VID Zemgales reģionālās iestādes un Zemgales uzņēmēju konsultatīvās padomes šā gada pēdējā sēdē runāja par jaunumiem nodokļu likumdošanā un problēmām akcīzes preču apritē.
VID Zemgales reģionālās iestādes un Zemgales uzņēmēju konsultatīvās padomes šā gada pēdējā sēdē runāja par jaunumiem nodokļu likumdošanā un problēmām akcīzes preču apritē.
VID Zemgales reģionālās iestādes Nodokļu iekasēšanas pārvaldes priekšniece Agrita Ozola stāstīja par būtiskākajām izmaiņām likumdošanā, kas stāsies spēkā no nākamā gada 1. janvāra. Lielākās izmaiņas skārušas likumus un Ministra kabineta noteikumus par iedzīvotāju ienākuma nodokli un pievienotās vērtības nodokli. Proti, no 2006. gada mainīts minimālās algas apmērs, minimālā stundas tarifa likme, kā arī neapliekamā minimuma un nodokļu atvieglojuma apmērs.
Ienākuma nodokļa atvieglojumi
A.Ozola skaidro, ka atbilstoši šā gada novembrī pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem par iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumiem invalīdiem, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustību dalībniekiem no nākamā gada šīm iedzīvotāju kategorijām noteikti papildu atvieglojumi:
– pirmās vai otrās grupas invalīdiem – 456 lati gadā;
– trešās grupas invalīdiem – 360 latu gadā;
– politiski represētai personai un nacionālās pretošanās kustības dalībniekam – 456 lati gadā, ja šai personai ir piešķirta pensija;
– politiski represētai personai un nacionālās pretošanās kustības dalībniekam – 840 latu gadā, ja šai personai nav piešķirta pensija.
Darba alga un citas izmaksas par darbu vai cita veida darbību līdz 2005. gada 31. decembrim, kas izmaksātas pēc šā datuma, apliekas ar nodokli, piemērojot tādu nodokļa papildu atvieglojuma apmēru invalīdam, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustību dalībniekiem, kāds bija spēkā līdz šā gada beigām.
Visbūtiskākās pārmaiņas skārušas likumu par pievienotās vērtības nodokli. Tajā veikti grozījumi 22 pantos. Tie ir gan redakcionāli, gan pēc būtības, precizētas definīcijas, iestrādātas jaunas būtiskas normas, precizētas arī soda sankcijas. Ieņēmumu dienesta speciālisti ar tiem turpmāk centīsies plašāk iepazīstināt “Ziņu” slejās.
Visvairāk pārkāpumu ar marķēto degvielu
VID reģionālās iestādes Akcīzes preču aprites uzraudzības daļas priekšnieks Einārs Kerēvics iepazīstināja ar jaunās struktūrvienības darbu. Akcīzes preču aprites uzraudzības daļa izveidota šā gada maijā. Tās galvenie uzdevumi ir naftas produktu (degvielas) aprites kārtības kontrole, normatīvo aktu prasību ievērošana akcīzes nodokļa atbrīvojumu piemērošanas gadījumos, akcīzes nodokļa vispārējā un vienreizējā nodrošinājuma izmantošanas kontrole, kā arī pasākumi, kontrolējot preču atbilstību akcīzes preču pavaddokumentiem. Pašlaik daļā strādā divi cilvēki, kas regulāri veic pārbaudes visā VID reģionālās iestādes teritorijā.
Runājot par līdzšinējiem rezultātiem, E.Kerēvics atzina, ka septiņos darba mēnešos visvairāk pārkāpumu konstatēts iezīmēto (marķēto) naftas produktu jomā, jo marķēto degvielu paredzēts izmantot par kurināmo. Raksturīgākie pārkāpumi ir šādi: izziņas oriģināls iezīmēto naftas produktu iegādei tiek nodots trešo personu rīcībā; iegādātie marķētie naftas produkti tiek izmantoti mehāniskajos transporta līdzekļos, kā arī šie produkti ne vienmēr tiek uzglabāti izziņā norādītajā vietā un tvertnēs. E.Kerēvics atgādināja uzņēmējiem prasības, kas jāievēro saskaņā ar jūnijā Ministru kabineta pieņemtajiem noteikumiem par kārtību, kādā atsevišķiem naftas produktiem piemēro samazinātu akcīzes nodokļa likmi vai atbrīvojumu no akcīzes nodokļa. Proti, ja marķētās degvielas daudzums pārsniedz 7000 litru gadā, jāiekārto iezīmēto (marķēto) naftas produktu reģistrācijas žurnāls. Savukārt, ja šo produktu daudzums pārsniedz 20 000 litru gadā, jānodrošina patērēto naftas produktu uzskaite diennaktī. Uzņēmēju uzmanība tika vērsta arī uz to, ka degvielas pavadzīmes, pavaddokumenti jāreģistrē atsevišķā pavaddokumentu reģistrā, proti, žurnālā vai datorprogrammā.
