Klusa nakts, svēta nakts! Visi dus, nomodā vēl ir Jāzeps un Marija.
Klusa nakts, svēta nakts!
Visi dus, nomodā
Vēl ir Jāzeps un Marija
Kūtī Dāvida pilsētā,
Jēzus silītē dus.
Jēzus silītē dus.
Klusa nakts, svēta nakts!
Ganiem Dievs novēl pats
Dzirdēt eņģeļus slavējam,
Tuvu, tālu skandinām:
Kristus, glābējs, ir klāt!
Kristus, glābējs, ir klāt!
Klusa nakts, svēta nakts!
Dieva dēls, Tava acs
Mirdz mums dievišķā skaidrībā;
Nu ir Dvēsele pestīta,
Jo Tu dzimis par mums.
Jo Tu dzimis par mums.
Atkal ir laiks, kad kristīgās pasaules dievnamos – lielākos un pavisam mazos, mājās un mājelēs, greznos un pieticīgos mitekļos – skan skaistais Ziemassvētku korālis “Klusa nakts, svēta nakts”. Šķiet, ir maz cilvēku, kuru auss nebūtu kaut reizi uztvērusi šo melodiju, kas apliecina Jēzus dzimšanu.
Pirmo reizi šī pazīstamā Ziemassvētku dziesma izskanēja 1818. gada Ziemassvētku vakara dievkalpojumā mazā Austrijas pilsētiņā Oberndorfā netālu no Zalcburgas. Dažādos literatūras avotos dziesmas vārdu tapšanas stāsts niansēs atšķiras, taču viens ir skaidrs – pasaule par skaisto korāli var pateikties Oberndorfas baznīciņas salūzušajām ērģelēm.
Jaunais Sv.Nikolaja baznīcas vikārs Jozefs Mors gatavojās Svētvakara dievkalpojumam, kuram nebija lemts noritēt ērģeļu stabuļu skaņu pavadījumā, jo tās no mitruma, ko radīja plūdi, bija sākušas rūsēt. Tā kā ciemā sava ērģeļmeistara nebija, instrumentu varētu salabot ne ātrāk kā pavasarī. Bet vai Ziemassvētku dievkalpojumā iztikt bez mūzikas?
23. decembrī pēc kāda ceļojošo aktieru uzveduma apmeklējuma tēvs Mors devās mājup, pārdomājot Ziemassvētku nozīmi. Viss bija apsnidzis balts, un, vakara burvības pārņemts, mācītājs nolēma uzkāpt tuvējā pakalnā, no kura pavērās skats uz mazo mirdzošo pilsētiņu. Nakts bija klusa, mierīga, skaista…
J.Mors atcerējās pirms diviem gadiem paša rakstīto dzejoli. Tolaik viņš kalpojis Mariapfāras pilsētiņas draudzē. Dzejolis apzināti bija sarakstīts vienkāršā valodā un vēstīja par Jēzus piedzimšanu. Gandrīz aizmirsto manuskriptu mācītājs atrada, kad pulkstenis jau rādīja pusnakti.
Nākamajā rītā dzejolis tika nogādāts Mora draugam, 31 gadu vecajam Sv.Nikolaja draudzes kora diriģentam un ērģelniekam Francim Grūberam. Jozefs lūdza, lai viņš vienkāršajam dzejolim izdomā mūziku. Pāris stundās dziesma bija sacerēta.
Draudzes koristi, 24. decembrī sanākot uz pēdējo kopmēģinājumu, bija apjukuši – kā lai Ziemassvētku dievkalpojumā iztiek bez ērģeļmūzikas pavadījuma? Tomēr kora diriģents F.Grūbers lika baznīcēniem sastāties savās vietās. Tajā vakarā vēlāk pasaulslavenais korālis “Klusa nakts, svēta nakts” tika izpildīts pirmo reizi. Nevis ērģeļu, bet ģitāras pavadījumā. Dievkalpojumā draudze lūgusi atskaņot dziesmu vēl divas reizes.
