Kā radīt svētkus, svētku noskaņu? Ar svecēm, galdautiem, salvetēm, gardumiem, vēlējumiem, vīnu, rotaļām. Kā nu kuro reizi.
Kā radīt svētkus, svētku noskaņu? Ar svecēm, galdautiem, salvetēm, gardumiem, vēlējumiem, vīnu, rotaļām. Kā nu kuro reizi.
Redz, kamēr mēs runājam, pie debesīm varavīksne. Debesis jau svētku karogu izkārušas,” saka patriotiski noskaņota nama māte Gunta Micāne.
Svētkus rada mūzika, doma, vārds. Micānu nelielajā dzīvoklī kopš atgūtās neatkarības laikiem šajā dienā notiek muzicēšana. Mūziķis Jānis Micāns pulcina kopā savus amata brāļus, tad skan viss daudzdzīvokļu nams. “Jānis vienmēr ticējis, ka 18. novembris atgriezīsies kā svētku diena. Man tolaik tas nebija saprotams.” Var teikt, ka Micānu ģimenes tradīcija ir valsts svētkos pieskandināt visas kāpņu rūmes? Ko saka kaimiņi? “Mēs taču visi te dzīvojam kā liela ģimene. Dažreiz ārzemnieki ir brīnījušies, kad saku – esam uzņēmuši dzīvoklī 30 muzikantu un vēl bungām vieta atlikusi.
Bet man jau iepriekšējā vakarā jārūpējas par pīrāgiem. Šogad tā būs īpaša izrīcība, jo mana pirmā skolnieka mazmeitiņa Sindija nāks pie manis mācīties iejaukt pīrāgiem mīklu un cept tos. Notiks pirmo pīrāgu degustācija, kurā piedalīsies visa Sindijas kuplā ģimene. Un kaut arī gar mana dzīvokļa logiem varbūt neviens neies garām, es tomēr ikreiz iededzu svecītes. Ja ne dzīvie, tad aizgājušie no debesīm var par to priecāties.”
“Svētki ir atļaušanās,” domā modes nama “Tēma” vadītāja Daiga Latkovska. Svētkos mēs vairāk smejamies, izgreznojamies, ēdam vairāk kūkas. Svētki ir laiks, kad tiklab rosīšanās, bet varbūt bezdarbības ir vairāk. Man šķiet, ka vienmēr vajag kaut ko ļoti tradicionālu. Pārējais tad vairs nav svarīgi. Pārējais rodas. No svētkiem nevajag gaidīt par daudz. Svētki būs tieši tik, cik mēs paši viņus radīsim. Man šķiet, ka dažreiz pietiek ar pilnīgi tradicionālām lietām. Piemēram, sava bērna gada jubilejā man gandrīz pietika ar vienu torti, vienu sveci un tuvākajiem cilvēkiem. Vienīgais, ko sapratu iepriekšējā dienā, ka man meitai jāuzšuj “bruncītis”. Necils, bet pašas darināts, lai dabūtu sev svētku izjūtu. Man tas bija jāizdara, pārējais viss vienkārši notika. Bet ar bērnu svētkiem jau ir citādi. Piemēram, savā 30 gadu jubilejā nopirku 30 mazo “ploškiņu” un aizdedzu. Viss. Ar to sev radīju vajadzīgo izjūtu.
Visvieglāk sajūtas rodas Ziemassvētku laikā, jo ir tik daudz tradicionālu lietu, kas to rada.
Valsts svētkos es varu iedzert sarkanu vīnu bez balta saldējuma, lai nebūtu par daudz sarkani baltā. Man šķiet, šajos svētkos svarīgi izgreznot saskarsmes teritoriju. Ar to domāju, ka dzīvoklis ir mana privātā telpa. Te ir tā, kā ir. Dzīvoklis nav valsts, tā ir tikai mana teritorija. Bet saskarsmes vieta starp intīmo un valstisko ir mājas pagalms, dzīvokļa logs un tā tālāk. Ja man būtu personīgā māja, bez tradicionālā karoga, izdomātu kaut ko savu. Kādu īpašu dekoru. Varbūt īpaši noliktas puķes. Bet pilsētā jau notiek šīs saskarsmes telpas izgreznošana ar svecītēm logos. Un tas arī šajos svētkos rada galveno noskaņu. Nevajag neko lieku un samākslotu. Mākslīgi svētki rada pretēju efektu. Tie garlaiko un nesilda dvēseli. Svētki ir jārada tik, cik pats esi gatavs svinēt.
