Svētdien un pirmdien sveicienu un dāvanu straumes plūda arī uz Driksas ielas 3. studentu dienesta viesnīcu, kur vārda svētkus svinēja Anda Šapkus un Andis Stolers.
Svētdien un pirmdien sveicienu un dāvanu straumes plūda arī uz Driksas ielas 3. studentu dienesta viesnīcu, kur vārda svētkus svinēja Anda Šapkus un Andis Stolers. Viņi blakus istabiņās dzīvo kopš 29. augusta, kad LLU atsākās studijas.
Gaviļniece vārdu ieguvusi, pateicoties lugas “Pūt, vējiņi” Andai. “Mammai ļoti patika šī luga, tāpēc mani nosauca par Andu, bet brāli par Didzi,” stāsta jauniete. Savukārt Anda vecāki vairākas reizes izšķirstījuši kalendāru un izrakstījuši trīs, viņuprāt, skanīgākos vārdus – Inesis, Mārtiņš un Andis. Izvēlējušies pēdējo – tēta laba drauga vārdu.
Tādas izvēles dēļ gadījies pa kuriozam. Anda atceras, ka, mācoties pamatskolā, strādāt atnākusi jauna skolotāja un, nezinādama, ka meitenes uzvārds ir nelokāms, atbildēt izsaukusi nevis viņu, bet Andi. Savukārt puisis stāsta, ka skolas laikā ļoti ātri rakstījis un, to darot drukātiem burtiem, vārds Andis kļuvis par Ano19: “Arī mums bija jauna skolotāja un, nevarēdama izlasīt manu rokrakstu, jautāja, kurš klasē ir Ano19.”
Šogad vārda svētkus Anda un Andis svinēja kopā, jo abiem ir kopīgi draugi. Anda teic, ka pēdējā laikā viņas vārdadienā allaž notiek balle dzimtajā ciemā Vilcē, tāpēc svinēšana sanākusi jautra. Arī puisis svētkus pavada, kopā ar draugiem aizejot uz kādu krodziņu vai klubu.
Andis ir puķu mīļotājs, tāpēc par vislabāko dāvanu uzskata lielus skaistus ziedus, savukārt Anda teic, ka vislabākā dāvana ir izjūta, ka tevi atceras.
Abi jaunieši studē LLU – Anda pirmo gadu mācās Sociālo zinātņu fakultātē, bet Andis ir Meža fakultātes 4. kursā.
Par sevi meitene saka: “Domāju, ka esmu jautrs un daudzpusīgs cilvēks.”
Andis uzskata, ka mūsdienu sabiedrībā valda vienaldzība – lai spētu normāli dzīvot, jāprot pielāgoties šādai pasaulei. “Ja nepielāgosies, uz tevi skatīsies citādi,” uzskata Andis. Anda piebilst: “Visvairāk mani satrauc vienaldzība pret dzīvniekiem, viņi neprot ne runāt, ne sevi aizstāvēt pret netaisnību.”
Abiem nepieciešama jūra. Andai vismaz reizi gadā esot jāizjūt tās bezgalība. Arī Andim jūra sniedz mieru un labsajūtu.
Uz jautājumu par sapņiem un mērķiem puisis teic, ka pašlaik galvenais ir pabeigt augstskolu, atrast labu darbu un nopirkt ģitāru, jo mūzikai viņa dzīvē ir liela nozīme. “Pirms diviem gadiem kopā ar draugu uz “koju” kāpnēm spēlējām ģitāru, tur arī mūs pamanīja, sāka aicināt uz dzimšanas dienām un studentu kāzām,” stāsta jaunietis. “Daudzi mani uzskata par neaizvainojamu, taču tā nav, arī man reizēm apnīk cilvēku savtīgums,” stāsta Andis.
Andas aizraušanās ir tūrisms, tāpēc meitene sapņo par darbu kādā tūrisma kompānijā, kur būtu saskarsme ar cilvēkiem.
Uz jautājumu, kā abi sadzīvo ar tik līdzīgiem vārdiem, viņi atbild – reizēm jau jūk, nevar saprast, kurš tiek uzrunāts, taču tas visu padara interesantāku.
“Zemgales Ziņu” lasītājiem Anda un Andis novēl nebūt vienaldzīgiem pret apkārtējo pasauli un iespēju robežās palīdzēt. Tad jau arī ziema būšot siltāka un baltāka.
