Laikā, kad sāk birt koku lapas, kad no dobēm aizvācamas pirmās vasaras puķes, bet no augļudārza – bojātie augļi, komposta kaudzes piedzīvo lielāko papildinājumu.
Laikā, kad sāk birt koku lapas, kad no dobēm aizvācamas pirmās vasaras puķes, bet no augļudārza – bojātie augļi, komposta kaudzes piedzīvo lielāko papildinājumu. To, ka organiskais mēslojums ir vērtīgākais augsnes auglības veicinātājs, zina katrs. Šoreiz – kā paātrināt kompostēšanas laikā notiekošos procesus tā, lai iegūtu vērtīgu kompostu.
Dārzkopībā ir grūti iztikt bez organiskā mēslojuma. Kūtsmēslos parasti ir daudz dažādu nezāļu sēklu. Arī no sanitārā viedokļa raugoties, ogulājiem, sevišķi zemenēm, komposti ir daudz noderīgāki, pārliecināts bioloģijas doktors Vilnis Nollendorfs.
Organiskais mēslojums uzlabo augsnes fizikālās īpašības – mitrumu, siltumu un gaisa ietilpību. Kompostā esošās organiskās vielas palielina augsnes buferspēju (padara tās izturīgākas pret pH jeb skābuma izmaiņām).
Kur un kā iekārtot
Kompostam dārzā parasti izvēlas vietu, līdz kurai ērti un ātri var aiznest atkritumus, taču tai jāatrodas nomaļākā vietā, lai nebūtu pamanāma no ielas un cilvēkiem, kas atpūšas dārzā. Agronome Dzintra Akmene iesaka kompostu ierīkot viegli noēnotā vietā, jo kā pārāk karsta saule, tā tumša vieta palēnina kompostēšanās procesu. Ja šādu vietu atrast nevar, jāizlīdzas ar viengadīgu stādījumu vai kāda cita nožogojuma (piemēram, pinumu sietu) izveidi tā, lai tas ne tikai aizsegtu sauli, bet arī būtu pietiekami dekoratīvs.
Komposta kaudzi veido no jebkuriem organiskajiem atkritumiem. V.Nollendorfs kompostēšanā lielu nozīmi piešķir kūdrai. Viņš pārliecināts, ka bez sūnu kūdras nav iespējams nodrošināt labu sanitāro stāvokli lauku māju un vasarnīcu apkārtnē. Kūdra nepieciešama sausajās tualetēs, lai samazinātu gāzveidīgā amonjaka izdalīšanos un veicinātu ātrāku fekāliju sadalīšanos. Tā vajadzīga arī, lai nederīgos virtuves un dārza organiskos atkritumus pārvērstu vērtīgā kompostā. No virtuves atkritumiem ātrai kompostēšanai var izmantot kartupeļu, dārzeņu, augļu mizas un atliekas, kafijas un tējas biezumus, miltu un makaronu ēdienu atliekas u.c. Kopā ar kūdru iespējams kompostēt arī sasmalcinātus dārza atkritumus. Kūdras skābuma samazināšanai var izmantot malkas pelnus – vidēji divarpus trīs kilogramus uz kubikmetru. Sekmīgai mikroorganismu darbībai komposta videi jābūt ar pH 5,5 – 7,5.
Cik lielai jābūt kaudzei
Komposta kaudzei jābūt aptuveni pusotru divu metru platai un līdz pusotra metra augstai. Garumu var veidot pēc saviem ieskatiem. Pārāk mitrā un vēsā kompostā mikroorganismu darbība palēninās, līdz ar to komposta gatavība aizkavējas. Savukārt ļoti sauss komposts var pārkarst, daļa organisko vielu pilnīgi noārdīsies, un kompostēšanās apstāsies. Lai būtu mazāki siltuma zudumi, kaudzi no sāniem un galiem nodala ar dēļiem vai citiem materiāliem. Tas samazina arī komposta izžūšanu. Ilgstoša lietus laikā kompostu vajadzētu pārklāt ar polietilēna plēvi. Kaudzi nosegt ar zāli, lapām vai plēvi ieteicams visu laiku, jo tad substrātā saglabāsies pietiekams mitrums, lietus neizskalos barības elementus un uz komposta neaugs nezāles. Svarīgi, lai jau pašā kompostēšanas sākumā mikroorganismu aktīvās darbības dēļ strauji paaugstinātos komposta temperatūra. Tādā gadījumā aiziet bojā kaitīgie un nevēlamie mikroorganismi.