Mērķis – sakārtot uzņēmējdarbības vidi
VID reģionālās iestādes biroja pārstāve Dagnija Sidraba atgādināja, ka ieņēmumu dienesta un uzņēmēju konsultatīvā padome reģionā izveidota pagājušā gadā. Tajā darbojas VID reģionālās iestādes vadība, Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas, Zemgales Uzņēmēju padomes pārstāvji un reģiona uzņēmēji. Padomes galvenais uzdevums ir veicināt uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, konkurētspēju un attīstību, dialogu un sadarbību ar uzņēmējiem, kā arī apzināt un risināt ar nodokļu administrēšanas un muitas darbību reglamentējošo normatīvo aktu piemērošanu saistītās problēmas.
Šogad konsultatīvajā padomē lielāka uzmanība pievērsta jautājumiem par nodokļu maksātāju datu analīzes sistēmu VID reģionālajā iestādē, kritērijiem kontroles pasākumu plānošanā, kontrolēs konstatētajiem pārkāpumiem degvielas un kokmateriālu apritē, kā arī nodokļu auditu rezultātiem un auditos biežāk konstatētajiem pārkāpumiem nodokļu aprēķināšanā. Pēc uzņēmēju iniciatīvas šogad izskatīts jautājums par VID reģionālās iestādes rezultātiem cīņā ar “aplokšņu” algām. Sniegta arī informācija par nodokļu maksātāju tiesībām VID lēmumu pārsūdzībā, par šā procesa rezultātiem un papildus aprēķinātajām nodokļu summām. Nākamajā sēdē pēc uzņēmēju ierosinājuma tiks runāts par nulles deklarāciju ieviešanu un darbaspēka ievešanu no citām valstīm.
Informācijai būtu “jāiziet tautās”
Papildus darba kārtības jautājumiem uzņēmēji regulāri tiek informēti par VID darba rezultātiem un prioritātēm, grozījumiem un papildinājumiem ar nodokļu politiku saistītajos normatīvajos aktos. Uzņēmēji aktīvi izmanto iespēju uzdot jautājumus, saņemt profesionālas atbildes un ieteikumus no VID speciālistiem par likumu un valdības noteikumu piemērošanu uzņēmējdarbībā. Viņi atzinuši, ka šāda sadarbības forma ar VID ir ļoti nepieciešama, jo aktuāla informācija ļauj novērst iespējamās nepilnības grāmatvedībā, var nepastarpināti risināt problēmas, kā arī sniegt priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām ar nodokļu administrēšanu un muitu saistītajos normatīvajos aktos.
Tā kā konsultatīvās padomes sēdēs piedalās neliels reģiona uzņēmēju skaits, uzņēmējdarbības vides attīstības nolūkā būtu svarīgi, lai iegūtā informācija pēc tam aptvertu iespējami plašāku biznesa pārstāvju loku. Ne viens vien Jelgavas uzņēmējs atzinis, ka Ražotāju un tirgotāju asociācijas aktivitātes šajā jomā ir minimālas. Iegūtā nereti tiešām vērtīgā informācija biežāk paliek tikai sēdes dalībnieku rīcībā. Tālab būtu jādomā par konsultatīvās padomes darba efektivitātes kāpināšanas iespējām, vai nu mainot uz sēdēm uzaicināto uzņēmēju sastāvu, vai kā citādi veicinot informācijas apriti. Citādi labā iecere ar laiku varētu pārvērsties vien par formālas sadarbības ķeksīti, kas pēc būtības nekalpo izvirzītajiem mērķiem.
