Finanšu ministrija izstrādājusi nacionālo dokumentu, kurā noteikusi galvenās investīciju prioritātes nākamajam ES fondu apguves posmam.
Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi nacionālo dokumentu, kurā noteikusi galvenās investīciju prioritātes nākamajam ES fondu apguves posmam. Līdz 9. decembrim ministrija rīko dokumenta projekta sabiedrisko apspriešanu, aicinot ikvienu izteikt savu viedokli.
Galvenā Latvijas prioritāte ES fondu apguvē no 2007. līdz 2013. gadam būs infrastruktūras un pakalpojumu attīstība. Ministrija šiem mērķiem piedāvā piešķirt 70 procentu no mūsu valstij pieejamā ES fondu finansējuma. Infrastruktūras un pakalpojumu nozares attīstībai atbalsts iespējams no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda (KF).
Ar struktūrfondu un KF atbalstu plānots uzlabot autoceļu, dzelzceļa, gaisa un jūras satiksmes kvalitāti, iecerētas investīcijas vides un enerģētikas infrastruktūrā, paredzēts arī atbalsts neskarto dabas teritoriju, bioloģiskās daudzveidības, kultūras un vēstures mantojuma attīstībai un saglabāšanai, kā arī informācijas sabiedrības attīstības un zināšanu ekonomikas izaugsmei.
Otra Latvijas prioritāte ES fondu apguvē līdz 2013. gadam būs inovāciju un uzņēmējdarbības attīstība, kam varētu novirzīt 20 procentu no pieejamā ES finansējuma. FM valsts sekretāres vietnieks Andžs Ūbelis norāda, ka būtiski ir panākt to, lai valstī saražotajā kopproduktā nozīmīgāks īpatsvars būtu produktiem, kas balstīti uz zināšanām un būtu ar augstu pievienoto vērtību. Līdz ar to struktūrfondu līdzekļus plānots piesaistīt zinātnes un pētniecības potenciāla, inovāciju līmeņa palielināšanai, kā arī mērķtiecīgam uzņēmējdarbības uzsācēju atbalstam.
Trešā prioritāte ES fondu apguvē būs cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana. Šim mērķim varētu novirzīt desmit procentu no pieejamā ES finansējuma. Pēc ministrijas domām, ir svarīgi piesaistīt struktūrfondu atbalstu, lai veicinātu bezdarbnieku, īpaši jauniešu, darba meklētāju, sociālās atstumtības riska grupu atgriešanos un integrāciju darbaspēka tirgū, kā arī lai stimulētu pirmspensijas vecuma cilvēku ekonomisko aktivitāti.
Ar struktūrfondiem būtu jāveicina arī veselības aizsardzības pakalpojumu uzlabošana un pieejamības nodrošināšana, izglītības sistēmas atbilstība mainīgajām darbaspēka tirgus prasībām. Papildus galvenajām prioritātēm nākamajā ES fondu apguves posmā izvirzīti vēl vairāki mērķi, lai veicinātu valsts līdzsvarotu attīstību un mazinātu atšķirības starp dažādām Latvijas teritorijām, īpaši starp galvaspilsētas apkārtni un pārējo valsti. Ar ES fondu palīdzību būtu jāveicina mazo un vidējo pilsētu attīstība, piemēram, investējot infrastruktūrā, kas attālākos Latvijas reģionus varētu padarīt iedzīvotājiem un uzņēmējiem pievilcīgākus. Lai noteiktu Latvijas prioritātes ES fondu apguvē nākamajā plānošanas periodā, FM izstrādājusi nacionālo stratēģisko ietvardokumentu. Tajā līdztekus investīciju prioritātēm iekļauta līdzšinējās ES fondu apguves pieredzes analīze, kā arī valsts tautsaimniecības vajadzību un problēmu izvērtējums. Atšķirībā no pašreizējā plānošanas perioda turpmāk lauksaimniecībai un zivsaimniecībai atvēlētie ES līdzekļi tiks nodalīti atsevišķās programmās, nosakot citādu ieviešanas un uzraudzības kārtību, līdz ar to ietvardokuments neparedz šo nozaru atbalstu.
Līdz 9. decembrim ministrija rīko ietvardokumenta projekta sabiedrisko apspriešanu, aicinot ikvienu izteikt savu viedokli. Projekts pieejams ES fondu mājas lapā internetā (www.esfondi.lv). Pēc tam dokumenta projektu skatīs valdība un tas būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, lai nākamā gada janvārī varētu sākt sarunas par ES finansējumu 2007. – 2013. gadā. Kamēr ES dalībvalstis nav panākušas vienošanos par ES finanšu perspektīvu periodā no 2007. līdz 2013. gadam, nav zināms, cik liels atbalsts no ES fondiem Latvijai pienāksies.
Kā informē FM sabiedrisko attiecību pārstāvji, no 2004. līdz 2006. gadam struktūrfondu piešķīrums Latvijai ir 625 miljoni eiro (439 miljoni latu), no kuriem lielākā daļa (439 miljoni lati) tiek ieguldīti infrastruktūras attīstībā, 97 miljoni latu – cilvēkresursu attīstībā un nodarbinātības veicināšanā, 82 miljoni latu – lauksaimniecības un zivsaimniecības attīstīšanā. Kohēzijas fonda finansējums liela mēroga vides un transporta projektiem ir 710 miljoni eiro (499 miljoni latu).