Kad būs gatavs
Vasarā kvalitatīvu atkritumu kompostu var sagatavot pusotra divu mēnešu laikā. Šā procesa ātrums atkarīgs no mikroorganismu darbības aktivitātes, ko savukārt ietekmē komposta mitrums, temperatūra, skābeklis, barības elementu saturs, skābums un citi faktori, no kā atkarīga mikroorganismu darbība.
Komposta apakškārtas izveidošanai un noslēgšanai no virspuses var izmantot sūnu kūdru. Tā kā kompostēšanas laikā komposts bioloģiski aktivizējas, tajā palielinās augiem izmantojamo elementu saturs. Bioloģiskie procesi komposta kaudzē noris labāk, ja mitruma daudzums tajā ir 60 – 70 procentu. Sausās vasarās komposts jālaista ar ūdeni vai vircu. O
Raksta tapšanā izmantoti žurnāla “Dārza Pasaule” un “Vides Vēstis” materiāli.
***
Komposta kaudzes veidošana (pēc V.Nollendorfa)
Veido slāņiem, vielu attiecības labi sabalansē: 5 cm izejvielas, kas satur slāpekli (augu zaļmasa, dārzeņu mizas u.c.), un 25 cm sauso vielu, kas satur oglekli (sausa zāle, smalki zari, skaidas u.c.), pa starpu ieberot centimetru biezu gatava komposta kārtiņu kā mikroorganismus saturošu ieraugu vai aplaistot ar biokompostētāju.
Sadalīšanās notiks ātrāk, ja izejvielas būs sasmalcinātas. Tas sekmēs mikroorganismu daudzuma palielināšanos. Vienmēr jāsasmalcina pārkoksnējušās atliekas.
Jārūpējas par gaisa pieplūdi, ar asu nūju izdurot komposta kaudzē caurumus tā, lai neviena vieta kaudzē nebūtu no gaisa avota tālāk par 75 cm.
Kaudzi nepieblietē, bet pārsedz ar zāles slāni, lai nepiesaistītu mušas un neveicinātu to perēkļu rašanos.
Virspusē uzber plānu augsnes vai gatava komposta kārtu, lai mikroorganismi un sīkbūtnes paātrinātu sadalīšanās procesu.
***
Kā ātri sagatavot kvalitatīvu kompostu
Visus atkritumus vienmērīgi sasmalcina un labi sajauc.
Katru jaunu atkritumu slāni pārklāj ar kūdru un samitrina.
Svaigam kompostam piejauc jau gatavu kompostu attiecībā 10:1.
Kompostam jābūt irdenam.
***
Daži kūdras kompostu veidi
Sūnu kūdras un putnu vai trušu mēslu komposts
Ļoti vērtīgu kompostu var pagatavot no kūdras un putnu vai trušu mēsliem. Tiem pievieno vircu un kaļķojamo materiālu ar tādu aprēķinu, lai komposts pēc barības elementu satura būtu līdzvērtīgs labiem kūtsmēsliem. Šie organiskie komposti uz kūdras bāzes ir pārāki par dabīgiem kūtsmēsliem. Gatavojot kompostu, var izsargāties no atsevišķu barības elementu nepietiekamības vai pārbagātības, ko bieži novēro dabiskos kūtsmēslos.
Kūdras un vircas komposts
Viegli un ātri pagatavojams ir kūdras un vircas komposts. Tas sevišķi ieteicams augsnēs, kuras pārmēslotas ar fosforu, jo vircā ir zems fosfora saturs. Vircā ir daudz bora, kas pilnībā nodrošina augu vajadzību pēc šā mikroelementa. Kūdras un vircas komposts vasaras mēnešos ir derīgs lietošanai jau pēc 4 – 6 nedēļām.
Kūdras un vircas kompostā var izmantot arī koku lapas. Tās ātri sadalās un satur daudz augiem nepieciešamo barības elementu. Lapu, kūdras un vircas kompostu var izmantot augļu koku un ogulāju stādījumu mulčēšanai. Lapas satur daudz kalcija un magnija, tādēļ kaļķojamo materiālu devas var būt mazākas.
