Tuvojoties skolotāja un kultūras darbinieka Roberta Goda 100. dzimšanas dienai, Vilces amatierteātris nolēmis repertuārā iekļaut Jāņa Akuratera komēdiju «Mīlestības zeme».
Tuvojoties skolotāja un kultūras darbinieka Roberta Goda 100. dzimšanas dienai, Vilces amatierteātris nolēmis repertuārā iekļaut Jāņa Akuratera komēdiju “Mīlestības zeme”.
Vilcē ir ļoti senas izglītības un kultūras tradīcijas, tur darbojušās izcilas personības, kas guvušas sabiedrības cieņu un atzinību. Gados vecākā paaudze kā dārgu mantu glabā tā laika atmiņas.
Divdesmitā gadsimta trīsdesmitie gadi Vilcē bija bagāti – cilvēki bija sakopuši savas mājas un laukus pēc Pirmā pasaules kara. Pagastā rūpējās par sadzīves apstākļu uzlabošanu, kultūras dzīvi un bērnu izglītību. Darbojās četras skolas: Vilces centrā – sešklasīgā pamatskola, Berķenes, Ūziņu un Blankenfeldes (vēlāk Ķīves) četrklasīgās pamatskolas. Pastāvēja vairākas biedrības: izglītības, absolventu, lauksaimnieku, piensaimnieku, ugunsdzēsēju u.c. Pagastā valdīja rosīga sabiedriskā dzīve, un tās centrs bija Vilces skola. Tajā laikā daudz runāja par skolotāju R.Goda un Elizabetes Kaziņ jaunkundzes darbu kopā ar godājamo skolas pārzini, vēlāk direktoru Indriķi Bazonu.
R.Gods un I.Bazons nodibināja pūtēju un stīgu orķestri. Pagastā darbojās koris. Absolventu biedrība R.Goda vadībā bija noorganizējusi teātra trupu, kas piedalījās pagasta rīkotajos pasākumos. Kora orķestra un teātra mēģinājumi notika skolā. Katru vasaru risinājās kāds liels pasākums brīvā dabā – parkā pie skolas vai Zaķu pļavā. Tika izrādīti daudzi iestudējumi – Kaudzīšu “Mērnieku laiki”, Janševska “Dzimtene”, Raiņa “Indulis un Ārija”, Akuratera “Mīlestības zeme” u.c. Biedrības namā tika uzvestas vairākas Blaumaņa un citu autoru lugas un dziesmu spēles skolotāja Straumaņa vadībā. R.Gods tēlojis Induli lugā “Indulis un Ārija”, Uldi lugā “Pūt, vējiņi”. Daudzās izrādēs piedalījās koris. Skatuves dekorācijas zīmēja Ruņģu saimnieka brālis gleznotājs Laimonis Druva. Dažas lugas iestudēt palīdzēja Eduards Smiļģis, Kristaps Linde, Emma Ezeriņa, Ēvalds Mercs un Pēteris Lūcis.
1937. gadā R.Gods un E.Kaziņ nodibināja ģimeni. Sabiedriskā dzīve Vilcē sita augstu vilni. R.Goda organizētajos pasākumos nebija garlaicības. Dzīve solījās būt gaiša, bet mainījās laiki, mainījās pagasta vadība, un Godu ģimenes darbs Vilcei vairs nebija vajadzīgs. Tomēr pēc Otrā pasaules kara ģimene atkal atgriezās Vilcē un strādāja par skolotājiem. Roberts vadīja pagasta vīru kori un teātri, Elizabete – sieviešu kori. Dziesmu svētku simtgadē piedalījās 60 Vilces koristu.
Tuvojoties R.Goda 100. dzimšanas dienai, Vilces amatierteātris nolēmis savā repertuārā iekļaut J.Akuratera komēdiju “Mīlestības zeme”. Šis darbs ir dzīvs un atjautīgs trīsdesmito gadu liecinieks. Problēmas, kas risinātas Latvijas valsts neatkarības gadu ziedu laikos, nav novecojušas, tās dzīvo mūsu ikdienā arī šodien, kad aizritējis gandrīz vesels gadu simtenis. Darbojošos personu savstarpējās attiecības ir kā kaleidoskops, ar kuru iespējams ielūkoties cilvēka dvēseles dziļumos, svētku svinēšanas tradīcijās, ģimenes, kaimiņu un varasvīru attiecībās. “Mīlestības zemes” risinātās problēmas un notikumi nemanāmi apvienojas ar mūsdienu problemātiku, kaut gan šos laika posmus šķir apmēram 80 gadu. Lugā darbojas liels personu skaits, un pirmizrāde plānota īsi pirms Jāņiem.
