Pēdējās nedēļās bieži izskan informācija par kārtējo “Covid-19” uzliesmojumu. Zinātniekiem un ārstiem vēl arvien šī slimība liek uzdot daudz jautājumu, uz kuriem pagaidām nav atbilžu. Dzirdēts arī daudz aplamu minējumu, piemēram, ka cilvēks šo infekciju varot iegūt, ja bijis saskarē ar sikspārņiem vai kaķiem, kuri ir infekcijas pārnēsātāji.
“Apgalvojums, ka cilvēks ar kovidu var inficēties no kaķa, nav patiess,” pauž doktora grāda veterinārmedicīnas zinātnē pretendente Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Veterinārmedicīnas fakultātes studiju kursa “Infekcijas slimības” pasniedzēja Gundega Mūrniece. Viņa izstrādā doktora disertāciju par koronavīrusu izplatību kaķu vidū. Līdz šim Latvijā par infekcijām, ar kurām sirgst lolojumdzīvnieki – suņi, kaķi –, informācijas tikpat kā nebija. G. Mūrnieces pētījums ir pirmais solis, lai situāciju labotu. “Viens no mērķiem ir, lai nākotnē mēs varētu profilaktēt šīs infekcijas un izstrādātu biodrošības pasākumus,” stāsta pētniece.
Starp trim nozarēm izvēlas veterinārmedicīnu
Mācoties Jelgavas Valsts ģimnāzijā, Gundega uzrakstīja zinātniski pētniecisko darbu bioloģijā, kas izpelnījās atzinību pilsētas mērogā un viņai nodrošināja budžeta vietu LBTU Veterinārmedicīnas fakultātē. “Es visu dzīvi esmu zinājusi, ka mans darbs būs saistīts ar medicīnu. Kad absolvēju vidusskolu, atlika izvēlēties starp zobārstniecību, humāno medicīnu un veterinārmedicīnu.” Jauniete jau tika uzņemta Rīgas Stradiņa universitātē, kur būtu studējusi humāno medicīnu, taču pēdējā brīdī sapratusi, ka veterinārmedicīna sirdij tomēr ir tuvāka. Augusta pēdējās dienās viņa brauca atpakaļ uz Jelgavu, lai uzzinātu, vai Veterinārmedicīnas fakultātē ir vēl palikusi kāda studiju vieta. “Viss beidzās ar to, ka nokļuvu savā īstajā vietā. Veterinārmedicīnu studēju sešus gadus,” atklāj Gundega.
“Esmu cilvēks, kuram patīk mācīties. Man vienmēr gribas kaut ko studēt, apgūt ko jaunu. Kad pabeidzu pamatstudijas, sapratu, ka nevaru vienkārši iet un strādāt. Vēlos turpināt studēt.” Viņa atzīst, ka tolaik paveicies, jo radās iespēja studēt doktorantūrā un rakstīt promocijas darbu pie profesora Kaspara Kovaļenko.
Pētniece vairākkārt uzsver, ka infekcijas slimības ir viņas jājamzirdziņš, jo šī joma bija, ir un būs aktuāla visos laikos. “Sākās “Covid-19” pandēmija. Valsts pētījumu programmā bija projekts, viens no kura mērķiem bija noskaidrot “Covid-19” sastopamību lolojumdzīvniekiem. Tika dots uzdevums apzināt SARS-CoV-2 jeb “Covid-19” ierosinātāja esamību mājas kaķu populācijā,” skaidro Gundega. “Profesors Kovaļenko, kurš ir arī mūsu fakultātes dekāns, man piedāvāja studiju vietu doktorantūrā. Nevēlos sevi slavēt, bet man bija labākās sekmes fakultātē. Tā kā mani ļoti interesē infekcijas, jau iepriekš lekcijās uzdevu daudz jautājumu, pētīju šo jomu padziļināti, turklāt bija radusies iespēja ar to nodarboties projekta ietvaros.”
