Jau kopš deviņdesmito gadu vidus Jelgavas uzņēmējiem ir tradīcija samest naudu valsts dibināšanas svētku salūtam. Šo ziedojumu vākšanu veic Jelgavas Tirgotāju un ražotāju asociācija, ko vada Imants Kanaška.
Jau kopš deviņdesmito gadu vidus Jelgavas uzņēmējiem ir tradīcija samest naudu valsts dibināšanas svētku salūtam. Šo ziedojumu vākšanu veic Jelgavas Tirgotāju un ražotāju asociācija, ko vada Imants Kanaška. Viņš piekrita atbildēt uz “Ziņu” jautājumiem šajā sakarā.
Kā radās doma par ziedošanu svētku salūtam Jelgavā?
1993. un 1994. gadā Jelgavā krāšņu uguņošanu rīkoja Joahims Zīgerists, mēs asociācijā nospriedām: “Ja viņš var, tad arī mēs varam! Šī tradīcija jāturpina.” Pēdējos gados salūtu esam rīkojuši ne tikai 18. novembrī, bet arī gadu mijā, jo Vecgada vakarā labi iederas tāds vienojošs svētku elements. Uguņošanu uz Jelgavu brauc skatīties arī no laukiem. Domāju, ka tā svētkos ir kā punkts uz i.
Tomēr ne vienreiz vien nācies dzirdēt viedokli, ka naudu, kas salūta laikā “izkūp gaisā”, tomēr vajadzētu ieguldīt izglītībā, medicīnā vai labdarībā, jo daudzi cilvēki dzīvo ļoti nabadzīgi. Jelgavā ik uz soļa var ieraudzīt problēmas, kuru risināšana prasa līdzekļus…
Līdz šim, rīkojot salūtu, mēs esam iekļāvušies trīs tūkstošu latu robežās. Šogad, ņemot vērā inflāciju, paredzēts tērēt trīs ar pusi tūkstošus – uz vienu jelgavnieku vidēji piecus santīmus. Tā nav summa, ar kuru varētu segt kādas vajadzības izglītībā vai medicīnā. No otras puses, kaut arī Jelgava strauji attīstās, kontrasts starp turīgajiem un mazturīgajiem ir pārāk liels. Un varbūt tiešām cilvēku, kas tikko spēj samaksāt par pirmās nepieciešamības lietām, salūts var neiepriecināt. Tomēr, ja mēs svētkiem paredzēto naudu pārvērstu lietās, ko iespējams aptaustīt, manuprāt, dzīve kļūtu pārāk pelēka.
Jāpiebilst, ka mūsu uzņēmēji ziedo ne tikai salūtam, bet arī labdarībai. Šajā ziņā stabilas tradīcijas ir Hercoga Jēkaba, Rotari klubam, arī zontām un citiem.
