Jelgavā kopš pirmās – Admirāļu kluba – spēļu zāles atvēršanas pie autoostas pagājuši desmit gadu. Pašlaik pilsētā ir 22 spēļu zāles un vēl 18 vietu, kur izvietoti spēļu automāti.
Jelgavā kopš pirmās – Admirāļu kluba – spēļu zāles atvēršanas pie autoostas pagājuši desmit gadu. Pašlaik pilsētā ir 22 spēļu zāles un vēl 18 vietu, kur izvietoti spēļu automāti. Kopumā pilsētā reģistrēti 447 spēļu automāti. Atšķirībā no virknes citu pilsētu Jelgavas pašvaldība pagaidām nav rosinājusi ierobežojumus šā biznesa izplatībai.
Šā gada sākumā valstī bija reģistrēti 19 uzņēmumu, kam atļauts nodarboties ar azartspēlēm. Ekonomikas ministrijas apkopotā informācija liecina, ka valsts budžetā no šīs nozares pērn iekasēti 14,182 miljoni latu, bet pašvaldību budžeti papildināti par 2,46 miljoniem latu.
Pēdējos piecos gados ievērojami – par 243 procentiem – audzis nozares uzņēmumu kopējais apgrozījums, pērn sasniedzot 73 miljonus latu. Savukārt speciālās nodevas un nodokļa maksājumi veido nedaudz virs 18 procentiem no izložu un azartspēļu apgrozījuma. Šā gada deviņos mēnešos apgrozījums sasniedzis 70,53 miljonus latu, kas ir par 38 procentiem vairāk nekā attiecīgajā laikā pērn, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas dati.
No vienas puses, azartspēles nav nedz labāks, nedz sliktāks biznesa veids kā citi. Tā pārstāvji ik pa laikam sūrojas par ne visai labvēlīgo vidi attīstībai, pielīdzina sevi slaucamām govīm, ar kuru naudu aizlāpīt budžeta caurumus. Tomēr šā tirgus apgrozījums nemitīgi aug, un nozares pārstāvju saimnieciskās darbības rezultāti ir veiksmīgi. Tajā pašā laikā it kā nevainīgā izprieca pie spēļu automātiem daudziem izvēršas nopietnā atkarībā, ko liek vienā plauktā ar hronisku alkoholismu vai narkomāniju.
Arī laikraksta lasītāji “Ziņām” uzsvēruši, ka azartspēles ir darbības veids ar noteiktu sociālo risku, un lūguši noskaidrot to īpatsvaru Jelgavā un vai pašvaldība līdzīgi kā citviet domā par to ierobežošanu.
Aug zāļu un automātu skaits
Azartspēļu inspekcijas dati liecina, ka pagājušā gada beigās Jelgavā un rajonā nebija neviena kazino, toties atradās 15 spēļu salonu – visi izvietoti pilsētā. Azartspēļu iekārtu skaits sasniedza 313 vienību jeb 2,83 procentus no iekārtu skaita valstī. No tām pilsētā atradās 302 spēļu automāti. Vidēji uz 1000 iedzīvotājiem bija 3,12 azartspēļu iekārtu.
Skaitļi liecina, ka būtiski spēļu zāļu un spēļu automātu īpatsvars palielinājies tieši pēdējos gados. Pašvaldības rīcībā ir informācija par izmaiņām no 2003. gada. Tā atklāj, ka 2003. gada beigās pilsētā bija 12 spēļu zāļu, vēl pēc gada to skaitu bija papildinājušas trīs jaunas. Savukārt šā gada astoņos mēnešos Jelgavā durvis vēra vēl septiņas. Tikpat strauji audzis spēļu automātu īpatsvars. 2003. gada beigās Jelgavā bija izvietotas 262 azartiekārtas. Gada laikā to klāstu papildināja vēl 40 spēļu automātu. Šā gada 1. septembrī spēļu zālēs un citās vietās (galvenokārt kafejnīcās) bija reģistrētas 447 azartspēļu iekārtas.
Savukārt vietu, kurās izvietoti spēļu automāti, likumdošanas grozījumu dēļ pēdējos gados kļuvis mazāks. Lielākais kritums (no 31 uz 21) vērojams pērn. Šogad līdz augusta beigām mazumā gājušas vēl trīs vietas, kur izvietoti spēļu automāti. Tādējādi septembra sākumā Jelgavā spēļu automāti bija izvietoti 18 kafejnīcās vai bāros.
Valstī šā gada septembrī bija 13 419 azartspēļu automātu un 647 spēļu zāles. Latvijā darbojas arī 29 ruletes spēles galdu, 112 kāršu un kauliņu spēles galdu, ir trīs bingo zāles, 16 kazino un 29 totalizatora pieņemšanas punkti.
Par azartspēļu iekārtu spēļu zālē tās īpašniekam gadā jāmaksā 840 latu nodeva. Ja automāts izvietots kafejnīcā vai bārā – 1140 latu. Ceturtā daļa no šīs summas nonāk pašvaldības budžetā, bet 75 procentus saņem valsts. Jelgavas budžetā ieņēmumi no azartspēļu nodevas pērn veidoja 60 528 latus jeb 0,37 procentus no ieņēmumiem (nerēķinot budžetā iekļauto aizņēmumu daļu). Šā gada astoņos mēnešos pilsētas budžets no azartspēļu automātiem papildinājies par 62 720 latiem.
