Pirms Jūrmalas apmeklējuma urdīja jautājums, kā pašvaldība jūtas pilsētā ar miljonus vērtām jaunbagātnieku villām, kam līdzās slejas par pieticīgiem sauktie īsteno jūrmalnieku namiņi.
Pirms Jūrmalas apmeklējuma urdīja jautājums, kā pašvaldība jūtas pilsētā ar miljonus vērtām jaunbagātnieku villām, kam līdzās slejas par pieticīgiem sauktie īsteno jūrmalnieku namiņi. Kā ir, kad greznība un sakoptība mijas ar aizaugušām, nekoptām platībām un ēkām, atjaunoti kūrorti – ar izdemolētiem? Izziņas vietā tādas maratona pieturzīmes vien sanāca – tik piesātināta bija dienaskārtība, ko žurnālistiem bija sarūpējusi Jūrmalas Dome.
“Neņemot vērā laiku un varas maiņas, Jūrmalas galvenā bagātība paliek nemainīga – jūra ar balto smilšu pludmali, veselīgais priežu meža gaiss, Lielupe, unikālais kultūrvēsturiskais mantojums, atveseļošanās tradīcijas. Vēlamies lauzt mītu, ka Jūrmalā ir ko darīt tikai siltajos vasaras mēnešos, arī pārējos gadalaikos mūsu pilsētā ikvienam ir ko redzēt, ir iespējas atpūsties, izklaidēties un izmantot daudzveidīgo atveseļošanās un skaistumkopšanas procedūru piedāvājumu.” Tā dažos teikumos var raksturot Jūrmalas pašvaldības galveno ieceri, aicinot iepazīties ar pilsētas piedāvājumu rudenī un ziemā.
Caurlaižu sistēma Jūrmalā saglabāsies
Žurnālisti ir pragmātiskāka tauta un pašvaldības vadītājai Inesei Aizstrautai uzdod galvenokārt saimnieciskus jautājumus. Vispirms viņus interesē, vai pilsēta tomēr neatteiksies no caurlaižu sistēmas. Domes priekšsēdētāja pauž, ka pašvaldība to neplāno, jo caurlaides ir veids, kā Jūrmalā tiek regulēts transporta daudzums, sevišķi vasarā. Sistēmu atceļot, pilsēta būtu vēl vairāk pārpildīta. Arī turpmāk caurlaide iebraukšanai Jūrmalā maksās latu. Iegūtie līdzekļi tiek izmantoti autostāvvietu uzturēšanai, tāpēc mašīnas pilsētā var novietot par brīvu. Lai vasarās atvieglotu transportlīdzekļu plūsmu, Dome plāno projektēt jaunu tiltu pār Lielupi no Jūrmalas apvedceļa līdz Dubultiem.
Žurnālisti spriež, ka iebraukšanas maksa vairāk kalpo pilsētas budžeta papildināšanai, nevis transporta plūsmas regulēšanai. Domes Sabiedrisko attiecību nodaļa papildina, ka caurlaižu maksa Jūrmalā iedibināta 1989. gadā un nav palielināta kopš 1996. gada. Summa, kas ik gadu ieplūst budžetā no caurlaižu realizācijas, ir aptuveni miljons latu. Šī nauda sedz mazu daļu no pilsētas un pludmales labiekārtošanas un attīstības darbu izmaksām.
Uz jautājumu, vai pilsēta varētu no sava budžeta atbalstīt pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu, ko vairākus gadus pašvaldībām rosina Satiksmes ministrija un valdība, I.Aizstrauta atbild noraidoši. Pēc viņas domām, pašvaldībām tas nav jādara, jo tās neiekasē īpašuma nodokli par zemi, kas atrodas dzelzceļa pārziņā. Nodokļa iekasēšanu neparedz likums, tomēr pašvaldības arī tā netieši sekmē valsts uzņēmuma rezultātus. Jūrmalā dzelzceļa īpašumā esošā platība pārsniedz 140 hektāru.
