, “ķer” mākslinieki Ņujorkas metro, bet tas, lai atšķirībā no nelegāli tapušajiem darbiem viņējo mūžs būtu pēc iespējas ilgāks.
Grafiti ir četrotnes galvenā aizraušanās, bet tuvas attiecības viņiem ir arī ar pārējām hiphopa mākslām. Kopā ar draugiem no citām Latvijas malām “RAF Crew” pārstāvji festivālā sola ne vien šo to uzzīmēt, bet arī parepot un uzbreikot.
