Latvijas uzņēmēji savā biznesā visvairāk izjūt problēmas, kas saistītas ar augstām nodokļu likmēm un nodokļu administrēšanu, kā arī makroekonomisko nestabilitāti.
Latvijas uzņēmēji savā biznesā visvairāk izjūt problēmas, kas saistītas ar augstām nodokļu likmēm un nodokļu administrēšanu, kā arī makroekonomisko nestabilitāti.
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) un Pasaules Bankas (PB) jaunākajā pētījumā apskatīta biznesa vide un uzņēmumu darbība Centrālās un Austrumeiropas valstīs, bijušajās PSRS republikās un Turcijā, aptaujāti vairāk nekā 20 000 uzņēmumu vadītāju un īpašnieku.
Plašs faktoru spektrs
Pētījums veikts trīs posmos – 1999., 2002. un 2005. gadā. Tā mērķis bija noteikt biznesa vides kvalitāti Eiropas attīstības valstīs. Plašajā valsts un uzņēmumu mijiedarbības faktoru spektrā vērtētas problēmas biznesā, neoficiālie maksājumi un korupcija, noziedzība, biznesa regulēšana un birokrātija, muita un nodokļi, darbaspēka jautājumi, kompāniju finansējums, juridiskie un tiesu jautājumi un infrastruktūra.
Vairāk nekā 50 procenti aptaujāto Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka viņu biznesam problēmas pašlaik rada augstās nodokļu likmes un nodokļu administrēšana. Tomēr, salīdzinot ar 2002. gada rezultātiem, šādu uzņēmēju īpatsvars ir samazinājies. Regulatoru politiku par problēmu uzskata vairāk nekā 50 procenti respondentu, bet arī to uzņēmēji pašlaik izjūt mazāk nekā pirms trim gadiem. Raizes, kas pieņemas spēkā
Tajā pašā laikā tāda problēma kā makroekonomiskā nestabilitāte pēdējā laikā kļuvusi asāka. Arī to norādījusi vairāk nekā puse aptaujāto. Pēdējā laikā pie mums ievērojami saasinājies arī kvalificēta darbaspēka trūkums. Par problēmu to atzinuši gandrīz 50 procenti uzņēmēju, bet pirms trim gadiem uz to norādījuši par desmit procentiem mazāk darba devēju.
Pēdējos gados ievērojami palielinājušās arī uzņēmēju bažas par konkurentu izmantotajām negodīgajām konkurences metodēm. Šo problēmu uzsvēruši vairāk nekā 40 procenti aptaujāto, bet pirms trim gadiem šis jautājums aktuāls bija tikai nedaudz vairāk kā 25 procentiem uzņēmēju. Savukārt problēmas, ko uzņēmējiem radījusi muita un tirdzniecības noteikumi, pēdējo trīs gadu laikā ievērojami sarukušas. Pašlaik šajā jomā tās ir mazāk nekā piektajai daļai uzņēmēju, 2002. gadā ar šādām problēmām saskārās ap 40 procentiem biznesa pārstāvju.
Salīdzinot ar astoņu jauno ES valstu vidējiem rādītājiem, Latvijā daudz mazāk izjūtamas tādas problēmas kā organizētā noziedzība, līgumu neievērošana, korupcija, problēmas saistībā ar darba likumdošanu, muitas un tirdzniecības regulāciju, uzņēmumu finansēšanas izmaksām un pieeju finansējumam. Tajā pašā laikā uzņēmēji Latvijā vairāk nekā citās jaunajās ES valstīs izjūt makroekonomisko nestabilitāti, neskaidrību par regulatoru politiku, kvalificēta darbaspēka trūkumu, nodokļu administrēšanas problēmas, kā arī problēmas saistībā ar telekomunikāciju pakalpojumiem.
Par ko sūdzas kaimiņvalstīs
Astoņās jaunajās Austrumeiropas valstīs, kas pērn pievienojās ES, uzņēmējus visvairāk satrauc augstās nodokļu likmes, neskaidrība par regulatoru politiku, augstās finansējuma izmaksas, negodīga konkurence, makroekonomiskā nestabilitāte un problēmas, kas saistītas ar nodokļu administrēšanu.
Igaunijā lielākās raizes uzņēmējiem pašlaik rodas saistībā ar darba likumdošanu, līgumu neievērošanu un kvalificēta darbaspēka trūkumu, savukārt ar nodokļu likmēm un administrēšanu neapmierināti ir tikai ap desmit procenti uzņēmēju. Lietuvā kā galvenās problēmas uzņēmēji min augstās nodokļu likmes, par kurām sūdzas gandrīz 75 procenti aptaujāto, negodīgu konkurenci, ierobežotās iespējas izmantot zemi un neskaidrības par regulatoru politiku. Savukārt vismazāk Lietuvā jūtamas ar transporta un telekomunikāciju pakalpojumiem un organizēto noziedzību saistītās problēmas.
***
Problēmas, uz ko visbiežāk norādījuši uzņēmēji
augstās nodokļu likmes;
nodokļu administrēšana;
regulatoru politika;
makroekonomiskā nestabilitāte;
kvalificēta darbaspēka trūkums;
konkurentu izmantotās negodīgās konkurences metodes;
problēmas ar telekomunikāciju pakalpojumiem.
Problēmas, ko uzņēmēji izjūt mazāk
organizētā noziedzība;
līgumu neievērošana;
korupcija;
problēmas saistībā ar darba likumdošanu;
muitas un tirdzniecības regulācija;
uzņēmumu finansēšanas izmaksas;
pieeja finansējumam.