Mūsdienu ekonomiskajos apstākļos bieži vien sieviete spiesta atsākt strādāt algotu darbu, uzticot sava mazuļa aprūpi kādam radiniekam, auklītei vai bērnudārza audzinātājām.
Mūsdienu ekonomiskajos apstākļos bieži vien sieviete spiesta atsākt strādāt algotu darbu, uzticot sava mazuļa aprūpi kādam radiniekam, auklītei vai bērnudārza audzinātājām. Viena māte to pārdzīvo, citai tā ir izraušanās no ikdienas rutīnas, savukārt vēl kāda nav gatava mainīt karjeru pret ģimeni. Kā sievietei izdarīt pareizo izvēli un vai tiešām būtu jāizvēlas starp ģimeni un karjeru, “Ziņas” taujāja speciālistiem.
Instinkti diktē, ka sieviete grib audzināt bērnu un rūpēties par ģimeni – būt pavarda sargātāja. Taču nav nekā pārdabiska, ja līdztekus tam viņa vēlas strādāt, veidot profesionālo karjeru. Jāņem vērā arī fakts, ka nav viegli atrast jaunu pienācīgi atalgotu darbu, tāpēc pie jau iegūtā jāturas ar nagiem un zobiem.
Darba atsākšana visbiežāk saistīta ar ģimenes materiālajiem apstākļiem. Liela daļa jauno māmiņu izvēlas strādāt kaut nepilnu slodzi, jo nestrādāt vienkārši nevar atļauties. Ja darbs ir jāatsāk, nevajadzētu uz to doties kā ar zobu sāpēm. Tieši pretēji, tas jāuztver kā iespēja, nedomājot par mājas rūpēm, pilnveidot sevi un pat nopelnīt iztikas līdzekļus. Tas nenoliedzami cilvēka pašapziņai dod ļoti daudz.
“Sievietes par darba atsākšanu jūtas vainīgas, līdz ar to var rasties dažādas problēmas ne tikai ģimenē, bet pasaules uztverē. Ir svarīgi, lai sieviete mācētu sadzīvot ar dzīves īstenību, nevis mocītos depresijā,” uzskata psiholoģe Anita Kalniņa.
Laimes formula – sabalansēts laiks
Laimīgas mūsdienu sievietes harmoniskas dzīves formula – sabalansēt laiku sev, ģimenei, darbam. Ir ļoti svarīgi, lai sieviete izjustu garīgo komfortu, bet nereti tas bez tuvinieku atbalsta nav iespējams. Speciālisti atzīst, ka jau no pirmajām mazuļa dienām sievietei jācenšas kaut nedaudz laika atlicināt tikai sev, tad, atgriežoties darbā, būs mazāk problēmu un nebūs tik liels iekšējais diskomforts.
Nekādā gadījumā nedrīkst domāt, ka, tā rīkojoties, bērnam tiek atņemta uzmanība un mīlestība. Arī viņš no tā būs ieguvējs, jo kontakts ar citiem cilvēkiem tikai dos noderīgu dzīves pieredzi. Savukārt māmiņai parasti ir grūti bērnu uzticēt kādam citam, jo tad valda iekšēja trauksme par viņa drošību, taču ar laiku pie tā var pierast.
Ir sievietes, kas mēģina strādāt mājās. Tā ir izeja sliktākos materiālajos apstākļos vai arī tad, ja negribas uzticēt bērniņu citam. Taču, ņemot vērā vairāku māmiņu pieredzi, šāds darbs nepavisam neradīs garīgo komfortu, drīzāk lieku spriedzi jums un apkārtējiem.
Nevar paļauties uz darba devēja godaprātu
Ja sieviete vēlas paralēli ģimenei sevi attīstīt arī profesionālajā jomā, jau iepriekš vajadzētu apzināties, cik daudz laika katrai no šīm jomām viņa vēlas veltīt. Par normālu nevar uzskatīt faktu, ka sieviete bērnu redz vienu vai divas stundas dienā, bet kopīgas nedēļas nogales ir labi ja reizi dažos mēnešos. Arī vīru nedrīkst atstāt bez uzmanības, atlicinot laiku tikai laulības gultā vai pie brokastu galda. Tas, pēc psihologu domām, ir drošs pamats laulības iziršanai vai otras pusītes neuzticībai. Jāatceras, ka vīrieši tomēr ir lieli bērni, lai arī cik viņi būtu vīrišķīgi, un tāpēc prasa kaut nelielu uzmanību.
Jebkurā gadījumā svarīgi ir saskaņot abpusēji izdevīgus darba noteikumus, lai vēlāk nerastos pārpratumi. Un ne mirkli neaizmirst, ka darba devējam ir svarīgi, vai sieviete darbu meklē, lai izkļūtu no mājas un aizbēgtu no rūpēm par ģimeni, vai arī lai tiešām strādātu. Nereti darba devēji sola, ka māte tiks atbrīvota no darba, ja bērns saslims, bet, sākot strādāt, atklājas gluži cita aina, tāpēc būtiski būtu padomāt par atsevišķu nosacījumu iekļaušanu darba līgumā.
Diemžēl izveidojies maldīgs priekšstats, ka visas nestrādājošās māmiņas neko neprot. Pieņemot cilvēku darbā, būtu jāaizmirst kritērijs, vai viņa audzina bērnu vai ne, taču bieži vien māmiņas ar bērniem darbā tiek ņemtas nelabprāt. Saprotami arī darba devēji – bērni slimos, līdz ar to darbs tiks kavēts, taču tāpēc sievietēm nevajadzētu padoties, bet censties pierādīt savas spējas.
