Komponistam, nozīmīgai personībai Latvijas un īpaši Jelgavas kultūras dzīvē, Jēkabam Mediņam šogad 120 gadu jubileja.
Komponistam, nozīmīgai personībai Latvijas un īpaši Jelgavas kultūras dzīvē, Jēkabam Mediņam šogad 120 gadu jubileja. Jelgavas Mūzikas vidusskolas audzēkņu koncertā 8. novembrī pulksten 17 skolas koncertzālē dzirdēsim nelielu daļu no skaņdarbiem, ko komponists sacerējis 86 gadu garajā mūžā.
Atmiņu rakstos lasām kodolīgu viņa darbības raksturojumu: “Pienākuma cilvēks, kurš prata atrasties tur, kur vajag organizēt ko no jauna.”
Jelgavā J.Mediņš pavadīja 23 ražīgus darba gadus (1921 – 1944). Tad 1921. gadā tika dibināta Tautas konservatorija, kas 1946. gadā pārdēvēta par Mūzikas vidusskolu. Vēlāk nodibināts Skolotāju institūts, Jelgavas filharmonija (1930), izveidoti pašdarbības kori, pūtēju orķestris LLU. J.Mediņš, būdams Sv.Annas un Sv.Trīsvienības baznīcas ērģelnieks, dievnamos organizēja nozīmīgus klasiskās mūzikas koncertus.
“Nestāvēt mietā, bet mūžīgi degt neizdzēšamā liesmā – tā ir labākā dzīves devīze!” J.Mediņš raksturoja savu aktīvo darbošanos šajā dzīves periodā.
Visu dzīvi galvenais akcents viņa darbībā tika likts uz pedagoģiju un koru vadīšanu. Pedagoģiskajiem nolūkiem rakstīta metodiskā literatūra, mācību grāmatas solfedžo, dziedāšanas, kora mācībai. Vēl joprojām grāmata “Kora zinātnes pamati” ir labs izziņas avots topošajiem kordiriģentiem. J.Mediņa skolēnu, kolēģu raksturojumā var lasīt: “Bija apveltīts ar plašām zināšanām, domu bagātību, uzskatu noteiktību, apbrīnojamu atmiņu.” Komponistam spars un zināšanas bija nepieciešamas, dibinot konservatorijas kordiriģentu katedru, uzņemoties rektora pienākumus (1948 – 1950). Lieti noderēja arī prasmes, ko viņš ieguva, četras vasaras Berlīnē papildinot zināšanas meistaru kursos vijolē, dziedāšanā un kompozīcijā.
“Jēkaba Mediņa personībā noteiktība un stingrība bija apvienotas ar vienkāršību un dziļu cilvēcību. Tā bija meistara klusā, siltā laipnība, kas deva spēku. Sarunas ar viņu bija saistošas, saturā bagātas.”
Virsdiriģenta J.Mediņa vadīti no X Dziesmu svētkiem dziedāja kopkori, taču zēnu koru salidojums 1971. gada jūnijā Ogrē bija pēdējie svētki, kuros piedalījās sirmais maestro.
“Dziļa skaņu, mākslas mīlestība, godbijība pret mākslas diženumu un svētumu, cieņa pret darbu – tās bija īpašības, ko izstaroja Jēkaba Mediņa personība.”
Nedrīkst piemirst arī komponista publicista darbu. Pirmās viņa publikācijas par kultūras dzīves norisēm lasāmas “Latvijas Vēstnesī” 1921. gadā, bet pēdējās – “Literatūrā un Mākslā” 1971. gadā. Kā labu stāstnieku par savu dzīvi un darba gaitām viņu iepazinām grāmatā “Silueti”, kas izdota komponista mūža novakarē 1968. gadā.
Tomēr, lai cik aizņemts viņš bija, tika atlicināts kāds brīdis sirdslietai – komponēšanai. Aptuveni 60 daiļrades gados uzrakstīti 11 instrumentālo koncertu ērģelēm, klavierēm, vijolei, pūšamajiem instrumentiem. Kora mūzika – apmēram 400 darbu, tautas dziesmu apdares, solodziesmas, teātra mūzika kinofilmai “Pēc vētras”.
Komponista skaņdarbi saista ar vienkāršību, melodiskumu un tematisko daudzveidību. J.Mediņa atceres koncertam Mūzikas skolas audzēkņi Mārītes Jonkus, Evijas Bergmanes, Ritas Staunes, Ivara Krauzes vadībā sagatavojuši jauktā, sieviešu un bērnu kora dziesmas. Lappuses no viņa klaviermūzikas atskaņos Maija Kārkliņa un Elvis Lintiņš. Klausīsimies nelielas miniatūras vijolei, mežragam un virkni skaistu solodziesmu.
Nepārtraukta sevis atdeve mūzikā bija J.Mediņa eksistences saturs un piepildījums.