Tomēr uzreiz tā neieguva atzinību. Tikai 1825. gadā slavenais ērģeļmeistars Kārlis Maurahers, labojot jau pieminētās Oberndorfas baznīcas ērģeles, iepazinās ar “Klusa nakts” notīm. Mauraheram dziesma tā iepatikās, ka viņš notis paņēma līdzi uz Cillertāli Tiroles kalnos. Drīz vien Cillertāles un tās apkaimes iedzīvotāji šo dziesmu zināja no galvas. 1831. gada Ziemassvētkos Štrāsera ģimenes dziedošo māsu kvartets iemācījās jauno korāli un, aizbraucot uz Leipcigas gadatirgu, izpildīja to kopā ar tiroliešu dziesmām. Vēl pēc septiņiem gadiem tajā pašā Leipcigā dziesmas notis un vārdi tika izdoti drukātā veidā. Vēlāk “Klusa nakts” skanēja koncertos visā Eiropā.
1934. gadā Štrāseru ģimenes ansamblis ar “Kluso nakti” uzstājās Prūsijas ķeizara Fridriha Vilhelma IV galmā. Korālis ķeizaram tā iepatikās, ka viņš izdeva rīkojumu Berlīnes katedrāles korim to atskaņot ik gadu Ziemassvētku vakarā. 1839. gadā dziedošā Raineru ģimene Eiropā populāro korāli aizveda uz Ameriku, kur dziedāja to vācu valodā Ņujorkas Trīsvienības draudzes dievkalpojumā.
Kaut arī dziesma bija ļoti populāra, neviens īsti nezināja, kas ir tās komponists, savukārt korāļa autors F.Grūbers par dziesmas popularitāti uzzināja tikai 1854. gadā. Izrādījās, ka viņa komponēto korāli dzied kā tiroliešu tautas dziesmu, turklāt attāli no oriģināla. Grūbers, tajā laikā būdams Haleinas (Zalcburgas priekšpilsēta) kora pārraugs, pieteica savas autortiesības un izdeva notis vēlreiz. Tomēr pilnīgi par šo faktu pasaule pārliecinājās tikai 1995. gadā, kad tika atrasts ar tēva Mora roku rakstīts dziesmas manuskripta oriģināls, uz kura augšējā labējā stūrī rakstīts “Fr.Hav.Grūbera melodija”. Sākumā dziesmas muzikālais pavadījums bija tapis ģitārai. Pēc tam autors aranžēja “Kluso nakti” orķestrim, bet vēl vēlāk – ērģelēm.
“Klusa nakts, svēta nakts” sāka savu slavas gājienu oriģinālā skanējumā. Dziesmas angļu versija parādījās tikai 1863. gadā. Ilgu laiku dziesmas angliskā varianta tulkojuma autors nebija zināms, līdz noskaidrojās, ka tas ir mācītājs Džons Frīmans Jangs, kas ar “Kluso nakti” iepazinās jau 1839. gadā, kad kalpoja Ņujorkas Trīsvienības baznīcas draudzē.
Tagad dziesma kļuvusi par Ziemassvētku prieka vēstnesi, tulkota daudzās jo daudzās valodās un dziedama visā plašajā pasaulē. Jāpiebilst, ka vairākiem kristīgās ticības novirzieniem ir nedaudz atšķirīgi dziesmas vārdi.
Latviešu valodā Ziemassvētku korāli “Klusa nakts, svēta nakts” pirmo reizi pārtulkoja Kārlis Jūlijs Veirihs un publicēja 1859. gada izdevuma “Dziesmu vaiņags” pirmajā burtnīcā. Kopš 1847. gada līdz mūža beigām Veirihs bija mācītājs Dignājas un Viesītes draudzēs. Latviešu oficiālajā baznīcas grāmatā “Klusa nakts, svēta nakts” pirmo reizi ievietota 1902. gadā “Kurzemes dziesmu grāmatā”. Teksts vēlāk tika nedaudz koriģēts, jo pirmais tulkojums bija grūti izdziedams.