Nākamgad ieņēmumi paaugstināsies. No 1. janvāra palielinātas nodevu un nodokļu likmes izlozēm un azartspēlēm. Dubultota valsts nodeva par spēļu vai bingo zāles atvēršanu. Pakāpeniski dubultos arī likmes par videospēlēm un automātiem.
Pašvaldība sūdzības nav saņēmusi
Šogad ne viena vien pašvaldība centusies ierobežot azartspēļu izplatību. Valmieras Dome tās atļāvusi organizēt deviņās adresēs. Gada laikā plānots izstrādāt koncepciju zāļu skaita samazināšanai. Būtiskus ierobežojumus pieņēmusi Jūrmalas Dome, atvēlot azartspēlēm 18 viesnīcu un divas teritorijas pilsētas nomalē. Rīgas Dome atbalstīja pašvaldības saistošos noteikumus, kas paredz aizliegt azartspēles visā pilsētā, izņemot astoņas viesnīcas. Tās ierobežotas arī Liepājā, Ventspilī, Rēzeknē, Salaspilī, Ogrē, Līvānos.
Jelgavas pašvaldība pagaidām ar šādu iniciatīvu nav nākusi klajā. Uz jautājumu, kāda ir tās nostāja un stratēģija attiecībā pret šo uzņēmējdarbības nozari, Domes preses sekretārs Jānis Kovaļevskis atbild, ka pašvaldība atbalsta azartspēļu ierobežošanu, bet līdz šim tā nav bijusi nopietna problēma, jo nedz Dome, nedz Pašvaldības policija nav saņēmusi sūdzības par azartspēļu zāļu darbību. Pašlaik sākts darbs pie jaunā pilsētas teritorijas plānojuma izstrādes, tajā varētu tikt noteikti ierobežojumi šajā jomā.
No Domes saņemta pozitīva atbilde uz jautājumu par Saeimā iesniegtajiem azartspēļu izplatības ierobežojumiem. Tā atbalsta, ka spēļu zāles nedrīkstēs atrasties tuvāk par 500 metriem no skolām, pašvaldības, medicīnas iestādēm un kulta celtnēm.
Top jauns azartspēļu likums
Šonedēļ Saeimas Budžeta un finanšu komisija atbalstīja jaunā azartspēļu un izložu likumprojekta iesniegšanu Saeimā. Tajā piedāvāti vairāki būtiski ierobežojumi. Projektā ierosināts no nākamā gada neizsniegt licences azartspēlēm ārpus spēļu zālēm, savukārt no 2007. gada – aizliegt uzstādīt automātus ārpus kazino un spēļu zālēm. Spēļu zālēs būs jānodrošina sertificēta apsardzes uzņēmuma pakalpojumi un nepārtraukta videonovērošana. Iecerēts, ka no 2007. gada azartspēļu organizēšanas speciālo licenci varēs saņemt kapitālsabiedrības, kuru pamatkapitāls nebūs mazāks par miljonu latu. Pašlaik noteikts, ka tam jābūt ne mazākam par 150 000 latu.
Azartspēļu organizētājiem būs aizliegts izsniegt klientiem jebkādus aizdevumus, kā arī piedāvāt pārtiku un dzērienus bez maksas. Paredzēts aizliegt azartspēļu ārējo reklāmu, turklāt spēļu organizētājiem būs pienākums izvietot spēļu vietās labi redzamus uzrakstus, kas brīdina, ka azartspēles var izraisīt atkarības problēmas. Spēļu zālēs būs jābūt arī iespējai saņemt bukletu par paškontroles testu, vai azartspēles personai nav kļuvušas par problēmu.
Projektu izstrādājusi Finanšu ministrijas darba grupa. Tā autori prognozē, ka līdz ar likuma izmaiņām valstī spēļu automātu skaits varētu samazināties no 13 300 līdz 9300, spēļu zāļu skaits – no 670 līdz 340.
Latvijas Spēļu biznesa asociācija vērtē, ka likums būtiski iespaidos nozari un azartspēles atstās tikai lielajās pilsētās. Pozitīvi vērtēts fakts, ka jaunajā likumā iekļauti sociālās atbildības jautājumi, ko, sākot izstrādāt savu ētikas kodeksu, aktualizējusi arī asociācija, – aģentūrai LETA norādījis asociācijas direktors Ģirts Ludeks.
Uzņēmēji uzskata, ka nepieciešams precīzāk noteikt pilnvaru deleģējumu pašvaldībām, lai varētu plānot savu darbību un pašvaldības ik ceturksni nemainītu nostāju un nepieņemtu jaunus noteikumus. Pašreizējais likums pieļauj, ka viena pašvaldība rada labvēlīgākus noteikumus komercdarbībai un tiesībām uz īpašumu nekā cita.