Tuvojoties Ziemassvētku noskaņām, uzzinām, ka pašvaldības rūpju lokā neietilpst galvenās egles gādāšana. To pilsētai sponsorē uzņēmēji. Viņi arī nodrošina egles izrotāšanu un izgaismošanu, vairāku citu vietu izgaismošanu, atbalsta atrakcijas, dāvanu sarūpēšanu bērniem. Kā tas panākts, paliek līdz galam neatklāts. Domes priekšsēdētāja vien teic, ka pašvaldība uzņēmējiem izsūta aicinājumus atbalstīt labdarības ieceres.
Kontrasti – kopš pirmsākumiem
Lielākās diskusijas izraisās par sociālajām šķērēm, kas tik krasi nav vērojamas nevienā citā pašvaldībā. I.Aizstrauta atzīst, ka Jūrmalā izsenis bijusi raksturīga liela atšķirība starp bagāto un nabadzīgo iedzīvotāju dzīves līmeni un šis kontrasts starp sociālajiem slāņiem saglabāsies. Jau kopš kūrortu pastāvēšanas pirmsākumiem 19. gadsimtā un Latvijas brīvvalsts laikā tur bijuši bagāto Rīgas iedzīvotāju vasarnīcu rajoni, un arī mūsdienās Jūrmalas centrā galvenokārt ir turīgu cilvēku privātmājas.
Lielākā pilsētas iedzīvotāju koncentrācija ir Kauguros un Slokā, kur mīt gandrīz puse pilsētnieku. Šajos rajonos ir arī visvairāk cilvēku bez regulāriem ieņēmumiem, viņi par bezdarbniekiem kļuvuši pēc Slokas papīrfabrikas likvidēšanas neatkarības gados. Savukārt Lielupē sociālā spriedze palielinājās 2001. gada beigās, kad bankrotēja akciju sabiedrība “Jūras līcis”, kas bija lielākais darba devējs un nodokļu maksātājs pilsētā. Līdz ar to pilsētas ekonomiskajā dzīvē krasi samazinājās zivsaimniecības nozīme. Oficiālā statistika liecina, ka kopš tā laika vidējais bezdarba līmenis no desmit procentiem pilsētā ik gadu noturīgi samazinājies. Novembra sākumā bez darba bija 6,5 procenti no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, par procentu mazāk nekā vidēji valstī.
Līdzsvars atkarīgs no investoriem
Domes priekšsēdētāja uzsver, ka pašvaldība cenšas panākt līdzsvarotu pilsētas rajonu attīstību. Daudz līdzekļu ieguldīts Kauguros, kur dzīvo Jūrmalas pamatiedzīvotāji. Viņu labklājības nodrošināšanai tiek novirzīta arī no turīgo privātīpašnieku nodokļiem iegūtā nauda. I.Aizstrauta atzīst, ka lielie nodokļu maksātāji mēdz iebilst pret šādu līdzekļu sadalījumu un vēlas, lai, piemēram, asfaltē ielu, uz kuras viņi dzīvo. Taču pašvaldībai jāņem vērā visu iedzīvotāju intereses.
Aktivitāšu līmeņa izlīdzināšanas nolūkā lieli ieguldījumi veikti Ķemeru Nacionālajā parkā. Loģisks ir jautājums, kāpēc tādā gadījumā jauns izklaides parks taps Dzintaros, nevis, piemēram, Slokā. Dzintaros, Majoros, Dubultos nevar sūdzēties par civilizācijas trūkumu, kamēr citos rajonos ir grūtāk atrast pat kafejnīcu. Pašvaldība skaidro, ka tas saistīts ar investoru iecerēm.
Dome priecātos, ja tie ieguldītu naudu ne vien pilsētas aktīvākajos rajonos, taču pagaidām par uzņēmējdarbību attālākajās vietās interese ir maza. Pašvaldībai ir vairākas idejas, kā veicināt aktivitātes, bet to dzīvotspēju rādīs laiks. Sabiedrisko attiecību pārstāvji papildina, ka Vaivaros netālu no atrakciju parka “Nemo” plānots būvēt jaunu atpūtas kompleksu – slēgtu slēpošanas parku, ko varēs izmantot arī vasarā. Tajā būs iespējams nodarboties vēl ar citām sportiskām aktivitātēm, būs klinšu sienas. Papildus taps viesnīca ar konferenču telpām un tirdzniecības centrs.
