Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jelgavas koģenerācija” izstrādājusi Jelgavas siltumapgādes sistēmas attīstības stratēģiju no 2005. līdz 2015. gadam, to atbalstījusi arī pašvaldība.
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jelgavas koģenerācija” izstrādājusi Jelgavas siltumapgādes sistēmas attīstības stratēģiju no 2005. līdz 2015. gadam, to atbalstījusi arī pašvaldība.
Siltumapgādes attīstības stratēģija izstrādāta ar mērķi izvērtēt pašreizējo situāciju siltumapgādē Jelgavā, izvirzīt pamatproblēmas un noteikt attīstības virzienus strauji mainīgajos ekonomiskajos un tirgus apstākļos. Šajā dokumentā noteikta siltumapgādes sistēmas attīstības virzība ilgtermiņā, kā arī izstrādāts konkrēts darbības plāns un rīcības programma laika periodam no 2006. līdz 2008. gadam.
Programmas īstenošanas galvenais ieguvums patērētājiem būs zināms garants tam, ka jau pēc pasākumu veikšanas, kas paredzēti stratēģijas realizēšanas pirmajos divos gados, būs iespējams stabilizēt siltumenerģijas ražošanas izmaksas un izvairīties no energoresursu cenu izmaiņām.
Arī iepriekšējā koncepcija, kas tika izstrādāta 1998. gadā, paredzēja ieviest koģenerācijas principu siltumenerģijas ražošanas procesā, tomēr tajā konkrēti nebija atrunāta koģenerācijas staciju izbūve pilsētā – šā principa ieviešana bija plānota tikai konceptuāli, taču nebija apskatīti konkrēti varianti. Iepriekš izstrādātais rīcības plāns paredzēja galvenokārt siltumtīklu rehabilitāciju, katlumāju un siltummezglu modernizāciju.
Pašreizējā siltumapgādes sistēma un problēmas
Jelgavas centralizēto siltumapgādes sistēmu (CSAS) veido divas savstarpēji nesaistītas sistēmas, kas izvietotas abos Lielupes krastos. Lielupes kreisā krasta patērētājus ar siltumenerģiju apgādā divas CSAS lielākās jaudas katlumājas Ganību ielā un Rūpniecības ielā, kuras savstarpēji saista maģistrālie siltuma tīkli. Turklāt kreisajā krastā atrodas viena nelielas jaudas katlumāja, kas piegādā siltumu sanatorijas tipa internātskolai Filozofu ielā 50. Savukārt CSAS labajā krastā (Pārlielupē) siltumenerģija tiek iepirkta no akciju sabiedrības “Jelgavas Cukurfabrika”. Labajā krastā atrodas arī četras nelielas jaudas katlumājas, kuras piegādā siltumenerģiju atsevišķām ēkām vai ēku grupām, kas atrodas ievērojamā attālumā no CSAS tīkliem.
Deviņdesmito gadu vidū strauji saruka patērētāju skaits, jo tādi lielie objekti kā RAF, Mašīnbūves rūpnīca un citi pārtrauca savu darbību, samazinot siltumenerģijas patērētājus pilsētā teju par trešdaļu. Tā rezultātā netika sasniegta projekta plānotā ekonomiskā efektivitāte, kas vēlāk izraisīja Jelgavas siltumtīklu uzņēmuma maksātnespēju.
Taču, kā skaidro “Jelgavas koģenerācijas” valdes priekšsēdētāja Aina Bataraga, lai arī Pasaules Bankas projekts pilsētā pilnībā neīstenojās un atsevišķi sistēmas posmi joprojām darbojas ar savu laiku nokalpojušām tehnoloģiskām iekārtām, kurām ir zema energoefektivitāte, tomēr tas ļāva atjaunot ap 70 procentiem no siltumapgādes sistēmas Jelgavā, kas, ilgtermiņā raugoties, ir ieguvums pilsētniekiem. “Lai arī cik skeptiski dažs raudzītos uz šo projektu, nevar noliegt tā ieguvumus – ļoti lielā daļā Latvijas pilsētu, kur līdz šim nav veikti šādi ieguldījumi, tas ir tikai laika jautājums, līdz uzņēmumi būs spiesti par to domāt, un tad nepieciešamo investīciju apjoms būs krietni vien lielāks.”
