1. septembris šogad man sākās gluži kā pirmklasniekam. Ir ļoti liels prieks atkal atgriezties Amatu skolā – vietā, kur sāku pedagoģes gaitas.
1. septembris šogad man sākās gluži kā pirmklasniekam. Ir ļoti liels prieks atkal atgriezties Amatu skolā – vietā, kur sāku pedagoģes gaitas. Pirms astoņiem gadiem tur strādāju par direktora vietnieci audzināšanas darbā, bet pēdējos divus gadus Sociālo lietu pārvaldē biju dienas centra “Atbalsts” vadītāja. Šogad saņēmu ļoti negaidītu piedāvājumu – pretendēt uz direktores vietu Jelgavas Amatu skolā. Tā kā esmu cīnītāja, piedāvājumu pieņēmu. Pagaidām direktores statusā vēl neesmu, jo tam nepieciešams Jelgavas Domes apstiprinājums.
Visu nedēļu skolā strādāju kā direktora pienākumu izpildītāja. Nezinu, kā vieglāk – sākt pilnīgi jaunā kolektīvā vai ienākt atpakaļ jau zināmajā. Ceru, ka ar kolēģiem sapratīsimies, jo ir cilvēki, kurus zinu un uz kuriem varu paļauties.
Pirmdien gaidījām ciemiņus, jo pilsētas skolās notika izglītības iestāžu pieņemšana. Patīkams pārsteigums, ka Amatu skolas novērtēšanā piedalījās arī Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. Šogad veikti vairāki kapitālie remonti. Ēkas 1. stāvā tapusi vēl viena frizētava (tagad skolā ir divas), bet otrajā stāvā – teorijas klase topošajiem frizieriem. Veikts arī telpu kosmētiskais remonts. Runājām par mācību iestādes šāgada privilēģijām, kas galvenokārt saistītas ar pavāru un konditoru specialitāšu iekārtu modernizāciju. Pagaidām skolai nav savas ēdnīcas, tādēļ šogad plānojam izremontēt telpas, kurās iekārtot ēdamzāli.
Otrdienas svarīgākais notikums – skolas pedagoģiskās padomes sēde, kurā runājām par Izglītības pārvaldes noteiktajām prioritātēm un to realizēšanu Amatu skolā, kā arī par grupu komplektēšanu. Šogad mūsu skolā mācīsies 470 audzēkņu, no viņiem 180 pirmkursnieku. Pieprasītākā specialitāte bijusi mazumtirdzniecības komercdarbinieks, populāras joprojām ir pavāru un konditoru specialitātes. Savukārt vismazākā interese jauniešiem šogad bijusi par šuvēja amatu, kas Jelgavā ir ļoti pieprasīta, taču zemu atalgota. Ar kolēģiem bijām vienisprātis, ka skolai jāturpina sadarbība ar Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociāciju un Nodarbinātības valsts aģentūru.
Trešdiena aizritēja, pedagogiem un skolas vadībai saskaņojot stundu sarakstus un mācību plānus.
Beidzot pienāca arī ilgi gaidītais un satraukuma pilnais 1. septembra rīts. Patīkams pārsteigums bija agri no rīta kabinetā uz galda noliktais apsveikums un svētku kliņģeris no Domes priekšsēdētāja. Svinīgajā pasākumā apjautu, ka mani pārņēmušas īpašas izjūtas, sākot no uztraukuma, līdz pat milzīgai atbildībai. Skatījos uz smaidošajiem audzēkņiem un centos uzminēt, ko viņi domā. Pēcpusdienā kolēģus aicināju uz nelielu cienastu un tādu kā tuvāku iepazīšanos. Vēlos, lai mūsu skolā būtu saliedēts kolektīvs, tādēļ ļoti ceru, ka sastrādāsimies. Dienas beigās mums bija vēl viens nozīmīgs pasākums, proti, ciemošanās pie ilggadējās skolas direktores Anastasijas Piļņikovas.
Vakar arī mūsu skolā sākās visīstākais mācību process gan audzēkņiem, gan skolotājiem. Iejusties direktores amatā man ļoti palīdz Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza un viņas kolēģes, kas neliedz padomu un atbalstu. Ir mazliet bail no atbildības, taču uzskatu, ka tas ir labi. Sliktāk būtu, ja neizjustu bailes. Apzinos – ja reiz esmu piekritusi šim izaicinājumam, tad jāiet līdz galam. Es zinu, ka to varu, jo esmu cīnītāja.