Tādējādi paliek nenoteikts, kāds tad īsti ir “vidējais jūrmalnieks”. Arī pārējo informāciju par kontrastu pilsētu nākas smelties no statistikas un skaidrot pie sabiedrisko attiecību pārstāvjiem.
Apturēts tūristu skaita kritums
Pilsētas ekonomika vēsturiski balstīta uz tūrisma un kūrorta nozares attīstību. Pašvaldības aktivitāšu rezultātā apturēts ilgstošais tūristu skaita kritums, kas bija vērojams kopš 1990. gada. Pēdējos gados tas ir stabilizējies un palielinājies. Pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ciemiņu skaits audzis pat par 50 procentiem. Šā gada pirmajā pusgadā tas kāpis par gandrīz 30 procentiem, sasniedzot 35 152 tūristus, kas Jūrmalā pavadīja vidēji četras diennaktis. Gandrīz pusotru reizi palielinājies tūristu skaits no Zviedrijas, no Lietuvas un Igaunijas tas dubultojies. Pašu valsts iedzīvotāju Jūrmalas apmeklējums audzis par ceturto daļu. Viņi veido gandrīz pusi no Jūrmalas viesu kopskaita. Seko Lietuvas, Krievijas, Igaunijas, Somijas, Baltkrievijas un Vācijas tūristi.
Tūrisms veicinājis budžeta ienākumus un nodarbinātību. Jūrmalas tūristu mītnēs nodarbināto skaits šā gada otrajā ceturksnī palielinājies par 200 cilvēkiem. Nozares attīstība atstājusi iespaidu arī uz apkalpojošās jomas uzņēmumu aktivitāti. No 922 ekonomiski aktīvām uzņēmējsabiedrībām pērn viesnīcu un restorānu nozarē darbojas 96 uzņēmumi, bet tirdzniecībā – 404. Pašlaik pilsētā visstraujāk attīstās nozares, kuru izveidošanas priekšnosacījums ir maza kapitālieguldījumu nepieciešamība – tirdzniecība, operācijas ar nekustamajiem īpašumiem, veselība un sociālā aprūpe.
Tirdzniecības īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā veido nepilnu piekto daļu, nākamā joma – operācijas ar nekustamo īpašumu. Kopējā pievienotā vērtība šīm divām nozarēm pēdējos gados divkāršojusies.
Ievērojamākais investīciju projekts Jūrmalā pēdējos gados ir 2003. gadā ekspluatācijā nodotais Baltijas valstīs pagaidām lielākais ūdensatrakciju parks “Līvu akvaparks”, kura izveidē ieguldīti 16 miljoni eiro. Pēdējos trīs gados rekonstruētas daudzas tūristu mītnes – gan neliela apjoma viesu nami, gan grandiozas viesnīcas pat ar 500 gultasvietām. Šovasar darbu sāka viesnīca “Spa Jūrmala”, kas agrāk bija pazīstama kā “Jūrmala”. Infrastruktūras objektus būvē arī pašvaldība. Šoruden Dubultos atklāts moderns sporta nams ar oriģinālu risinājumu – koka konstrukcijas ar koka apdari ārtelpām, kā arī interjeram. Centrālā volejbola un basketbola zāle ir 700 kvadrātmetru liela, tribīnēs –180 skatītāju vietu. Būvē ir arī aerobikas un trenažieru zāles, ģērbtuves, dušu telpas, telpas treneriem un sauna. Celtniecība izmaksājusi 1,15 miljonus latu. Vasarā Kauguros atklāta sociālā māja, kuras rekonstrukcijā Dome investēja 1,1 miljonu latu.
