Nākamajā gadā valsts paredzējusi līdzekļus pabalstiem denacionalizēto namu īrniekiem dzīvojamo telpu atbrīvošanai.
Nākamajā gadā valsts paredzējusi līdzekļus pabalstiem denacionalizēto namu īrniekiem dzīvojamo telpu atbrīvošanai. Šajā sakarā pašvaldībām jāpieņem saistošie noteikumi par līdzekļu piešķiršanu. Jelgavas Dome pagaidām nav izstrādājusi nepieciešamo metodiku un turpina apzināt situāciju.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) līdz novembra beigām ne no vienas pašvaldības saskaņošanai nav saņēmusi saistošos noteikumus par dzīvojamo telpu atbrīvošanas pabalstu piešķiršanu iedzīvotājiem. Tādēļ ministrija pauž bažas par pašvaldību gatavību šo pabalstu izmaksai iedzīvotājiem nākamajā gadā.
Ministra Māra Kučinska preses sekretārs Mārtiņš Panke skaidro, ka likums par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā paredz pašvaldībām iespēju izsniegt dzīvojamo telpu atbrīvošanas pabalstus denacionalizēto namu īrniekiem, kas telpas lietojuši līdz nama denacionalizācijai. Lai iedzīvotājiem šādus pabalstus varētu izsniegt, pašvaldībām jāpieņem saistošie noteikumi, kas nosaka pabalstu izsniegšanas kārtību, un pašvaldības budžetā jāparedz pietiekami finanšu līdzekļi. Likumā un Ministru kabineta noteikumos rakstīts, ka pēc pabalsta izsniegšanas valsts 50 procentu apmērā atmaksās izsniegto summu. Šī ir pirmā reize, kad valsts budžetā tiek paredzēti līdzekļi denacionalizēto namu īrniekiem dzīvojamo telpu atbrīvošanai. Nākamajā gadā šim mērķim atvēlēti divi miljoni latu. Par tiesībām un iespējām saņemt dzīvojamo telpu atbrīvošanas pabalstus iedzīvotāji var interesēties savā pašvaldībā.
“Ziņas” jautāja, kāda situācija šajā ziņā ir Jelgavā, kādā stadijā ir saistošie noteikumi, cik daudz denacionalizēto namu īrnieku ir mūsu pilsētā. Domes preses sekretāra Jāņa Kovaļevska sagatavotajā atbildē teikts, ka atbilstoši spēkā esošajiem pašvaldības saistošajiem noteikumiem “Jelgavas pašvaldības palīdzības dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā sniegšanas kārtība” pašlaik dzīvokļu reģistrā tiek uzņemti atsevišķi dzīvojoši pensionāri un invalīdi denacionalizēto namu īrnieki.
Pašvaldība esot iepazinusies ar grozījumiem likumā par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā, kur pašvaldībām paredzēta iespēja izsniegt dzīvojamo telpu atbrīvošanas pabalstus denacionalizēto namu īrniekiem, kas telpas lietojuši līdz nama denacionalizācijai. Tomēr spēkā esošie normatīvie akti nenosaka, pēc kādas metodikas un kurām denacionalizēto namu īrnieku grupām piešķirami dzīvokļu atbrīvošanas pabalsti. Līdz šim nav noteikts arī pabalsta apmērs. Iespējami dažādi risinājumi, tādēļ pašlaik neesot iespējams prognozēt nepieciešamo līdzekļu daudzumu un personu loku, kas varētu pretendēt uz pabalstiem. Jautājums par pārcelšanās pabalstu izmaksāšanu tikšot risināts pilsētas 2006. gada budžeta kontekstā.
Pašvaldība turpinot apzināt situāciju un meklēt risinājumus, lai palīdzētu iedzīvotājiem. Grozījumi saistošajos noteikumos izskatīšanai Domes sēdē tikšot virzīti pēc tam, kad būšot noteikta pabalstu aprēķināšanas metodika un potenciālais pabalstu saņēmēju skaits. Jelgavā, ņemot vērā dzīvojamā fonda īpatnības, kad apmēram 90 procenti namu sagrauti Otrajā pasaules karā, reģistrētas tikai 153 denacionalizētās ēkas. Šā gada janvāra sākumā 194 dzīvokļos bija reģistrēti denacionalizēto namos īrnieki, kas šajās ēkās dzīvojuši pirms denacionalizācijas. Pēc situācijas precizēšanas pašvaldība iedzīvotājus informēšot par iespējām saņemt pārcelšanās pabalstu.
Pēc atbildes saņemšanas “Ziņas” atkārtoti vērsās ministrijā, lai noskaidrotu, kā īsti ir ar Domes norādītajām likumdošanas nepilnībām. RAPLM Juridiskā departamenta nodaļas vadītāja Kristīne Jaunzeme skaidro, ka likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 26. panta pirmais apakšpunkts paredz pašvaldībai tiesības saistošajos noteikumos noteikt šādus pabalstus, tostarp arī pabalsta apmēru. Lai noteiktu šādu regulējumu, pašvaldībai jālemj par metodiku, kādā pabalsts tiks aprēķināts, jāapzina situācija par potenciālo pabalsta saņēmēju skaitu un attiecīgi jāplāno līdzekļi pašvaldības budžetā. K.Jaunzeme piebilst, ka pašvaldībai, risinot situāciju un nosakot attiecīgu regulējumu, jāievēro šā gada 9. septembrī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi, kas paredz kārtību, kādā valsts piedalās dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā.
