Ne tik bieži notiek pūtēju orķestru koncerti, tāpēc zīmīgs ir katrs šāds sarīkojums.
Ne tik bieži notiek pūtēju orķestru koncerti, tāpēc zīmīgs ir katrs šāds sarīkojums. Tāds bija arī pūtēju orķestra “Rīga”, Rīgas saksofonu kvarteta un solistu koncerts Jelgavas kultūras namā otrdien.
Zinu, ka dzirdēšu ko jaunu vai arī interesantus pārlikumus tieši pūtēju orķestrim. Šoreiz interesi kāpināja divu solistu – saksofonistu Žana Pjēra Baralioli un Arvīda Kazlauska – uzstāšanās kopā ar tradīcijām bagāto pūtēju orķestri “Rīga” un tā māksliniecisko vadītāju Jāni Puriņu. Ž.P.Baralioli pārstāv franču skolu – šķietami viss vienkāršs un viegls, sākot no uznāciena līdz spēlei, bet līdztekus talantam bijusi laba skola (saksofona dzimtene ir Francija), ļaujot veidot nepiespiestu, bet ļoti skanīgu toni, ko Ž.P.Baralioli apliecināja jau Astora Pjacollas “Oblivion”. Sen nebija gadījies dzirdēt tik nostalģisku, pat zināmas bezcerības caurstrāvotu kompozīciju. Veiksmīgāku gribējās Kolombo Murenas “Indifference” skanējumu – pietrūka saskaņas starp soprāna saksofonistu Ž.P.Baralioli un īpaši flautu un sitamo instrumentu spēlētājiem. Iecerētais politonālais efekts neveidojās. Leonarda Bernstaina uvertīrai “Kandida”, kas ir varbūt viens no zīmīgākajiem 20. gadsimta amerikāņu mūzikas opusiem, piemīt zināma bravūra, pat brutalitāte, bet šoreiz mazliet pietrūka liriskas stīgas.
Aizvien labu iespaidu atstāj jaunā saksofonista J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistranta Arvīda Kazlauska uzstāšanās, jo īpaši brāļu Jurjānu fonda rīkotajā starptautiskajā konkursā, bet šoreiz labie nodomi bija piepildīti daļēji. Likās, trūka meistarības un tīri fiziska spēka, lai Gregorija Kaļinkoviča Koncerts kapričo ar Nikolo Paganīni kaprīzes tēma tā īsti iemirdzētos. Ar kompaktu saskanīgu spēli pūtēju orķestris “Rīga” priecēja latīņu fantāzijā “Ceļš” ar gaumīgi tvertajiem pasodobles ritmiem, ar lirisko obojas kantilēnu otrajā daļā un spraigo finālu. Savukārt Kvinsija Rīda “Burvju dziesmas” pārliecināja gan ar fantastikas iekrāsojumu, gan gluži džezisku azartu skaņdarba izskaņā. Koncerta kulminācija raisījās programmas pēdējā skaņdarbā – A.Pjacollas Koncertā, ko spēlēja Ž.P.Baralioli, Rīgas saksofonu kvartets (Gints Pabērzs, Artis Sīmanis, Ainars Šablovskis un Renārs Lācis) un pūtēju orķestris “Rīga”. Varētu teikt, visi bija uz viena viļņa, tāpēc priekšnesums izdevās tik emocionāli iedarbīgs un pārliecinošs. Šķiet, koncerta otrā daļa pat pārauga koncerta ietvarus, notika meditācija plašākā nozīmē. Skaisti, krāsaini un spilgti!
Ceru, ka “Euro Concerto” sniegs daudzveidīgus, neparastus un interesantiem iespaidiem bagātus muzikālus sarīkojumus jelgavniekiem arī turpmāk.
