««Kaut kas tāds nav redzēts visā Latvijā, kur nu vēl Jelgavā!» tā pirmdienas rītā no mutes mutē vēl gāja jūsmīgās runas par Saeimas deputāta J.Zīgerista sarīkoto salūtu ceturtdien pie Jelgavas pils,» rakstīja «Zemgales Avīze» 1993. gada 23. novembrī.
“”Kaut kas tāds nav redzēts visā Latvijā, kur nu vēl Jelgavā!” tā pirmdienas rītā no mutes mutē vēl gāja jūsmīgās runas par Saeimas deputāta Joahima Zīgerista sarīkoto salūtu ceturtdien pie Jelgavas pils,” rakstīja otrdienas laikraksts “Zemgales Avīze” 1993. gada 23. novembrī.
Neņemoties apcerēt ļoti pretrunīgi vērtēto J.Zīgerista politisko darbību, tomēr jāatzīst, ka salūtu rīkošanā gan Jelgavā, gan Latvijā viņš bijis celmlauzis. Tieši šonedēļ uz dažām dienām Zīgerista kungs bija Latvijā un piekrita sarunai, kas notika viņa mājās Jaunsvirlaukas pagasta Šauvās.
Jūs tolaik savu politisko darbību galvenokārt izvērsāt galvaspilsētā. Kāpēc 1993., 1994. un 1995. gada 18. novembrī par svētku salūta vietu izvēlējāties Jelgavu?
Es mīlu Rīgu, taču Latvija nav tikai Rīga. Gribēju, lai arī ārpus galvaspilsētas cilvēki atzīmētu valsts gadadienu un priecātos par uguņošanu brīvībai. Turklāt Jelgavā mācījies mans tēvs Ludvigs Jānis Šmits. Šī pilsēta man ir īpaša.
Jūs esat pazīstams ar labdarību grūtdieņu labā. Vai tomēr kādreiz nav radušās šaubas, ka krāšņais salūts varētu būt pārāk liela izšķērdība mūsu daudzviet nabadzīgajos dzīves apstākļos?
Domāju, ka salūtu vajadzēja. Manai rīcībai bija divi pamatojumi. Pirmkārt, nevienam par to nevajadzēja maksāt, jo visus izdevumus sedza kāds mans draugs – fabrikants pirotehnikas jomā Vācijā. Otrkārt, ar šo salūtu cilvēkiem izdevās atgādināt par nācijas svētkiem. Tas nebija politisks triks. Raķetes atspīdēja Lielupē, Pils salā skanēja Hendeļa mūzika. Es redzēju cilvēku sejas, cerīgas un iepriecinātas.
Ar kādām problēmām tolaik saskārāties, organizējot salūtu?
Sadarbība ar Ulda Ivana vadīto Jelgavas Domi mums bija laba. Problēmas radās vienīgi, šķērsojot robežu, jo pirotehniskie materiāli tika vesti ar auto no Vācijas. Šī apmēram trīs tonnas smagā krava skaitījās bīstama, tādēļ bija jānokārto vairākas atļaujas tās ievešanai Latvijā.
Kā šogad svinēsiet 18. novembri un ko tagad darāt saistībā ar Latviju?
Šoreiz 18. novembrī būšu Romā. Patlaban Vācijā nopelnīto ieguldu Latvijā. Šeit turpinu risināt sociālos jautājumus. Mana tēva pagasta centrā Staļģenē ir Rūpju birojs, kur trūkumcietēji var saņemt palīdzību. Sadarbojos arī ar Jelgavas bērnu patversmi. Lepojos ar nelielo baznīcu, kas ar labvēļu atbalstu tapusi blakus Šauvām un kur mācītāja Sanda Ratnieka vadībā izveidojusies draudze. Ir iecere izveidot bronzas laikmeta muzeju, kas varētu tapt pēc tam, kad būs beigušies arheoloģiskās izpētes darbi profesora Gunta Zemīša vadībā. Protams, ir arī citas ieceres. Latvijā plānoju atgriezties Ziemassvētkos.
