Pirms pāris dienām uz redakciju piezvanīja daudziem jelgavniekiem pazīstamais skolotājs Valdis Lagzdiņš.
Pirms pāris dienām uz redakciju piezvanīja daudziem jelgavniekiem pazīstamais skolotājs Valdis Lagzdiņš. Viņš lūdza “Ziņu” lasītājiem pajautāt, vai kāds nezina par agrākās 15. maija pamatskolas skolotāju Feliksu Kukšu, kas, viņaprāt, bija viens no Jelgavas pretošanās grupas dalībniekiem.
Par nacionālo pretošanās cīņu Otrā pasaules kara laikā zināms maz. Tādēļ vēl jo nozīmīgāka katra liecība, no kuras varētu uzzināt kaut ko svarīgu par saviem varonīgajiem priekšgājējiem.
V.Lagzdiņš ir dzimis kurzemnieks. Skolas gaitas sāka 1935. gadā Pūņu pamatskolā, kas atrodas tagadējā Talsu rajona Valdgales pagastā. Līdz 1934. gadam tā bijusi četrklasīga, pēc tam sešklasīga. Pret pirmklasniekiem prasības bijušas stingras – lai tiktu ārā no ābečniekiem, vajadzēja prast lasīt. Un viens no stingrākajiem skolotājiem mācību iestādē bijis F.Kukša. “Nevaru apgalvot, ka viņš mani mācīja 1. klasē, taču 2. (1936./1937. mācību gadā), kad dzīvoju internātā, noteikti tas tā bija,” atceras V.Lagzdiņš. Viņam spilgti atmiņā palicis, ka F.Kukša mācījis notis. Otrklasniekiem bija jābūt spējīgiem uzzīmēt arī vijoles atslēgu, kas nav nemaz tik viegli. V.Lagzdiņa klasesbiedrs Viesturs Riekstiņš zina par šo personu stāstīt vairāk, jo F.Kukša bija viņa tēva draugs. V.Riekstiņa atmiņās šis skolotājs bijis ļoti patriotisks vīrs, kas vasaras brīvdienās paaugstinājis savas militārās prasmes.
1937. vai 1938. gadā F.Kukša no Pūņu pamatskolas pārgājis strādāt uz Jelgavas 15. maija pamatskolu, ko vadīja Fricis Jorniņš.
Pēc Talsu ģimnāzijas absolvēšanas 1946. gadā uz Jelgavu atnāca arī V.Lagzdiņš. Pabeidzis Pedagoģisko skolu, viņš sāka strādāt agrākajā 15. maija skolā, un 1951. gadā viņa audzināmajā klasē nonāca meitene Valda Kukša.
Iepazīstoties ar Valdas dzīves apstākļiem, audzinātājs apmeklējis audzēkni mājās (viņa dzīvojusi Kazarmes ielas apkaimē) un pie reizes pajautājis, vai ģimenei nav kāds sakars ar F.Kukšu. Atbilde bijusi: “Viņš ir tēva brālis.” Kad audzinātājs jautājis, kur viņš ir tagad, atbildēts izvairīgi: “Karā pazuda.”
V.Lagzdiņš piebilst, ka tas bija Staļina terora laiks, kad cilvēki baidījās runāt patiesību. Tomēr viņš uzdevis šo jautājumu arī kolēģim nu jau aizsaulē aizgājušajam skolotājam Kristapam Dziedātājam, kas pateicis vairāk: “Feliksu Kukšu no skolas aizveda uz gestapo.” Atmodas sākumā, kad laikraksti un grāmatas bija lētākas, V.Lagzdiņš kaut kur esot lasījis, ka Jelgavā bijusi spēcīga nacionālās pagrīdes grupa, kas diemžēl tika nodota vācu slepenpolicijai. Šāds apgalvojums varētu būt pamatots, jo, piemēram, Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes dēls, Centrālās padomes vadītājs Konstantīns Čakste, taču bija saistīts ar savu dzimto pilsētu. Tomēr vismaz pagaidām nav skaidrības par šo pretošanās grupu, kurā varēja būt arī F.Kukša. Diemžēl miruši ir šā cilvēka zināmie tuvākie radi, arī V.Kukša. Tomēr skolotājs V.Lagzdiņš, piebilstot, ka ir arī vēsturnieks, uzskata, ka varētu būt dzīvi liecinieki, ar kuru palīdzību mēs varētu uzzināt ko vairāk par šo iespējamo nacionālās pretošanās grupu Jelgavā.
