Jelgavas kultūras namā valsts akadēmiskais koris «Latvija» un diriģents Māris Sirmais klausītāju uzmanībai piedāvās gan Adventes noskaņām atbilstošu mūspusē mazpazīstamu amerikāņu mūsdienu kormūziku, gan Latvijā labi zināmo Veljo Tormisu.
Koncertā 15. decembrī pulksten 19 Jelgavas kultūras namā valsts akadēmiskais koris “Latvija” un diriģents Māris Sirmais klausītāju uzmanībai piedāvās gan Adventes noskaņām atbilstošu mūspusē mazpazīstamu amerikāņu mūsdienu kormūziku, gan Latvijā labi zināmo Veljo Tormisu.
“Gaisma,
Silta, smaga kā īsts zelts,
Un maigi dzied eņģeļi
Jaundzimušajam bērnam”
Tās ir rindas no mūsdienu amerikāņu komponista Ērika Vitakra skaņdarba “Lux aurumque” (“Zeltītā gaisma”). Skaņdarba, kas Adventes un Ziemassvētku laikam īpaši piemērots gan mūzikas, gan teksta dēļ. E.Vitakrs Latvijā pagaidām maz pazīstams, bet M.Sirmais jau vairākkārt viņa krāsaino mūziku iekļāvis savās koncertprogrammās.
Tuva diriģentam un koristiem ir arī trimdas latvieša Imanta Ramiņa daiļrade. M.Sirmais un koris “Latvija” viņu veidotajā starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā ar lieliem panākumiem izpildīja I.Ramiņa pirmo autorkoncertu Latvijā. I.Ramiņa mūzika nu jau vairākus gadus ir kora koncertprogrammu neatņemama daļa – gan Latvijā, gan ārzemēs. Ceturtdienas uzstāšanās programmā iekļauta I.Ramiņa “Ubi caritas”.
Koncertā skanēs igauņu komponista Veljo Tormisa “Dzelzs apvārdošana”, “Ingerijas vakari” un “Burdonu dziesmas”. Par spīti tam, ka vairs nekomponē, V.Tormiss vēl joprojām uzskatāms par vienu no zināmākajiem Baltijas komponistiem pasaulē. Viņa skaņdarbu izpildīšanai korim nepietiek ar balsi vien… Jelgavā tiks izmantotas arī komponista paša korim līdzi dotās viņa īpašās bungas. Sevišķs interesants ir fakts, ka igaunis komponējis, arī izmantojot latviešu tekstus.
To, ka atceramies un godājam V.Tormisa ieguldījumu mūsu kultūrā, apliecināja svinīgs notikums aizvakar Rīgas pilī. Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga V.Tormisam pasniedza trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, uzsverot, ka tas ir Latvijas novērtējums komponista talantam dziļi izprast tautas mūziku – gan somugru, gan latviešu, gan citu tautu. Atzinīgus vārdus prezidente sacīja arī par latviešu tautasdziesmu apdarēm un mūziku, kurai iedvesma rasta latviešu dzejnieku rindās. Savukārt komponists atzina, ka ir priecīgs būt par “mūzikas multinacionālistu” un īpaši rūpēties par mazo tautu kultūras saglabāšanu. Latvijā ir ne viens vien koris, ar ko V.Tormisu saista gadiem ilga veiksmīga sadarbība. Sevišķi laba tā ir ar akadēmisko kori “Latvija”. Tā vadītājam savukārt godināšanas reize gaidāma tai pašā dienā, kad paredzēts koncerts Jelgavā – 15. decembrī M.Sirmajam piešķirs Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekļa titulu.
Līdzās Svena Dāvida Sandstrēma variācijām par “Ave Maria” un “Es skaistu rozīt” zinu” tēmām koris koncertā nākamnedēļ atskaņos arī tradicionālo Ziemassvētku dziesmu (“Gaudete”, “The Gift”, “Kas ir šis bērns?” (“Greensleves”), “Jingle Bells”) apdares.