Pagājušajā gadā Gundega nokārtoja pēdējo doktorantūras eksāmenu, un patlaban viņas uzdevums ir divu gadu laikā uzrakstīt un aizstāvēt disertāciju. “Šobrīd esmu doktora zinātniskā grāda pretendente. Strādāju pie disertācijas, veidoju publikācijas zinātniskajiem izdevumiem. Nepieciešamie dati ir iegūti, tagad notiek to analīze, aprakstīšana un secinājumu jeb zinātniskā pienesuma veidošana.” Citiem vārdiem, Gundegas uzdevums patlaban ir sabiedrībai darīt zināmu atklāto saistībā ar viņas pētījumos iegūtajiem datiem.
Kaķis cilvēku inficēt nevar!
Kāpēc Gundegas izvēle apstājās tieši pie mājas kaķu izpētes? “Kaķis vispār ir ļoti interesants dzīvnieks. Tas bieži atrodas uz vietas ļoti ciešā saiknē ar saviem saimniekiem, guļ vienā gultā, mīļojas, bet tajā pašā laikā šis pats kaķis uz dienu vai pat vairākām aiziet kaut kur prom, un mums nav ne jausmas, kur tas ir, ko ir saticis un ko dara. Pēc tam kaķis atnāk mājās, un ciešais kontakts ar saimnieku turpinās.” Tas ir tikai viens no iemesliem, kāpēc pētniecei tieši kaķi šķiet tik interesanti. Viņa piebilst, ka oficiāli ir apstiprinājies fakts, ka kaķos “Covid-19” ierosinātājs vairojas ļoti sekmīgi, daudz sekmīgāk nekā suņos vai citos mājdzīvniekos. “Sākām pētīt kovida ierosinātāju un arī kaķiem specifisko kaķu koronavīrusu (FCoV), kas ir jau ļoti sens.” Uzreiz jāakcentē, ka Gundega ar to ir domājusi tieši kaķiem raksturīgo vīrusu, un cilvēks no kaķa inficēties nevar. Izrādās, savi specifiskie koronavīrusi ir sastopami daudzām sugām. “Ir cilvēkiem specifiskie, ir kaķiem specifiskie, ir suņiem specifiskie, tāpat arī cūkām un govīm. Savukārt koronavīruss, kas ir “Covid-19” ierosinātājs, pamatā inficē cilvēkus, taču tas var inficēt arī mājdzīvniekus, kas gan notiek samērā reti,” skaidro Gundega. “Sākām pētīt “Covid-19” ierosinātāju kaķos, tāpēc no dzīvniekiem ņēmām trīs dažādu veidu paraugus. Tagad esam uzkrājuši krietni daudz pētnieciskā materiāla.”
Latvijā diemžēl ir ļoti ierobežotas zināšanas par infekcijas slimību sastopamību lolojumdzīvniekiem, precīzāk, to pat nav, jo līdz šim saistībā ar infekcijām tika pētīti lauksaimniecības un pat savvaļas dzīvnieki, taču ne lolojumdzīvnieki. “Lai pētītu mājdzīvniekus, vai nu trūka resursu, vai nepietika finansējuma. Līdz ar to informācija par lolojumdzīvnieku infekcijas slimībām ir minimāla. Tieši tāpēc paraugi, ko jau bijām savākuši, tika testēti gan uz “Covid-19” ierosinātāju, gan uz kaķiem specifisko kaķu koronavīrusu. Atceroties paraugu ievākšanu un testēšanu, noteikti gribu pateikties visiem, kas iesaistījās, – gan Veterinārmedicīnas fakultātes kolēģiem un studentiem, gan kolēģiem no valsts zinātniskā institūta “BIOR” un Biomedicīnas pētījumu un studiju centra.”
