Vārdi kā košļājamā gumija – viegli lietojami, pierasti un savlaicīgi izspļaujami. Košļājamā gumija – mutes higiēnai. Kaut gan… esot tajā košļāšanā arī visādi «blakus faktori».
Vārdi kā košļājamā gumija – viegli lietojami, pierasti un savlaicīgi izspļaujami. Košļājamā gumija – mutes higiēnai. Kaut gan… esot tajā košļāšanā arī visādi “blakus faktori”.
Vārdus lietojam kā košļājamās gumijas un nemaz nenojaušam, kāpēc vienu reizi ņemam “Dirol”, bet citreiz “Stimorol”.
Vārdus izrunā, izsakot (nepatiesi) cieņu, jo pieklājas to izteikt, vārdus izspļauj dusmās, tos lieto, lai pāršķeltu klusumu, kas traucē mutvārdu tradīcijai. Vārdus savirknē svinīgiem gadījumiem. Tad tie parasti ir diezgan frāžaini, reti izceļas ar svaigu elpu. Bet visiem puķes rokās un pussastingušām sejām mēģina uzvesties, kā pieklājas. Citādi kāds vēl nodomās, ka cilvēks ir neaudzināts, jo neprot ieņemt vajadzīgo pozu īstajā brīdī.
Tiešā veidā nav labi košļeni izņemt no savas mutes un pielipināt kādam pie pakaļas, bet netieši mēs ar to nodarbojamies un darām to ļoti tikumiski un sabiedrībā vispārpieņemti.
Dažreiz šo to vēlāk nākas nožēlot. Piemēram, ja nav neviena, kas nostājas tavā pusē. Bet, ja vārdu staipīgums idejiski atbilst dvēseles staipīgumam, to reti pamana. Parasti tad sakām, ka mums ir par maz informācijas, lai izdarītu kādus secinājumus.
Kad košļene ir iemesta atkritumu tvertnē un aiz aizvērtām durvīm vienatnē kāds uzdrīkstas pārdomāt vārdu jēgu, vairs nevajag pozēt. Viss nostājas savās vietās. Iesākumā bija Vārds…
Vai arī – iesākumā bija doma par biznesu, tad radās uzņēmums, kurā ražo košļājamo gumiju, un tagad to lieto gandrīz visi.