Jelgavā jau iespējams spert soli tālāk
Lai paaugstinātu siltumenerģijas ražošanas efektivitāti, pie katlumājām nepieciešams uzstādīt koģenerācijas iekārtas, bet rajonos, kur tas ir ekonomiski izdevīgi, izbūvēt jaunas, modernas un darbībā drošas siltumenerģijas ražotnes ar koģenerācijas blokiem, tādējādi ieviešot siltumenerģijas ražošanā koģenerācijas principu. Vienlaicīga siltuma un elektroenerģijas ražošana dod iespēju:
izmantot koģenerācijas procesā lētāk saražoto elektroenerģiju katlumāju iekārtu elektroapgādei, līdz ar to elektroenerģijas cenu kāpums mazāk ietekmēs siltumenerģijas ražošanas izmaksas katlumājā;
pārdot koģenerācijas procesā saražotās elektroenerģijas pārpalikumu VAS “Latvenergo” un tādējādi iegūt līdzekļus energoresursu cenu kāpuma kompensēšanai;
samazināt kaitīgo un siltumnīcas efektu radošo izmešu emisiju apkārtējā vidē salīdzinājumā ar siltuma un elektroenerģijas ražošanu atsevišķi katlumājās un kondensācijas elektrostacijās.
No trīs variantiem izvēlas labāko
Jaunā stratēģija izstrādāta, izpētot iespējamos attīstības variantus un izvēloties labāko. Analizēti tika trīs varianti. “Jelgavas koģenerācijas” direktors Edgars Līcis skaidro, ka pirmais variants paredzēja Lielupes kreisajā krastā izbūvēt divas koģenerācijas stacijas pie katlumājām Ganību un Rūpniecības ielā, bet labajā krastā optimizēt siltumapgādes tīklus, turpinot iepirkt siltumu no Jelgavas Cukurfabrikas.
Otrais variants paredzēja saistvada izveidi, kas savienotu abus upes krastus, vienlaikus optimizējot siltumapgādes tīklus abās Lielupes pusēs, kā arī kreisajā krastā izbūvēt divas jaunas koģenerācijas stacijas.
Savukārt trešais variants paredz kreisajā krastā izbūvēt divas koģenerācijas stacijas, labajā krastā optimizēt siltumapgādes tīklus, izbūvējot arī jaunu koģenerācijas staciju un katlumāju tuvāk dzīvojamo māju masīviem, kas mazinātu siltuma pārvades zudumus. Līdztekus plānots likvidēt nepamatoti lielā diametra siltumtrases, kas arī būtiski mazinātu siltuma pārvades zudumus.
Trīs siltumapgādes attīstības variantu ekonomisko rādītāju analīzes rezultātu salīdzinājums norāda, ka, realizējot trešajā variantā “Koģenerācijas principa ieviešana siltumenerģijas ražošanā CSAS kreisajā un labajā krastā ar jaunu siltuma avotu izbūvi” minēto efektivitātes paaugstināšanas pasākumu kompleksu, ir iespējams sasniegt visaugstākos energoefektivitātes rādītājus.
Siltuma zudumu samazinājums tīklos, elektroenerģijas ražošana paralēli siltuma ražošanai, kas dod iespēju ienākumus no pārdotās elektroenerģijas pārpalikuma novirzīt siltumenerģijas ražošanas izmaksu kompensēšanai, trešajā variantā iekļauto pasākumu realizēšanas gadījumā ļauj samazināt (pēc pašreizējām energoresursu cenām):
siltumenerģijas ražošanas pašizmaksu no 13,57 Ls/MWh bāzes variantā līdz 11,47 Ls/MWh;
siltumenerģijas ražošanas izmaksas, attiecinātas uz realizētās siltumenerģijas apjomu par 3,13 Ls/MWh, salīdzinot ar bāzes variantu;
kopējās siltumenerģijas ražošanas izmaksas aptuveni par 612,6 tūkstošiem latu gadā, salīdzinot ar bāzes variantu.
Pamatojoties uz tehniski ekonomisko aprēķinu rezultātiem, speciālisti secināja, ka turpmāk siltumapgādes sistēma ir jāattīsta, realizējot tieši šajā variantā paredzētos pasākumus.
Lielākas pārliecības iegūšanai tika lūgts neatkarīgu ekspertu atzinums. Šajā investīciju projektā iekļautās aktivitātes par prioritārām siltumapgādes sistēmas attīstībā ir atzinuši, kā arī šā projekta lietderīgumu no tehniski ekonomiskā un vides aizsardzības viedokļa atzinīgi novērtējuši arī Berlīnes Enerģijas attīstības aģentūras eksperti. Pēc projekta ekspertīzes Vācijas Attīstības banka piedāvāja savu atbalstu projekta realizācijai – 6,1 miljona eiro aizdevumu uz 10 gadiem ar pazeminātu procentu likmi.
Tomēr šī nav visa nepieciešamā summa – pilnībā iecerētā realizācijai būtu nepieciešami līdz 5,4 miljoni latu. “Tāpēc mūsu uzdevums ir piesaistīt arī citas investīcijas, lai projekts sekmīgi īstenotos,” apstiprina A.Bataraga. Šajā nolūkā “Jelgavas koģenerācija” piedalīsies arī ES struktūrfondu programmās.
