Pēdējās dienas Latvijai un pasaulei nesušas daudz pārdzīvojumu. Pie ASV Atlantijas krasta pārbrāzusies viesuļvētra izraisījusi totālu haosu degvielas tirgū.
Pēdējās dienas Latvijai un pasaulei nesušas daudz pārdzīvojumu. Pie ASV Atlantijas krasta pārbrāzusies viesuļvētra izraisījusi totālu haosu degvielas tirgū. Ticamākais, jau tuvākajās dienās kļūs skaidrs, vai Degvielas tirgotāju asociācijas vadītāja Ojāra Karčevska “Ziņām” sacītais, ka gaidāms pasaules ekonomikas kolapss, atbilst patiesībai. Tikmēr varam vērot pašmāju “ražojumu”, kas jau tā augsto inflācijas temperatūru ir paaugstinājis.
“Ziņas” jau informēja, ka Pašvaldību lietu un reģionālās attīstības ministrijā, pareizāk gan būtu teikt, vienā no tās struktūrvienībām – Mājokļu aģentūrā –, tapa grozījumi likumā, kas ļautu no nākamā gada pārdot vēl neprivatizētos dzīvokļus. Turklāt tādā veidā, ja līdzšinējiem īrniekiem nav naudas, lai to nopirktu par tirgus cenu, dzīvokli varētu pārdot ar visiem īrniekiem un viņu tajā esošo mantu. Principā grozījumi likumā par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju paredzēja – ja īrnieks šogad neprivatizēs dzīvokli, no nākamā gada viņam būs pirmpirkuma tiesības, lai atpirktu to no valsts vai pašvaldības, bet jau par tirgus cenu. Ja tas netiks darīts, valsts dzīvokli nodos pašvaldības īpašumā, kas tālāk lems par tā pārdošanu izsolē ar visu īrnieku un viņa beztermiņa īres līgumu.
Pēc šābrīža informācijas, minētais priekšlikums izraisījis vēl nebijušu privatizācijas sertifikātu cenu lēcienu. Ažiotāžas dēļ desmit dienu laikā to iepirkšanas cena kāpusi par teju trīsdesmit procentiem, bet pārdošanas – par divpadsmit procentiem. Pie tā, ka valdības locekļi un citas valsts augstākās amatpersonas nākušas ar, maigi sakot ne pārāk pārdomātiem priekšlikumiem, bijām tā kā pieraduši. Privatizācijas sertifikātu izmantošanas termiņš tuvojas beigām, tādēļ kaut kā nepārliecina premjerministra Aigara Kalvīša sacītais, ka šoreiz pie vainas būs bijis kāds pārlieku centīgs ierēdnis.
Vēl “neatprečotie” privatizācijas sertifikāti ir koncentrējušies nedaudzu cilvēku rokās. Tā kā vienīgie vēl līdz galam neprivatizētie “gardie kumosiņi” – “Latvenergo”, “Lattelekom”, Latvijas Dzelzceļš – tik lēti rokās nedosies, sertifikātu īpašniekus ne pa jokam satraukušas sava īpašuma nākotnes izredzes. Galu galā tie taču būtu jālaiž apgrozībā, lai nestu peļņu.
Starp citu, sertifikātu īpašnieku vidū tiek saukti premjerministra partijas nebūt ne pēdējie cilvēki. Tā kā likumprojekta autori arī nākuši no šīs pašas partijas, secinājums “uzprasās” pats par sevi.
Arī ministra Māra Kučinska sacītais, ka pie vainas būs bijuši pārlieku centīgie ierēdņi, tā īsti nepārliecina. Ja atceramies, ka pirms kāda laika, aizbildinoties ar mistiskām ES prasībām steigšus nomainīt azbestu saturošos šīfera jumtus, tieši un netieši tika mēģināts lobēt būvmateriālu tirgotājus, būvniekus un azbesta glabātuves apsaimniekotājus, priekšlikums šādi “atprečot” privatizācijas sertifikātus vedina uz nelāgām aizdomām.
