Nav nekā nepatīkamāka, kad dzīvoklī ieplūst auksts vējš. Ne vienmēr saimnieks var atļauties vecos logus nomainīt pret jauniem. Tad bieži vien pietiek, ja logu spraugas noblīvē.
Nav nekā nepatīkamāka, kad dzīvoklī ieplūst auksts vējš. Ne vienmēr saimnieks var atļauties vecos logus nomainīt pret jauniem. Tad bieži vien pietiek, ja logu spraugas noblīvē.
Kaut arī sakāmvārds māca, ka rati jākaļ ziemā, bet ragavas vasarā, prakse rāda pretējo. Par to, ka derētu aiztaisīt spraugas logos, sāk domāt tikai tad, kad istabā plīvo aizkari, saaukstējušies bērni un arī saimnieks pilošā deguna slaucīšanai sāk meklēt mutautiņu. Protams, ja esat nolēmuši iegādāties jaunus pakešlogus, situācija kardināli mainīsies, bet, ja šo ziemu pavadīsiet vēl ar vecajiem, to var uzlabot ar veikalā iegādājamiem logu spraugu blīvēšanas materiāliem.
Ko iegūsim
Pazeminoties āra gaisa temperatūrai, pa šķirbām logos rodas lieli siltuma zudumi. Ja spraugu platums no pusmilimetra palielinās līdz diviem milimetriem, siltuma zudumi palielinās četras reizes, bet, ja logos pūtīs vējš, tie būs vēl lielāki. Tas nozīmē, ka, aiztaisot spraugas, tiks ekonomēta arī siltuma enerģija. Energoietaupījums pēc efektīvas logu noblīvēšanas būs no 10 līdz 30 procentiem atkarībā no logu stāvokļa un izvietojuma. Tas nozīmē, ka pēc spraugu aizblīvēšanas dzīvoklī varēs pazemināt temperatūru siltuma apgādes sistēmā vismaz par dažiem grādiem. Turklāt blīvējums aizturēs putekļus, kā arī samazinās ielas trokšņu dzirdamību dzīvoklī.
Kā var siltināt
Sen pagājuši laiki, kad gandrīz vienīgais logu spraugu aizdrīvēšanas veids bija tajās sabāztā vate (vēlāk arī porolons), ko pēc tam pārlīmēja ar papīra strēmelēm. Vēl pirms gadiem divdesmit tas bija pasākums, kurā tika iesaistīta visa ģimene. Viens vārīja klīsteri, otrs grieza porolona strēmeles, trešais tās bāza logu spraugās, bet ģimenes galvam bija uzticēts uzlīmēt papīru. Papīra strēmeles pilnībā neizslēdz aukstuma nokļūšanu telpā, tās jāpārlīmē katru gadu, un ziemā liedz atvērt logu. Tā ka šīs metodes lētums zaudē ieguvumiem. Tagad logu spraugu noblīvēšanai lielākoties izmanto blīvgumijas no speciāla silikona materiāla. Saimniecības preču un būvmateriālu veikalos tās iegādājamas vairākos izmēros un krāsās. Blīvgumijas ir elastīgas un labi pieguļ šķirbām. Logu atverot, gumija ieņem savu sākotnējo formu. Galvenais, ka šo materiālu neietekmē karsta un auksta gaisa svārstības. Speciālisti iesaka piemērotāko blīvgumijas izmēru izvēlēties atbilstoši tam, cik liela ir loga sprauga. Ja logi ir gatavoti pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem, noteikti jāpārbauda, vai nav jāpārķitē rāmjos iestiprinātie logu stikli. Pretējā gadījumā vējš vilks caur šīm spraugām, kaut arī citas būs aizblīvētas.
Kā piestiprināt blīvgumijas
Vieglākais veids, kā to izdarīt, ir izmantot pašlīmējošās blīvgumijas. Tās piestiprināt var ļoti ātri, tikai jāatceras, ka labāko rezultātu sasniegsiet, ja tās līmēsiet uz gludas virsmas, jo nelīdzenākajās vietās blīvgumijas nepielips. Svarīgi arī, lai virsma būtu tīra.
Vislielāko siltuma taupīšanas efektu iegūsiet, ja blīvgumijas tiks iefrēzētas. Ja esat nolēmuši izmantot šo paņēmienu, būs jāsāk ar rievas iefrēzēšanu loga vērtnē, pēc tam tajā jāiestiprina blīvgumija. Šim darbam būs nepieciešama speciāla frēze un iemaņas, tāpēc to labāk uzticēt meistariem. Minēto metožu priekšrocība ir tā, ka pēc darbu pabeigšanas varat par to aizmirst, jo speciāla apkope nav nepieciešama.
Cik tas maksā
Ja esat izmantojuši specializētas firmas pakalpojumus, parasti to sniegtais garantijas laiks būs trīs līdz pieci gadi. Ja dzīvokļa iemītnieku izturēšanās pret blīvgumijām būs saudzīga, nav izslēgts, ka tās kalpos desmit gadu. Ja šajā laikā logus pārkrāsojat, pietiek, ka iefrēzēto gumiju izņem un, kad krāsa nožuvusi, ieliek atpakaļ. Pašlīmējošo blīvgumiju cena parasti svārstās 30 – 40 santīmu robežās par metru. Savukārt blīvgumiju iefrēzēšanas izmaksas (materiāli kopā ar darbu) var sasniegt divus latus par metru. Lai arī tas liekas dārgāk, šādi blīvētas spraugas būs ciet uz daudz ilgāku laiku.
***
Siltuma zudumi caur daudzdzīvokļu mājas konstrukcijām
Sienām – 35%
Logiem – 37%
Jumtu – 15%
Pirmā stāva grīdu – 13%
