Ar savdabīgu valdzinājuma auru uzrunā Jūrmalas muzejs. Ne velti tā direktore Inta Baumane uzsver cenšanos būt atvērtam ikvienam apmeklētājam – gan kundzītei ar sunīti, gan māmiņai ar bērnu ratiņiem.
Ar savdabīgu valdzinājuma auru uzrunā Jūrmalas muzejs. Ne velti tā direktore Inta Baumane uzsver cenšanos būt atvērtam ikvienam apmeklētājam – gan kundzītei ar sunīti, gan māmiņai ar bērnu ratiņiem.
Muzejs iekārtots kādreizējā līdz nepazīšanai atjaunotajā ķīmiskās tīrītavas ēkā Majoros, Tirgoņu ielā. Nākamgad paredzēta pēdējā rekonstrukcijas kārta. Tas apmeklētājiem jau atjaunotajās izstāžu zālēs divos stāvos vairāk nekā 300 kvadrātmetru platībā un kamīnzālē netraucēs baudīt mākslu. Mūsdienīgās telpas apmeklētājus sagaida ar informācijas centru un garderobi. Pagaidām plašums, šķiet, vēl nav pilnībā apdzīvots. Tomēr pirmās noskaņas aicināt aicina tālāk. Nezinu, kā citiem, man, vēsturiskās ekspozīcijas lūkojot, biežāk piemitusi garlaicības piegarša. Šoreiz lielajā zālē Slokas 750 gadiem veltītajā izstādē konstatēju, ka organizatori domājuši, kā piesaistīt apmeklētājus. Muzeja direktore vēlāk teiks, ka darbinieki pēdējos gados bijuši daudzās valstīs, lai tur redzētos ieinteresēšanas paņēmienus pakāpeniski ieviestu savā ikdienā. Šādi elementi būšot vērojami arī pastāvīgajā ekspozīcijā par Rīgas jūrmalas un Ķemeru kūrorta vēsturi, peldēšanās tradīcijām un pedkostīmu vēsturi, ko skatītājiem vērs nākamgad.
I.Baumane aicina uz decembra vidū gaidāmo zemūdens vēstures speciālista Voldemāra Raita veidoto zemūdens arheoloģijas izstādi “Kuģi dzelmē”. Nākammēnes gaidāma plaša Jāņa Anmaņa darbu izstāde, bet kamīnzālē – savdabīga gaismas glezniecības izstāde. Un tā katru mēnesi vismaz pāris jaunu izstāžu. Ja vēl kādu ieinteresējis Jūrmalas muzejs – piektdienās tajā ieeja ir bez maksas.
Nākamgad muzeja apmeklētājiem būs sava kafejnīca, bet pagaidām muzeja un tā filiāļu popularizēšanas nolūkā ēkā izveidots jauks suvenīru veikaliņš, kurā piedāvā ar Jūrmalu un jūru saistītus suvenīrus. Savu vietu atraduši pat atstarotāji ar pilsētas simboliku.
Par iziešanu tautās pārliecināmies Brīvdabas muzejā Jūrmalas Lielupes daļā, kur interesentus ar jestrām dziesmām izklaidē, rotaļās un dančos iesaista folkloras kopas “Rija” dalībnieki. Pēc mūsdienīgām aktivitātēm nonākšana senlatviešu budēļu sabiedrībā pirmajā brīdī šķiet sirreāla. Taču pārslēgšanās norit nemanāmi un noslēgumā ansambļa galvenā runassieva Dzidra Rijniece ir gatava apgalvot, ka sen nav tik labi sadziedājusies kā ar Latvijas žurnālistu kori.
Dziesmās un rotaļās pienākusī tumsiņa liedz novērtēt enkuru un zvejas laivu kolekciju, zvejnieka sētu, iemēģināt roku virvju vīšanā un tīklu lāpīšanā. Savukārt virvju šķūnī mūs sagaida kārtējais pārsteigums – svaigi kūpinātas zivis un zāļu tēja. Muzejnieces stāsta, ka ikviens apmeklētājs tur var nobaudīt zivis, tēju un alu. Tas gan ir pēc iepriekšēja pasūtījuma un par papildu samaksu (trīs lati no cilvēka).
