LR Valsts prezidentei Vairai Vīķei – Freibergai.
LR Valsts prezidentei Vairai Vīķei – Freibergai
Pēc plašsaziņas līdzekļos izskanējušā Jūsu aicinājuma arodbiedrību pārstāvjiem protestu vietā risināt konstruktīvas sarunas ar valdību par zemā atalgojuma un citām sociāli ekonomiskajām problēmām dažādās nozarēs Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vēlas informēt Jūs par patieso situāciju arodbiedrību un valdības pārstāvju attiecībās un sarunās, kas veido pamatu sociālā dialoga norisei un attīstībai nacionālajā līmenī.
Tuvojoties sociālā dialoga divdesmitās gadskārtas svinībām ES, jāatzīst, ka Latvijā tas nacionālajā līmenī pārsvarā pastāv tikai vārdos, nevis darbos. Partnerattiecību veidošana sociālā dialoga ietvaros ES valstīs ir prioritāte, un jautājumi, kas nozīmīgi plašām tautas masām, Eiropas valstu praksē vispirms tiek apspriesti ar sociālajiem partneriem, kas ir organizēts sabiedrības un valsts nodokļu maksātāju – darba devēju un darba ņēmēju – spēks.
Latvijā pastāvošā sociālā dialoga prakse savukārt skaidri liecina par neizpratni par korektām partnerattiecībām un savstarpēju uzticēšanos, kā arī par skaidru valdības nevēlēšanos risināt jautājumus, sadarbojoties ar nozīmīgām, sabiedrību pārstāvošām interešu grupām. To apliecina arī pēdējā gada notikumi: sociālo partneru neinformēšana par valsts budžeta grozījumu un budžeta projekta nākamajam gadam sagatavošanas gaitu, neieklausīšanās viedoklī par minimālās algas paaugstināšanas apmēriem, nepieaicināšana inflācijas ierobežošanas pasākumu izstrādāšanā utt., kaut gan LBAS, Latvijas Darba devēju konfederācija un valdība parakstījusi vienošanos par sociāli ekonomisko partnerību šajās un arī daudzās citās jomās.
Valdība tādējādi klaji ignorē organizēto pilsonisko sabiedrību, maldinot to ar solījumiem, kuriem nav pamata, radot neizpratni un sociālo nestabilitāti visā valstī. Ministru kabinets apzināti un mērķtiecīgi neiesaista sociālos partnerus sarunās. Jau vairākkārt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdēs, kā arī tikšanās reizē ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti viņš solīja sociālajiem partneriem – darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjiem – sniegt pilnu informāciju par valsts budžeta grozījumu sagatavošanas gaitu, iepazīstināt sociālos partnerus ar galvenajām budžeta prioritātēm un galvenais – dot iespēju sociālajiem partneriem iesniegt savus priekšlikumus pirms lēmuma pieņemšanas Ministru kabinetā. Par šo jautājumu nopietnas diskusijas notika arī NTSP sēdē šā gada 15. jūnijā, kad arodbiedrības, mūsuprāt, pamatoti norādīja, ka risināt jautājumu par minimālās algas paaugstināšanu valstī, nezinot budžeta veidošanas pamatprincipus un nesaņemot informāciju par budžeta ieņēmumu un izdevumu daļām, nav pareizi. Tagad mēs skaidri redzam, ka pagājušajā gadā NTSP sēdē vienbalsīgi akceptētais un neilgi pēc tam vienpersoniski noraidītais minimālās algas paaugstinājums it kā naudas trūkuma dēļ bijis faktiski bez jebkāda nopietna ekonomiska pamatojuma, jo 2005. gada budžetā izveidojies liels līdzekļu pārpalikums, ko daļēji bija iespējams novirzīt minimālās algas paaugstināšanai, tādējādi kaut nedaudz uzlabojot strādājošo sociāli ekonomisko stāvokli mūsu valstī.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība izsaka stingru protestu pret strādājošo interešu un vajadzību ignorēšanu mūsu valstī un vienlaikus norāda uz to, ka arī arodbiedrības vienmēr bijušas, ir un būs atvērtas konstruktīvām un lietišķām sarunām, bet ne demagoģijai, noklusēšanai un klajiem meliem no valsts vadības puses. Mēs paturam tiesības rīkot plašas protesta akcijas, lai kaut tādējādi pievērstu valdības un Saeimas uzmanību dažādu profesiju strādājošo un sabiedrības interešu grupu problēmām un to nekavējošas risināšanas nepieciešamībai.
Patiesā cieņā – Pēteris Krīgers, Latvijas Arodbiedrību savienības priekšsēdētājs
