Daudzās ģimenēs, tuvojoties Ziemassvētkiem, tiek veidoti Adventes vainagi, mazākie ģimenes locekļi ver Adventes kalendāra lodziņus, aiz kuriem noslēpts kāds gardums. Bet kas tad īsti ir Advente?
Daudzās ģimenēs, tuvojoties Ziemassvētkiem, tiek veidoti Adventes vainagi, mazākie ģimenes locekļi ver Adventes kalendāra lodziņus, aiz kuriem noslēpts kāds gardums. Bet kas tad īsti ir Advente?
Advente – tas ir gaidīšanas un tikšanās laiks, jo nāk Dievs. Laiks, lai pamostos no miega, lai lūgtos un pārdomātu līdzšinējo dzīvi. Un nebūt nav jābūt ticīgam, lai to darītu. Šis ir īstais brīdis, kad aizdomāties, – šajā pasaulē nedzīvoju mūžīgi, kas paliks aiz manis un ko labu es vēl varu paspēt izdarīt Dieva vai likteņa nolemtajā laikā. Adventē mēs visi kļūstam klusāki, lūdzam par dvēselēm šķīstītavā un domājam, ka mums visiem kādreiz vajadzēs stāties Dieva priekšā un gaidīt viņa spriedumu. Simboliski Advente apzīmē visu pirms Kristus laika vēsturi, kad cilvēkam nācās gaidīt apsolīto Pestītāju. Adventes nozīme ir cilvēku sagatavošana Jēzus dzimšanai.
Advente tulkojumā no latīņu valodas nozīmē “atnākšana” (adveniat). Sākotnēji tā bija valdnieka ierašanās savā pilsētā. Šodien tas ir ceļš uz Dieva žēlsirdības triumfu šajā pasaulē un jauna baznīcas liturģiskā gada sākums. Advente vienlaikus ir arī mīlestības laiks.
Tas ir četru nedēļu ilgs sagatavošanās periods pirms Ziemassvētkiem. Baznīcas liturģija Adventē atgādina, ka Dievs nācis pasaulē kā Pestītājs un ka viņš vēl atnāks pastarajā dienā kā Tiesnesis.
Katrai Adventes svētdienai ir sava pamattēma, kas ved tuvāk Ziemassvētku nakts noslēpumam. Pirmā svētdiena: jūsu pestīšana ir tuvu. Adventes vainagā tiek iedegta pirmā svece. Pravietis Isaja aicina atstāt pasaules tumsību un “staigāt Dieva gaismā”. Pasaule ir ieslīgusi pašapmierinātībā un iemigusi, tāpēc jāatmostas. Šī atmošanās ir sākums gaismai, rīta blāzmai. Tā ir sagatavošanās garīgai cīņai.
Otrā Adventes svētdiena: sagatavojiet Kungam ceļu! Vecās un Jaunās derības pravietis Jānis Kristītājs aicina uz atgriešanos un grēku nožēlu. Viņš atklāj “svēto ceļu” – ceļu uz pestīšanu. Viņš ir Kristus priekšgājējs, kas pasludina jauno laikmetu, kad ļaunums vairs nepastāvēs un zeme būs piepildīta ar Dieva pazīšanu. Svētie Raksti aicina uz samierināšanos, izlīgšanu un atvērtību Svētā Gara darbībai.
Trešā Adventes svētdiena: Gaudete jeb priecājieties! Prieks ir Svētā Gara klātbūtnes auglis. Prieks ir zīme, ka cilvēks apzinās savu piederību Dievam. Apustulis Pāvils un evaņģēlists Matejs aicina dzīvot garā un pacietībā. Rūpes un bailes aizsedz Dieva klātbūtni un liek cilvēkam dzīvot, paļaujoties tikai pašam uz sevi. Bet apziņa par Kunga tuvumu un cerība uz Viņa drīzo atnākšanu stiprina cilvēku sirdis.
Ceturtā Adventes svētdiena: ak, Pestītāj, atver debesis!
Advente un Ziemassvētku laiks mudina uz Marijas godināšanu. Viņa ir Kunga pravietiskā zīme, ko Viņš caur pravieša Isaja muti pasludina cilvēcei 600 gadu pirms Kristus piedzimšanas: “Lūk, Jaunava ieņems un dzemdēs Dēlu, un Viņa vārds būs Emanuēls.”
Katoļiem Adventes laiks ir īpaši piemērots, lai izsūdzētu grēkus un pieņemtu svēto komūniju, kā arī biežāk piedalītos dievkalpojumos. Ja šajā posmā iekritušas kāzas vai citas svinības, labāk atturēties no trokšņainām pasaulīgām izpriecām, jo šis tomēr ir garīgā miera un šķīstīšanas laiks.
Arī Adventes vainagam ir sava nozīme – no baznīcas viedokļa tas atgādina, ka Jēzus Kristus ir īstā saule. Adventes durvju vainags simboliski aicina: “Nāc iekšā, durvis ir vaļā!” vai “Nāc, Jēzu, esi mūsu ciemiņš!”