Īpaši jāuzmana kaķēni
Lai šādu uzdevumu veiktu, Gundega strādāja ar trim populācijām: ar patversmju kaķiem, ar mājsaimniecību kaķiem, kurās ar kovidu bija sirguši cilvēki, kā arī uz klīniku atnestajiem kaķiem, kas tajā brīdī saslimuši ar kādu citu slimību. No katra peļu junkura tika iegūti trīs dažādi paraugi – divi noslaucījuma paraugi (no rīkles un anālās atveres) un asinsparaugs. “Iegūt paraugu no rīkles ir visvieglāk, tu atver kaķa muti, iebāz kociņu un iegūsti paraugu – to sauc par noslaucījuma paraugu. Iegūt rektālo paraugu ir daudz sarežģītāk, kaķi par to nav priecīgi,” pasmaida Gundega. “Asinīs noteicām antivielas uz koronavīrusiem, noslaucījuma paraugos skatījāmies vīrusu ģenētisko materiālu.”
Tika secināts, ka kaķis var inficēties no sava saimnieka ar “Covid-19” ierosinātāju. “Kaķiem arī var būt saslimšanas klīniskās pazīmes. Taču pat patversmes apstākļos, kur kopā uzturas daudz kaķu, tikai dažiem atradām antivielas. Secinājums ir tāds, ka kaķis var inficēties, taču tas notiek reti. Savukārt cilvēks no kaķa inficēties nevar.” Arī saistībā ar kaķiem specifisko koronavīrusu, kas ir ļoti izplatīts, Gundega ieguvusi daudz datu. “Pētījām dzīvniekus astoņās Latvijas patversmēs. Vairāk nekā pusei tur mītošo peļu junkuru konstatējām šo infekciju.”
Ja ir aizdomas, ka kaķis inficējies ar kovidu un novēro infekcijai raksturīgās pazīmes (dzīvnieks ir letarģiskāks, var šķaudīt, ir samazināta apetīte utt.), specifiska ārstēšana parasti nav nepieciešama, protams, tas atkarīgs no simptomu smaguma un citām paralēlām saslimšanām, pauž Gundega Vienīgais ieteikums: ja saimnieks ir saslimis, vēlams slimības laikā nebūt ļoti ciešā kontaktā ar savu kaķi, jo dzīvnieku ir iespējams inficēt. “Pat mans kaķis Patriks bija saslimis ar “Covid-19” infekciju izraisošo koronavīrusu,” atzīst pētniece.
“Citādi ir ar kaķiem specifisko koronavīrusu, kas ir zināms jau no pagājušā gadsimta 50. gadiem, taču vēl aizvien nav pilnībā izprasts. Līdz 10 procentiem kaķu notiek minētā mutācija, kas kaķos var izraisīt saslimšanu ar letālām sekām. Ļoti bieži tas skar jaunus kaķus un kaķēnus.” Pret kaķu koronavīrusu ir izstrādāta arī vakcīna, taču tā nav efektīva, tāpēc to neizmanto.
UZZIŅAI
Koronavīrusi ir vīrusu grupa, kas atrasta gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Cilvēkiem koronavīrusu infekcijas tiek reģistrētas visu gadu, īpaši rudenī un ziemā. Tie var izraisīt gan vieglas elpceļu infekcijas, gan smagas saslimšanas ar nopietnām komplikācijām (pneimoniju, nieru mazspēju) un pat nāvi. Nopietnus saslimšanas gadījumus iepriekš ir izraisījis SARS koronavīruss.
Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs
UZZIŅAI
Smagā akūtā respiratorā sindroma koronavīruss 2 jeb SARS-CoV-2 (arī Uhaņas konoravīruss) pieder pie koronavīrusu grupas, kas var izraisīt gan vieglas elpceļu infekcijas, gan smagas saslimšanas ar nopietnām komplikācijām (smagu akūtu respiratoro sindromu jeb pneimoniju, nieru mazspēju) un pat nāvi. Nopietnas epidēmijas iepriekš ir izraisījuši arī tam radniecīgie SARS un MERS koronavīrusi, tomēr tās nepārauga pandēmijā.
Avots: Latvijas Republikas Veselības ministrija
— Lāsma Gaitniece
Līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Novadu aktualitātes”. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”. |
Reklāma