Rīt Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolai 60 gadu jubilejas svinības. Pulksten 16 pilsētas kultūras namā, pēc tam pulksten 19 skolas ēkā Skolotāju ielā 8 pulcēsies absolventi, pedagogi.
Rīt Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolai 60 gadu jubilejas svinības. Pulksten 16 pilsētas kultūras namā, pēc tam pulksten 19 skolas ēkā Skolotāju ielā 8 pulcēsies absolventi, pedagogi. Svētki tiem, kuriem bijusi griba un spars turpināt izglītību. Svētki viņu ceļvežiem. Vēsturniece Inese Stikute, kas bijusi šīs skolas pedagoģe, veikusi pētījumu par pieaugušo vispārējo izglītību Jelgavā. Viņas rakstītais ietverts jubilejai veltītās grāmatas “Skolotāju iela” manuskriptā. Šo materiālu atziņas ar autores un grāmatas sastādītājas, arī skolotājas Skaidrītes Bremzes atļauju izmantoju šajā rakstā.
Latvijā pirmās pieaugušo skolas tika dibinātas 19. gadsimtā pie baznīcām. To pamatuzdevums bija sagatavot jauniešus iesvētībām. No 1907. līdz 1914. gadam Jelgavas Reālskolā darbojās pieaugušo kursi, kuru beidzēji ieguva ne tikai gatavības apliecību, bet arī tiesības strādāt par pedagogu. Pirmais pasaules karš, bēgļu gaitas pārtrauca jauniešu izglītošanos, daudzi palika pat bez zemākās izglītības. Taču jaunā Latvijas valsts no sava budžeta izglītības vajadzībām nevarēja piešķirt lielus līdzekļus – to tikko pietika mācību darba nodrošināšanai bērniem dienas skolās. Rūpes par pieaugušo izglītošanu uzņēmās dažādas organizācijas, fondi, kā arī atsevišķi cilvēki. Īpaši jāmin Jelgavas Izglītības biedrība, ko vadīja Jelgavas Klasiskās ģimnāzijas direktors, savulaik Valmieras Tautas universitātes dibinātājs, pedagogs un rakstnieks Jānis Lapiņš. Vēlāk, Latvijas saimnieciskā uzplaukuma laikā (1923 – 1929), radās vairāk iespēju finansiāli atbalstīt vakarskolas. Latvijā vienu no pirmajām vakarskolām izveidoja Rainis 1927. gadā Rīgā (tagad tā ir Raiņa 8. Vakara maiņu vidusskola). Bet vēl gadu agrāk pieaugušo ģimnāzija bija tapusi Jelgavā. To vadīja J.Lapiņa līdzgaitnieks Rolands Kurts.
1927. gada janvārī Jelgavas laikraksts “Zemgales Balss” ziņoja, ka tolaik šajā skolā mācījās 142 skolēni un strādāja 25 skolotāji. Ar laiku skolēnu skaits samazinājās, tādēļ 1936. gada 14. februārī Jelgavas Izglītības biedrības valde lūdza Izglītības ministrijai izbeigt pieaugušo ģimnāzijas darbību audzēkņu trūkuma dēļ. Zināms, ka 20. gadsimta divdesmitajos gados darbojās arī pilsētas vakara pamatskola. 1928./29. mācību gadā tajā bijka 34 skolēni un strādāja divi skolotāji. Rūpes izglītot pieaugušos, kuriem nebija pamatskolas izglītības, bija uzņēmusies Jelgavas pašvaldība.
Līdz ar padomju okupācijas režīma iestāšanos ideoloģisku apsvērumu dēļ pieaugušo izglītošanu savās rokās paņēma valsts. Vakarskolām vajadzēja ne tikai izglītot, bet arī audzināt komunisma cēlāju. Tāpēc strādājošās jaunatnes mācīšanās vakarskolā tika īpaši veicināta. 1940. gadā Jelgavas Tautas izglītības nodaļa atvēra pieaugušo vidusskolu un Tautas augstskolu, kur mācījās 700 cilvēku. Tas tika pasniegts kā augsts padomju varas sasniegums.
