Mana jaunā nedēļa parasti sākas svētdienas pēcpusdienās. Pusdienlaikā, kad baznīcās beigušies dievkalpojumi, atgriežos fakultātē, uzlieku klusu mūziku, aizdedzu sveici un strādāju.
Mana jaunā nedēļa parasti sākas svētdienas pēcpusdienās. Pusdienlaikā, kad baznīcās beigušies dievkalpojumi, atgriežos fakultātē, uzlieku klusu mūziku, aizdedzu sveici un strādāju. Tā es daudz varu izdarīt. Pa plauktiem salikt to, kas būs vajadzīgs lekcijām, darbam ar doktorantiem, referātiem… Šī nedēļa man bija ļoti, ļoti savāda. No viens puses – godpilna. Otrdien saņēmu ziņu, ka Valsts prezidente un Ministru prezidents mani apstiprinājuši par Latvijas Stratēģiskās attīstības padomes locekli. Šajā institūcijā esam astoņi akadēmiskās sabiedrības pārstāvji, kuru kompetencē ir gan ekonomika, gan socioloģija un demogrāfija, gan finanses. To vada politoloģe Žanete Ozoliņa. Jau nākamo pirmdien pirmo reizi piedalīšos šīs padomes sēdē. Mans atbildības lauks ir izglītības attīstība – kāda tā būs valstī turpmākajos piecos desmit gados un tālākā nākotnē. No otras puses, šajā dienā, kas pēc baznīcas kalendāra bija Visu svēto diena, mūžībā aizgāja mana vīra māte, mūsu visu Omīte Paulīne Rivža. Viņa bija pēdējā, kas dzimtā pārstāvēja iepriekšējo, daudz smagu pārbaudījumu pārdzīvojušo paaudzi. Tagad abi ar vīru savā dzimtā kļūstam vecākie. Tā ir liela atbildība.
Prieks man ir par varošiem doktorantiem, kuru pēdējā laikā kļūst arvien vairāk. Pagājušajā nedēļā pie kafijas tases aprunājos ar savu doktoranti Agitu Šļaru. Viņa nupat, 28. oktobrī, aizstāvēja promocijas darbu, kas bija veltīts pašvaldību attīstības plānu vērtēšanas kritērijiem. Nešaubos, ka mūsu sadarbība turpināsies un veicinās saikni starp LLU un Vidzemes augstskolu. Runājot par augstskolu sadarbību, var piebilst, ka vakar pēc Daugavpils universitātes kolēģu lūguma mūsu Ekonomikas fakultātes profesoru padome apstiprināja profesora amatā Preiļu novada Domes priekšsēdētāju Jāni Eglīti, kas uzstājās ar publisku lekciju “Globalizācija – tendences, izaicinājumi un iespējas”.
Mūsdienās aktuāla ir mūžizglītība. kopā ar jelgavnieci Latvijas pieaugušo izglītības apvienības direktori Ingrīdu Mikiško Rīgā apspriedām konceptuālas lietas šajā jomā. Vienīgā valsts mūsu reģionā, kurai nav sava Pieaugušo izglītības likuma, diemžēl ir Latvija.
