21. oktobrī «Zemgales Ziņās» tika publicētas trīs amatpersonu atbildes uz jautājumu, ko darīt ar rudenī kaudzēs sagrābtajām koku lapām pie privātmājām.
21. oktobrī “Zemgales Ziņās” tika publicētas trīs amatpersonu atbildes uz jautājumu, ko darīt ar rudenī kaudzēs sagrābtajām koku lapām pie privātmājām.
Tā arī nesapratu, kas sagaidāms nākamajā rudenī pēc lapkriša. Nonācu vien pie secinājuma, ka nelaimīgs ir tas namsaimnieks, kas, labu nodomu vadīts, kādreiz iestādījis lapu kokus. Tie kļuvuši par apgrūtinājumu ne sava daiļuma dēļ vasarā, bet gan rudenī pēc lapu nomešanas. Kur gan likt lapas?
Atbildes šoruden nav. Sapratu tikai to, ka pienācis laiks sodīt neapdomīgos kokmīļus un pašiem maksāt par lapu izvešanu, kaut gan par baltu velti pēdējiem spēkiem cīnījušies ar nobirušo lapu vākšanu. Kokmīļiem jādarbojas ne tikai fiziski, bet arī garīgi – domājot, kuru koku lapas likt kompostā un kuru ne, jo ozolu lapas tik viegli trūdēšanai nepadodas. Kur likt kastaņus uz zīles? Tās grauzējiem ir laba barība visu ziemu. Atkal lieki izdevumi žurku indes iegādei.
Ko darīt namīpašniekiem, kuru zeme robežojas ar piesētas īpašumā augošajiem kokiem? Nākas grābt arī kaimiņu koku lapas.
1. novembra vakarā, Latvijas Televīzijā skatoties Novadu ziņas, priecājos par to, kā lapu aizvešanu bez liekiem kreņķiem un izdevumiem no mājīpašnieku maciņiem atrisinājusi Valmieras Domes saimniecības nodaļa, minētajam pakalpojumam piešķirot 4000 latu gadā (tikpat, cik Jelgavas pilsētas mēra Amata ķēde). Līdz novembra beigām visas lapu kaudzes Valmierā tikšot izvestas. To veiks speciālais dienests – atkritumu savācēji.
Man ir priekšlikums mūsu pašvaldības aģentūras “Pilsētsaimniecība” speciālistiem doties pieredzes apmaiņā uz Valmieras Domi, lai nākamais rudens lapkritis nesagādātu kārtējo “pārsteigumu”, ka koku zaļā rota pārvērtusies par sadzīves atkritumiem, par kuriem jārūpējas pašiem koku stādītājiem vai viņu mantiniekiem par saviem līdzekļiem.
Jāatgādina, ka pilsētā visi koki pie individuālajām mājām ir uzskaitīti un pilsētas institūcijas uzņēmušās atbildību par tiem. Turklāt bez to piekrišanas nav iespējams nozāģēt pat vecu vai slimu koku.
Ar koku stādīšanu pilsētā sokas ne visai raiti. Stādījumus bieži nolaiž vai citādi tiem nodara kaitējumu. Pašlaik pie jaunuzceltajām privātmājām dēsta mūžzaļo augu žogus un košumkrūmus. Varbūt, ka tas ir pat labāk – rudeņos nebūs kreņķu par lapām. Taču tad pilsētu rotās dažādas sētas – žogi –, bet ne lapu koki.
Pirms sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumos paredzēt liegumus, ir jāpieņem loģiski spriedumi turpmākai rīcībai.
Cerot uz minētās problēmas atrisinājumu – vecmāmiņa Silvija