Mācības notiek maiņās
Pēc kara jau 1944. gadā Jelgavā darba jaunatnes skolu organizēja izcilais pedagogs un reizē arī Latvijas Universitātes vēstures pasniedzējs Arvīds Salmiņš. Jāatzīst, ka piecdesmito gadu beigās Jelgavā vairāk nekā tūkstotim jauno strādnieku nebija vidējās izglītības, taču tikai trešā daļa no viņiem turpināja mācības vakarskolā. Iespēju turpināt izglītošanos traucēja darbs divās un trijās maiņās.
Sešdesmitie gadi vakarskolas darbā ienesa jaunas vēsmas. Pieskaņojoties strādājošo audzēkņu darbam rūpnīcās, vakarskola pārgāja uz maiņām. Jau 1961. gadā vienu nedēļu mācības notika no rīta, bet otru – vakaros. Tika mainīts skolas nosaukums – Jelgavas Vispārizglītojošā (maiņu) vidusskola. Vakarskolas pedagogi un uzņēmumu administrācija rīkoja kopīgas sapulces, uzrunāja ikvienu, kas bija izteicis kaut mazāko vēlēšanos mācīties. Sapulcēs detalizēti skaidroja, kā savienot darbu ar mācībām. Un 1960./61. mācību gada sākumā vakarskolā pieteicās 648 skolēni, bet nākamajā gadā skaits bija palielinājies jau līdz 1989. Algoja 51 skolotāju. 1964./65. mācību gadā Jelgavā darbojās trīs strādājošās jaunatnes vakara vidusskolas un viena neklātienes nodaļa Jelgavas 2. vidusskolā. Bija izvērsts arī ārpusklases darbs. Darbojās ķīmijas, vēstures, dramatiskie un fotopulciņi, kā arī ateistiskais lektorijs. Vēstures pulciņš, piemēram, organizēja tematiskus vakarus. Šo pasākumu tēmas atbilda tā laika ideoloģijai, piemēram: “Miers uzvarēs karu”, “Kādu es iedomājos dzīvi komunismā” vai “Gaidīt komunismu vai to celt”.
Reiz bija obligātā vidējā izglītība
Septiņdesmitajos gados vakarskola pārdzīvoja jaunas izmaiņas. Sākās pāreja uz jaunatnes vispārēju vidējo izglītību, rūpējoties par skolu mācību un materiālās bāzes tālāku nostiprināšanu. Visās dzīves jomās plānoja ieviest zinātniskos atklājumus, jaunas tehnoloģijas, mehānismus un darbarīkus, tādēļ bija jāsasniedz attiecīgs izglītības līmenis, un visas tautsaimniecības nozares jānodrošina ar speciālistiem. Šajos procesos aktīvi iekļāvās vakarskola. 1974. gadā Jelgavā katrs ceturtais vidusskolas absolvents bija vakarskolēns. Veidojās vakarskolas un arodskolu (kas pašas nevarēja nodrošināt vispārējo vidējo izglītību) sadarbība. Jelgavas vakarskolā, sadarbojoties ar ražošanas apvienības “Latvijas lini” arodskolu, kurā mācījās galvenokārt audzēknes no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, izveidojās krievu klašu pārsvars.
Līdzās obligātajai vidējai izglītībai sabiedrībā radās jauns jēdziens – bezizmēra trijnieks. Tas nozīmēja, ka nedrīkstēja likt zemāku vērtējumu par 3. Ar minimālu piepūli jebkurš varēja beigt vidusskolu. Bezizmēra trijnieks glāba no atskaitīšanas. Tādēļ, stājoties augstskolā, tika ņemta vērā vidējā atzīme vidusskolas atestātā. Lieki piebilst, ka visi šie septiņdesmito gadu padomju izglītības sistēmai raksturīgie procesi skāra arī vakarskolu. Astoņdesmitajos gados vakarskolēnu skaits pakāpeniski samazinājās. Izsīka lielais pieplūdums no ražošanas apvienības “Latvijas lini” arodskolas, jo kadru sagatavošana vairs nenotika tik plašos apmēros kā iepriekš.
