Sabiedriskā organizācija «Vecāki Jelgavai» turpinās iepriekšējo gadu pieredzi un dosies nakts apgaitās pa Jelgavu.
Sabiedriskā organizācija “Vecāki Jelgavai” turpinās iepriekšējo gadu pieredzi un dosies nakts apgaitās pa Jelgavu. Šogad pilsētā iecerēts realizēt arī pērn sākto piena programmu.
Organizācija “Vecāki Jelgavai” vasarā piedalījās Latvijas vecāku apvienības “Visi” aktivitātēs.
Vecāki atbalsta skolotājus
Latvijas vecāku apvienība “Visi” (Vecāki izglītībai, sadarbībai, izaugsmei) ar lielu uzmanību seko notikumiem, kādi attīstās saistībā ar skolotāju prasību palielināt viņu atalgojumu. Apvienības valdes priekšsēdētājs Kārlis Boldiševics “Ziņām” stāsta, ka izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei, kā arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītājai Astrīdai Harbacevičai Latvijas vecāki nosūtījuši vēstuli, kurā pauduši savu nostāju jautājumā par skolotāju algu palielināšanu.
“Situācija valstī ir saspringta, un ministrijas pūles vienoties par pedagogu algu palielināšanas grafiku nākamajiem gadiem pakļautas laika limitam. Varam tikai minēt, kādēļ laikā, kad Veselības ministrija vienojās par algas palielināšanu mediķiem, tikpat rezultatīvi nerīkojas Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība. Acīmredzams, ka skolotājiem netiek samaksāts par visu, ko šīs profesijas pārstāvji dara mūsu bērnu labā,” teikts vēstulē.
Vairums vecāku vēlas, lai skola ne tikai izglīto, bet arī audzina. Viņi uzskata, ka tieši audzināšanas darbs netiek pietiekami novērtēts un atalgots. Latvijas Vecāku apvienība, izsakot savu atbalstu skolotāju taisnīgajai prasībai par algu paaugstināšanu, cer, ka tas tiek darīts ar mērķi, lai no pedagoga varētu prasīt individuālo darbu ar bērnu, mācību sasniegumu un skolēna uzvedības analīzi, kā arī ieguldījumu audzināšanas darbā. Vecāki ir gatavi sniegt morālo un cita veida atbalstu, lai visīsākajā laikā tiktu pieņemts valsts finanšu spējām atbilstošs un skolotāja profesiju nepazemojošs algas palielināšanas grafiks nākamajiem gadiem. K.Boldiševics norāda, ka vecākiem
spriest par summām, kas atbilstu skolotāju algas apmēram, būtu nekorekti: “Vispirms jāsniedz savs piedāvājums un jāizvērtē valsts iespējas, un vecāki nebūs tie, kas norādīs skolotāju algas lielumu. Mēs vienkārši atbalstām pedagogus. Algu aprēķināšanas sistēma ir “slima”, taču to nevarēs atveseļot un sabiedrības atbalsts netiks gūts, ja arodbiedrība kā vienīgo protesta formu izvēlēsies streiku,” uzskata valdes priekšsēdētājs. Vecāki cer, ka valdība apstiprinās atbilstošu algas palielināšanas grafiku, kura izpilde varētu sākties vēl šogad.
Jāmaina centralizēto eksāmenu kārtība
Vecāki nākuši klajā arī ar vairākiem ierosinājumiem, kā turpmāk organizēt centralizēto eksāmenu kārtošanu skolās. Viņi pauž gandarījumu, ka diskusijā par izmaiņām centralizēto pārbaudījumu organizēšanā arvien biežāk tiek uzklausīts vecāku viedoklis. “Mūsuprāt, centralizēto eksāmenu sistēma ir saglabājama un uzlabojama. Mēs piedāvājam arī dažus ierosinājumus. Skolēniem līdz decembra vidum jāizvēlas, kādu eksāmenu kārtot, taču augstskolās atvērto durvju dienas un informācija par nepieciešamajiem eksāmeniem parasti zināma pavasarī. Tādēļ loģiski būtu, ja augstskolas to izziņotu sabiedrībai un skolām līdz decembrim. Tā kā matemātikas un vēstures eksāmenus izvēlas kārtot vairums skolēnu un šogad tie bija vieni no populārākajiem, ierosinām noteikt skolēniem vairāk nekā tikai vienu brīvu dienu. Savukārt, lai varētu agrāk iegūt eksāmenu rezultātus, atbalstām atsevišķu eksāmenu labošanu skolās. Joprojām sabiedrība nav saņēmusi skaidru atbildi, vai centralizētie eksāmeni vajadzīgi tik daudzos priekšmetos un kāds skaits būtu optimāls, tādēļ ierosinām dialogu šajos jautājumos nebeigt augustā, bet izveidot darba plānu, nosakot iesaistīto pušu atbildību un konkrētus termiņus galīgā lēmuma pieņemšanai,” norāda K.Boldiševics.
Piena programma Jelgavu nepamet
Pagājušajā mācību gadā tika sperti pirmie soļi piena programmas ieviešanai Jelgavā. Tās iniciatori bija “Vecāki Jelgavai”. K.Boldiševics stāsta, ka joprojām saredz vecāku lomu sadarbībā starp izglītības iestādēm, piena ražotājiem, ēdināšanas uzņēmumiem, pašvaldību un citām institūcijām, lai veicinātu veselīgu dzīvesveidu, kurā būtiska nozīme ir bagātīgam un sabalansētam ikdienas uzturam. Pērn piena programma tā arī netika veiksmīgi realizēta skolās. K.Boldiševics pārliecināts, ka iemesls tam bija informatīvās kampaņas trūkums un vairāku mācību iestāžu neieinteresētība šajā jautājumā. Latvijas piena ražotāji ir centušies savu produkciju pielāgot bērnu vēlmēm. Ar ES un valsts finansiālu atbalstu skolām pieejams piens un jogurts ar dažādu garšu – zemeņu, ķiršu, banānu, karameļu un citām –, kas mazajam baudītājam rada lielāku vēlēšanos to lietot katru dienu. “Mums jāizmanto valsts budžeta piedāvājums un ES līdzekļi, kas sedz piena izmaksas 1. – 4. klasei. Jāmeklē veids, kā organizēt “piena ceļu”, lai bērnam būtu iespēja vismaz reizi dienā izdzert glāzi piena,” uzsver K.Boldiševics. Tādēļ 14. septembrī vecākiem, skolu direktoriem, pašvaldībai un piena ražotājiem iecerēts reģionāls seminārs, kurā tiks meklēts ērtākais ceļš, kā nodrošināt bērnam šo iespēju.
