Varbūt ne tiešā, bet pārnestā nozīmē noteikti tā būs atgriešanās, jo Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā 9. decembrī atklās izstādi «Brīvmūrniecība Latvijā un Jelgavā».
Varbūt ne tiešā, bet pārnestā nozīmē noteikti tā būs atgriešanās, jo Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā 9. decembrī atklās izstādi “Brīvmūrniecība Latvijā un Jelgavā”. Zemgales metropole ir viena no nedaudzajām Latvijas pilsētām, kurā brīvmūrnieku ložas pastāvēja jau 18. gadsimta vidū. 19. gadsimta lielākajā daļā brīvmūrniecības kustība Krievijas impērijā bija aizliegta, un tikai 20. gadsimta 20. – 30. gados ložas atkal atsāka darbību Rīgā un Liepājā, savukārt mūsdienās Latvijā tās darbojas tikai Rīgā.
Jelgavā vecākā bija 1754. gadā dibinātā loža “Pie trim kronētiem zobeniem”, kuras nams Ezera (Uzvaras) ielā bija apskatāms vēl līdz 1944. gadam. Jelgavas ložās – ne tā kā Rīgā, bet līdzīgi kā daudzos Rietumeiropas centros – brīvmūrnieku kustība bija saistīta ar okultismu, spiritismu, alķīmiju, kabalu. Varbūt tāpēc Jelgavā 1779. gadā vairākus mēnešus uzturējās slavenais grāfs Kaliostro. Te viņš mēģināja organizēt savu ložu, rīkoja okultos seansus, taču visai neveiksmīgi. Pateicoties augstu stāvošās Kurzemes muižnieces Elīzas fon der Rekes brīdinājuma vēstulei Katrīnai II, Krievijā brīvmūrnieks Kaliostro drīz vien tika atmaskots kā blēdis un jokdaris…
Kā informē Jelgavas muzeja Vēstures nodaļas speciālists Gints Karzinkēvičs, izstādē būs aplūkojams brīvmūrnieku rituālais apģērbs, atribūti, simboli, mākslas darbi. Kolekcijā iekļauti priekšmeti un dokumenti no 18. gadsimta līdz mūsdienām, daļa eksponātu ir no citām valstīm, visvairāk no Zviedrijas. Interesenti varēs uzzināt, ka brīvmūrnieki bijuši daudzi slaveni cilvēki, piemēram, Mocarts, Bēthovens, Puškins, Tagore, Šagāls, Aļehins, Sibeliuss, Čērčils u.c.
Izstāde būs apskatāma līdz 29. janvārim, tās laikā paredzētas vairākas lekcijas par brīvmūrniecību, būs skatāma arī videofilma par ložu darbību Anglijā.