Ja dienas skola netiek galā
Arī deviņdesmito gadu sākumā vakarskolēnu skaita sarukšanas tendence turpinājās. Atjaunojot Latvijas valstiskumu un pārkārtojot politisko un ekonomisko sistēmu, sabiedrībā veidojās jauni procesi, jaunas sociālās grupas, piemēram, bezdarbnieki, maznodrošinātie un tamlīdzīgi. Līdzekļu trūkums daudziem liedza turpināt izglītību dienas skolās. Problēmas atrisinājumu jaunieši rada, apvienojot darbu ar mācībām.
Deviņdesmito gadu vidū vakarskolas atkal kļuva populāras, palielinājās skolēnu skaits arī Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolā. Taču vakarskolas kontingentu tagad veido ne tikai darba jaunatne, bet arī skolēni, kas dienas skolām kļuvuši neērti. Līdzās izglītošanas un mācību darbam nu jāveic arī vina otra pāraudzināšana. Tādēļ arī problēmas, ko patlaban izceļ direktore Brigita Preisa, ir stundu neapmeklēšana un nevēlēšanās gatavoties pārbaudes darbiem, zemais zināšanu līmenis. Taču ir arī audzēkņi, kas dod gandarījumu: lai kādas būtu dzīves grūtības, centīgi mācās un pat turpina izglītību augstskolā. Attiecības starp centīgajiem audzēkņiem un pedagogiem veidojas īpaši sirsnīgi, jo atšķirībā no dienas skolām tā pirmā puse vairāk zina, kas ir dzīve, un vairāk spēj novērtēt skolotāja darbu.
***
Absolventi
Sešdesmit gadu laikā vidējo izglītību šajā skolā ieguvuši 5223 audzēkņi.
Skolas slavenākie absolventi Latvijā ir aktrise Indra Roga, dramaturgs Ārijs Geikins, kinooperators Gunārs Bandēns, motosportists Jānis Vinters, advokāts Vilhelms Kozlovskis, bet Krievijā – ģenerālpulkvedis Vsevolods Grečins, kas darbojas kosmonautikā.
No pazīstamākajiem jelgavniekiem skolas absolventi ir ārsti Brigita Kļavkalne, Paulis Rēvelis, arhitekte Ausma Vidžus, skolotāji un pasniedzēji Ojārs Jorniņš, Ilmārs Kleģeris, Ēriks Kronbergs, Elza Millere, Edīte Riteniece, Anna Veidemane, Anna Zabothena, Ilga Ziemele, Domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis.
2005. gada 1. septembrī Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolā mācības sāka 521 audzēknis.
***
No 2005. gada absolventu vēlējumiem saviem pēctečiem
“Esiet vairāk pārliecināti par sevi, stipri savā gribā un pacietīgi. Novēlu iegūt ne tikai zināšanas, bet arī draugus – gudrus, interesantus. Iemācieties ieklausīties citu viedokļos.”
“Novēlu tik daudz neatlaidības un mērķtiecības, lai iesākto lietu spētu padarīt līdz galam. Ir jāsaprot, ka tas ceļš līdz 12. klasei ir vajadzīgs man pašam, manis paša nākotnei. Viens no svarīgākajiem vēlējumiem ir, lai, atceroties vidusskolas gadus, nebūtu kaut kas jānožēlo.”
“Nevajag baidīties no tā, ka tu daudz ko nezini tāpēc, ka vairākus gadus neesi mācījies. Patiesībā nav tik briesmīgi, un skolotāji tev palīdzēs. Katram skolotājam pacenties atrast savu pieeju un arī pats esi patiess. Būs kļūdas, vilšanās, apvainojumi, bet tie ir sīkumi. Tu to sapratīsi. Un vēl… Ja tev ir kaut mazākā iespēja pārtraukt darbu, izmanto to. Tad mācības, sevišķi tās beidzot, tev nebūs tik grūtas. Ej uz savu mērķi – tu to spēj!”
Apkopoja skolotāja Gaļina Galatone
