Šīs skolēnu brīvdienas ievadīja karnevāls par godu mūsu uzņemšanai vidusskolā.
Šīs skolēnu brīvdienas ievadīja karnevāls par godu mūsu uzņemšanai vidusskolā. No klasesbiedriem, ar kuriem kopā beidzu pamatskolu, manā jaunajā klasē palikuši tikai septiņi. Tādas “iesvētības”, ko mums bija sarīkojusi vienpadsmitā klase, sekmē jaunā kolektīva veidošanos, kas tagad, domāju, ir nopietnāks, vairāk mācīties gribošs nekā pamatskolā, kur daudziem prāts nesās uz dauzīšanos. Balle beidzās pulksten 23, bet mājās biju ap pulksten vieniem naktī, jo kopā ar klasesbiedriem pastaigājāmies pa Pārlielupi – gar Veterinārmedicīnas fakultāti, skeitparku un citām mīļām vietām.
Nākamajā rītā cēlos ap pulksten septiņiem, jo bija jābrauc uz Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāti. Pēc skolotāju Priedes un Ozolas ieteikuma jau otro gadu apmēram reizi mēnesī piedalos Jauno ģeogrāfu skolas nodarbībās, kuras ar humoru vada erudītie šīs fakultātes studenti. Mēs tur bijām kādi divsimt jaunieši no visas Latvijas. Turklāt septiņi no mūsu skolas vien. Man tur ir diezgan augsti rezultāti, pērn kopvērtējumā 6. – 9. klašu grupā biju otrais (tas varbūt tāpēc, ka divas nodarbības izlaidu), bet ļoti patīkami, ka šogad labi veicas arī draugam – mūsu skolas devītklasniekam Mārtiņam Rubenim. Viņš šajā pirmajā nodarbībā, kas skaitījās kā atklātās ģeogrāfijas olimpiādes priekšsacīkstes, ieguva 3. vietu.
Nedēļas sākumā bija diezgan drēgns un lietains, tādēļ ar māsu Ritu vairāk dzīvojām pa māju. Pārskatīju grāmatas par Igauniju. Tās man sadāvināja septembrī, kad piedalījos Baltijas valstu skolēnu ģeogrāfijas olimpiādē Narvā (pērn, būdams vēl pamatskolas skolnieks, Rahims Latvijas vidusskolas klašu skolēnu ģeogrāfijas olimpiādē ieguva pirmo vietu – red.). Vidusskolā mācīties nav viegli – deviņas mācību stundas, pēc tam mājas darbi –, tādēļ brīvlaikā gribas mazliet palaiskoties. Tiklīdz laika apstākļi ir labvēlīgi, kopā ar klasesbiedriem laukumā pie bistro “Otto” uzspēlējam basketbolu. Tā arī gatavojamies Ziemassvētku kausam, kas mūsu skolā ir tradicionālas sacensības. Pāris reižu esam bijuši Ledus hallē. Man ļoti gribas labi iemācīties slidot, jūtu, ka ar katru reiz tas izdodas veiksmīgāk.
Par pasaules problēmām domājot, mani vairāk uztrauc putnu gripas tuvošanās. Es vakcinēšos un ēdīšu ķiplokus. Par situāciju Vidējos Austrumos ģeogrāfu skolā mums tika vaicāts, kur visdrīzāk varētu izveidoties Kurdistānas valsts, ja kurdi dzīvo Turcijā, Irānā, Irākā un citur. Pieļauju, ka ne viens vien rakstīja, ka tas varētu būt Turcijā, kur šīs tautas kopiena ir vislielākā, bet pareizā atbilde izrādījās Irākā, jo tur esot visvairāk demokrātijas. Manuprāt, demokrātija šajā valstī gan ir ļoti vāja, tā balstās tikai uz amerikāņu spēkiem. Taču, domājot par mūsu pašu demokrātiju, priecē, ka Saeima sev pieņēmusi kārtības rulli.
Rahims Geidarovs, 4. vidusskolas 10. a klases skolnieks
