Leons Miķelsons rīt savu vārdadienu sagaidīs tuvinieku pulciņā – klāt būs kundze Monika, meita Mārīte, znots Dainis, mazmeitiņa Nikola, no Rīgas ir atbraukusi arī otra meita Agita.
Leons Miķelsons rīt savu vārdadienu sagaidīs tuvinieku pulciņā – klāt būs kundze Monika, meita Mārīte, znots Dainis, mazmeitiņa Nikola, no Rīgas ir atbraukusi arī otra meita Agita. “Varbūt aiziesim uz kafejnīcu, uz “Meku”, mums jau patīk…” atklāj Monikas kundze.
“Kad paliks septiņdesmit, tad dzimšanas dienai par godu varētu sarīkot kādu garāku skrējienu,” spriež joprojām darbīgais sporta veterāns. Līdz tam gan vēl kāds gadiņš jāgaida, bet pašlaik viņš skrējēju klubā “Ozolnieki” ir starp tiem, kam pāri sešdesmit.
Kopš skolotājs Namiķis Jaunsvirlaukas pagasta skolā Leonu pievērsis sportošanai, līdz pat šai dienai sports ir viņa līdzgaitnieks. Pateicoties sportam, gandrīz vai nemanot pagājuši arī pieci dienesta gadi, jo varējis tos veltīt savai iemīļotajai nodarbei. “Tallinā dzīvoju sporta klubā, startēju Igaunijas izlasē, pēc tam aizsūtīja uz Kazahstānu pie Balhaša ezera, tur vadīju šoferiem fizkultūras nodarbības un atkal startēju valsts mēroga sacensībās,” lai arī dienesta sākumā Leons izmācījies par nesliktu pavāru, viņa sportista talants tomēr novērtēts vairāk.
Pēc armijas nonācis darbā Ozolniekos, bet faktiski meliorācijas uzņēmuma paspārnē vairākus gadus arī tikai sportojis. “Biju “Vārpas” izlasē. 5 un 10 kilometri bija manas distances, bet vienreiz treniņa pēc līdz ar trim mūsu komandas skrējējiem pieteicos maratona čempionātā. Nebiju nemaz plānojis skriet visu distanci, bet viens no mūsējiem izstājās, un tad treneris pavēlēja: tev jāiet līdz galam.” Tas bija 1962. gads, kad Leons Miķelsons 42,195 kilometrus pieveica 2 stundās 32 minūtēs un 45 sekundēs, izcīnot čempionāta sudraba medaļu. Pēc tam bijuši vēl vairāki maratoni, un vienmēr viņš varējis “paskriet zem trim stundām”.
Sarežģītāki bijuši desmit tālbraucēja gadi, bet arī tad, “Klaipēdā prāmi gaidīdams, skrēju pa stadionu” vai “apstājos Ogrē, noskrēju sacensībās un tad braucu tālāk uz māju”.
Pēdējais diploms nopelnīts par otro vietu savā vecuma grupā pērn skrējienu seriālā “Ozolnieku apļi”. Arī šogad Leona kungs ir neiztrūkstošs iknedēļas skrējienu dalībnieks. Ja nu vienīgi dažreiz iznākot stāvēt par tiesnesi, bet tad viņš mundram skrējienam izmanto tos trīs kilometrus, kas no Ozolnieku sporta nama līdz mājām.
