Vai pašlaik noguldīt bankā naudu ir izdevīgi? Dzīves dārdzības kāpums ir straujāks par noguldījuma procentuālo pieaugumu gadā.
“Vai pašlaik noguldīt bankā naudu ir izdevīgi? Dzīves dārdzības kāpums ir straujāks par noguldījuma procentuālo pieaugumu gadā. Piemēram, Krājbanka televīzijā reklamē “Saldo noguldījumu”, bet inflācija tik un tā ir par diviem procentiem lielāka. Kur man kā noguldītājam tas saldums?” jautā laikraksta lasītāja jelgavniece Dzidra.
Atbild akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” Zemgales reģiona vadītājs Ģirts Strads.
Dzīves dārdzības kāpumu atspoguļo inflācija, kur procentu izteiksmē tiek aprēķināts cenu vidējais pieaugums. Inflāciju ekonomisti un finansisti paziņo jau par pagājušu laika periodu un izsaka prognozes. šogad tiek prognozēta sešu procentu inflācija. Dzīves dārdzības kāpums attiecībā pret noteiktu naudas summu veidojas šādi: pieņemsim, ka vēlamies uzkrāt 100 latu gada sākumā. Pie prognozētās inflācijas šogad minētie lati gada beigās būs pārvērtušies par 94 latiem. Protams, izmaiņa jau nebūs naudas zīmē, bet preču daudzumā, ko par attiecīgo naudas summu var iegādāties gada sākumā un gada beigās. Bet naudu taču mēs neuzkrājam, lai par vienu un to pašu summu pēc laika iegādātos kādas preces vai pakalpojumus mazāk! Tieši otrādi – mērķis ir iegūt vairāk vai vismaz nezaudēt.
Uzkrājot naudu bankā jeb veidojot depozītnoguldījumu, banka mums par to maksā procentus. Pašlaik Latvijas komercbanku gada procentu likmes ir 2,5 līdz 4,5 procentu robežās. Protams, pat visaugstākā likme pilnībā nekompensē šā gada prognozēto inflāciju. Bet tas jau nav banku uzdevums. Bankai ir jāpiedāvā iespēja samazināt zaudējumu no inflācijas attiecībā pret savu uzkrājuma summu.
Atgriežoties pie mūsu piemēra par 100 latiem un inflācijas 6 procenti gadā, uzkrājot naudu bankā pat ar zemāko procentu likmi 2,5, gada beigās 100 latu būs 96,5 lati, kas ir par 2, 5 latiem vairāk, nekā 100 latu uzkrājot “zeķē”, jo tad, inflācijas ietekmēti, gada beigās tie būs 94 lati. Turklāt, noguldot naudu bankā, mēs pasargājam sevi no liekiem kreņķiem par tās nozagšanu vai neapdomīgas iztērēšanas.