“Mūsu aprēķini liecina, ka 2006. – 2008. gadā paredzētie ieguldījumi varētu atmaksāties samērā ātrā laika periodā – septiņos gados. Un galvenie ieguvēji, protams, būs patērētāji, jo tas ļaus maksimāli samazināt tarifu kāpumu šajos ekonomiski svārstīgajos apstākļos. Solīt pašreizējo cenu samazinājumu, nemitīgi augot citu resursu izmaksām un neveicot siltumapgādes sistēmas uzlabošanu, ir praktiski neiespējami. Pēc projektā paredzēto pasākumu realizācijas iegūsim stabilākas cenas, kas būs atkarīgas tikai no citu resursu cenu kāpuma, nevis no sistēmas neefektivitātes.”
Galvenie pasākumi Jelgavā līdz 2008. gada beigām
Jau ieplānoto veicamo darbu apjoms ir sadalīts divās daļas. Līdz 2008. gada beigām projekta gaitā paredzēts:
Lielupes kreisajā krastā izbūvēt koģenerācijas staciju Ganību ielā ar jaudu četri megavati;
pārlikt trīs maģistrālos siltumtīklu posmus – no 1. līnijas līdz 4. līnijai, no Rūpniecības līdz Pulkveža O.Kalpaka ielai un Pumpura ielā Pārlielupē.
Pārlielupē izbūvēt katlumāju ar koģenerācijas staciju ar elektrisko jaudu 2 MW, kurai noteikti jāatrodas tuvāk dzīvojamo māju masīviem, kas ļautu samazināt trases garumu un ieekonomēt siltuma zudumus;
rekonstruēt katlumāju Kalnciema ceļā (jauda 20 MW), kā arī rekonstruēt pievadtīklus.
Savukārt tuvākajā nākotnē veicamie darbi būtu koģenerācijas stacijas izbūve Rūpniecības ielā, kā arī to siltumtīklu rekonstrukcija, kuru kalpošanas ilgums pārsniedz 20 – 25 gadus.
Īstenojot projektu ar nosacījumu, ka iedzīvotāju labklājība aug un maksājumi stabilizējas, būsim panākuši to, pēc kā tiecamies.
Papildu ieguvumi patērētājiem
Vācijas puse, kas gatava atbalstīt šo projektu, izvirzījusi vēl dažus citus nosacījumus, kas galvenokārt vērtējami kā ieguvumi patērētājiem. Proti, realizējot šo projektu, “Jelgavas koģenerācijai” ir jāgarantē dažu “mājas darbu” izpilde – saistības paredz, ka pusotra gada laikā pilsētā ir pilnībā jānosiltina viena daudzdzīvokļu māja un vēl 600 dzīvokļos jāizveido siltumuzskaite, uzstādot siltumenerģijas patēriņa proporcionalitātes skaitītājus. 40 procentu no mājas siltināšanas izmaksām sedz Vācijas dāvinājums, bet pārējos līdzekļus sākotnēji ieguldīs “Jelgavas koģenerācija”. Šo uzdevumu izpilde var notikt sadarbībā ar Nekustamā īpašuma pārvaldi, kas ir tieši iesaistīta namu apsaimniekošanā, – viņu uzdevums būs izvērtēt piemērotāko māju un arī dzīvokļus.
***
Apstiprinātie siltumenerģijas pārdošanas tarifi lielākajās Latvijas pilsētās (Ls/MWh)
Pilsēta, uzņēmums Iedzīvotājiem Juridiskām personām
PAS “Daugavpils siltumtīkli” 19,10 16,94
A/s “Rīgas siltums” 19,15 16,78
SIA “Dobeles enerģija” 21,32 18,85
A/s “Rēzeknes siltums” 21,50 22,26
SIA “Jelgavas koģenerācija” 21,51 19,08
SIA “Jēkabpils siltums” 22,16 23,91
SIA “Jūrmalas siltums” 22,21 19,70
SIA “Valmieras siltums” 22,39 20,73
A/s “Liepājas siltums” 22,67 20,21
A/s “Simone”, Alūksne 22,76 21,27
A/s “Olaines ūdens un siltums” 22,98 20,67
SIA “Ventspils siltums” 24,00 21,18
SIA “Tukuma siltums” 24,99 22,64
SIA “Limbažu siltums” 25,35 23,41
SIA “Cēsu būvnieks” 25,70 22,72
SIA “Liepājas enerģija” 26,63 23,78
SIA “Wesemann Sigulda” 26,86 24,20
SIA “Kuldīgas siltumtīkli” 29,20 27,00
* Dati apkopoti, pamatojoties uz Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu asociācijas informāciju.