Jā, citās pilsētās tāda atvērtība īsti nebija pieredzēta – parasti darbinieki sausi iepazīstina ar eksponātiem, seno iedzīvi un paradumiem, reizi vasarā ierāda senos tikumus. I.Baumane atkal min ārzemēs noskatīto atvērtību, kas sevi attaisno. Proti, aizpērn, kad brīvdabas muzeju savā paspārnē pārņēmis pilsētas muzejs, tā apmeklētāju skaits nav pārsniedzis divus tūkstošus. Pagājušogad interesentu skaits dubultojies, savukārt šā gada deviņos mēnešos brīvdabas muzejā jau iegriezušies seši tūkstoši apmeklētāju.
***
Jūrmala skaitļos
– Platība – 100 kvadrātkilometru (otra lielākā pilsēta Latvijā).
– Izvietojums – 32 km gara piekrastes josla. Tuvākā dzelzceļa stacija – Priedaine (14 km no Rīgas), tālākā – Ķemeri (44 km no Rīgas).
– Iedzīvotāju skaits – 55 452 (2004. gadā, piektā lielākā pilsēta).
– Latvijā iedzīvotāju skaits katru gadu samazinās par vidēji 2,8%, Jūrmalā uz migrācijas rēķina tas pat nedaudz palielinās.
– Viszemākais iedzīvotāju blīvums uz 1 km2 – 552, Rīgā šis rādītājs ir augstākais valstī – 2406. Vēl Latvijā mazāk par 1000 iedzīvotājiem uz 1 km2 ir tikai Ventspilī – 794.
– Jūrmalas 2005. gada budžets – 28 miljoni latu. Izglītībai paredzēti 22,3%, sociālajai nodrošināšanai –10,2%, brīvajam laikam un kultūrai – 13,8%, dzīvokļu un komunālajai saimniecībai – 14,5%, transportam un sakariem – 13,5%.
– Pilsētā vairāk nekā 4000 ēku atbilst kultūrvēsturiskajai apbūvei, bet arhitektūras pieminekļu sarakstā iekļautas tikai 414 celtnes.
***
Uzziņai
Jūrmala līdz ar vēsturiski politiskajām pārvērtībām piedzīvojusi ievērojamas izmaiņas administratīvi teritoriālajā iedalījumā, iedzīvotāju skaitliskajā, sociālajā un nacionālajā sastāvā. Laika gaitā pilsēta iekļāvusi sevī 12 seno zvejnieku ciemu un peldu miestu – Priedaini, Lielupi, Buldurus, Dzintarus, Majorus, Dubultus, Jaundubultus, Pumpurus, Mellužus, Asarus, Vaivarus, Jauķemerus, kā arī Sloku un Ķemerus. Jūrmala pašreizējā teritorijā izveidota 1959. gadā, apvienojot trīs vēsturiski un saimnieciski atšķirīgas pilsētas – Rīgas pilsētas Jūrmalas rajonu, Slokas un Ķemeru pilsētas. Sloka – vecākā daļa – vēstures avotos minēta jau pirms 750 gadiem, bet 1878. gadā ieguvusi pilsētas tiesības. Īpatnēji, ka tajā nav saglabājušies nozīmīgi arhitektūras pieminekļi. Slokas dzīvi noteica celulozes un papīra fabrika. Rīgas jūrmalas peldvietas savu pašvaldību ieguva pēc Pirmā pasaules kara. Savukārt Ķemeri radās kā Krievijas impērijas kūrorts 18. gadsimtā. Pilsētas tiesības tie iemantoja 1928. gadā. Otro elpu pilsētiņa ieguva pēc 1936. gada, kad tur uzcēla Ķemeru viesnīcu.
Pēc vienotas Jūrmalas pilsētas izveidošanas par tās tirdzniecības centru kļuvuši Majori. Rajona galvenā iela – Jomas iela – asociējas ar visas Jūrmalas vizītkarti.