Pirmie mēneši ārpus mājas
Jaunajai māmiņai, nonākot darbavietā, jānodrošinās ar stingru pašdisciplīnu. Īpaši tas attiecas uz tiem gadījumiem, kad strādā nepilnu slodzi. Ierodoties darbā, paiet laiks, kamēr spēj koncentrēties darāmajam, iepazīties ar visu jauno, kas noticis prombūtnē, un, protams, laiks jāatvēl sarunām ar kolēģiem pie kopīgas kafijas tases. Tā nemanot pienāk laiks doties mājās.
Ja cilvēks strādā pilnu slodzi, viņam nav kur atkāpties, jāstrādā vien katru dienu, lai visu paveiktu.
Sievietes, kuras šodien veiksmīgi veido karjeru, labi izskatās un audzina bērniņu, nav īpaši bieži sastopamas, turklāt nereti rodas jautājums, cik daudzas no viņām ir apmierinātas ar savu dzīves režīmu. Tas ir jautājums, uz kuru vairums šo sieviešu neatbild pat sev, kur nu vēl citiem. Solvita, kurai ir trīsgadīgs dēls un kura Rīgā vada kādas bankas kredītu nodaļu, atzīst, ka tas ir ļoti grūti.
“Es jūtu, ka man pietrūkst spēka vakarā ar dēlu padauzīties vai nedēļas nogalē doties izbraukumos. Papildu grūtības rada tas, ka bērnu audzinu viena, bet rūpes par mazuli savā prombūtnes laikā esmu uzticējusi nolīgtai auklītei. Sākumā gāja ļoti grūti, visu laiku zvanīju uz mājām, uztraucos, bet ar laiku pieradu. Un, kad iestājās iekšējais miers, viss sāka uzlaboties un ar darbu tiku galā pavisam labi,” stāsta 29 gadus vecā Solvita.
Tomēr, aizraujoties ar darbu, ātri vien var ieslīgt rutīnā. Psihologi skaidro, ka izmaiņas uzskatos var notikt nemanot, tad viss tiek pakārtots vienīgi personīgai karjerai. Ja sieviete to nemana, ģimenes locekļiem vajadzētu ar viņu to pārrunāt un censties rast labāko risinājumu.
Problēmas gan vīriešiem, gan sievietēm
Viens no galvenajiem ES dzimumu politikas izaicinājumiem ir veiksmīgāka darba un ģimenes dzīves savienošana. Šī apziņa jāveicina gan sievietēs, gan vīriešos. Vēl joprojām stiprais dzimums netiek iedrošināts apvienot profesionālo dzīvi ar ģimenes rūpēm. Gan sievietes, gan vīrieši (īpaši) ir jāiedrošina izmantot bērnu audzināšanas atvaļinājumu, jo abiem vecākiem jābūt spējīgiem vienādi sadalīt atbildību par atvasi.
Vienlīdzība bērna vai ģimenes aprūpē un elastīgs darbs ir galvenais, lai sekmīgi savienotu darbu ar ģimenes dzīvi. Turklāt jārīkojas, lai pārveidotu tradicionālo lomu sadalījumu ģimenēs un sadalītu atbildību par mājas dzīvi.
Sieviešu darbaspēka pieaugums un pārmaiņas mājas dzīvē ir radījušas nepieciešamību pēc izmaiņām Eiropas nodarbinātības un sociālo garantiju sistēmā. Gan sievietēm, gan vīriešiem ir jādod lielāks elastīgums darbā, kamēr viņu atvases vēl ir mazas. Mazie un to audzināšana nedrīkst traucēt karjeras izaugsmei. Darbavietās ir jāmainās attieksmei pret strādājošajiem, kuriem ir bērni. Vecākiem, kas audzina mazuļus speciālā atvaļinājuma laikā mājās, nevajadzētu ciest no negatīvas ietekmes uz viņu pensiju.
Sievietes – stereotipu varā
Sievietes tēlu ietekmējuši arī laikmeti. PSRS sievieti, kas sēdēja mājās ar bērnu vai strādāja nepilnu slodzi, lielākajā daļā sabiedrības uzskatīju par izlaidīgu, jo tad vajadzēja strādāt, galvu nepaceļot, un bērniem bija jāaug bērnudārzos. Bija arī laiks, kad par pareizāko uzskatīja, ka sievietei jābūt tikai mātei, jo līdz skolas gadiem bērns jāaudzina mājās. Mainoties laikam, mainās arī sabiedrības domas. Pašlaik lielākajai daļai sabiedrības pieņemamākais šķiet kompromiss – ja to pieļauj ģimenes materiālais stāvoklis, sieviete var palikt mājās un audzināt bērnu, taču nevajadzētu to uzskatīt par vienīgo daiļā dzimuma sūtību. Viņai ir tādas pašas tiesības uz karjeru kā vīrietim, līdzsvarojot abas šīs dzīves jomas.
Ik pa brīdim dzīve piedāvā izvēli, un svarīgākais ir skaidrs saprāts, nevis, piemēram, sabiedrības spiediens – tev jābūt labai mātei, veiksmīgai darbiniecei, čaklai neklātienes studentei, meistaram virtuvē, mīļākajai savam vīram, skaistulei bez celulīta ar porcelāna zobiem un smaidu sejā.
