23. decembrī jau sešpadsmito reizi devāmies braucienā, kas veltīts 1944. gada Ziemassvētku kauju atcerei. Decembra sākumā mūs iepriecināja grāmata fotoalbums «Latviešu leģionāri», kur ievietots vairāk nekā tūkstotis fotogrāfiju ar anotāciju.
23. decembrī jau sešpadsmito reizi devāmies braucienā, kas veltīts 1944. gada Ziemassvētku kauju atcerei. Decembra sākumā mūs iepriecināja grāmata fotoalbums “Latviešu leģionāri”, kur ievietots vairāk nekā tūkstotis fotogrāfiju ar anotāciju. Otra grāmata “Par zemi, ko mīlam” veltīta latviešu karavīriem, varoņiem, kas kaujās par Latviju Otrā pasaules kara gados Austrumu frontē apbalvoti ar Vācijas armijas goda zīmēm. Lielo darbu par latviešu dzelzskrustnieku apzināšanu veicis Udo Ints Sietiņš. Līdztekus 37 karavīriem, kas saņēmuši visaugstākos apbalvojumus, minēts 461 cilvēks, kas apbalvots ar 1. un 2. šķiras Dzelzs krustu. Iespējams, ka visi apbalvotie nav apzināti.
Pārlasot minēto grāmatu, esmu atradis vairāku Daugavas Vanagu Jelgavas nodaļas biedru uzvārdus, kas par varonību saņēmuši 1. un 2. šķiras Dzelzs krustu. Jansons Bruno Indriķis, 19. divīzijas 4. pulka kaprālis, Pinkulis Jānis, 15. divīzijas 33. pulka karavīrs. Starp viņiem lasāms 15. divīzijas kaprāļa Millera uzvārds. Ir pamatots domāt, ka tas ir jelgavnieks Alberts Millers, pazīstamais skolotājs un pedagogs. 2. šķiras apbalvojumus saņēmis Aleksis Aisters, 15. divīzijas 32. pulka karavīrs, Gunārs Bormanis, 19. divīzijas trieciena bataljona kaprālis, Žanis Goba, 19. divīzijas seržants, Augusts Kalniņš, 19. divīzijas 43. pulka dižkareivis. Diemžēl visi minētie apbalvotie pievienojušies aizsaules karotāju pulkiem un nespēj rast gandarījumu, lasot starp apbalvotajiem savu vārdu. Bet lielu prieku un pārsteigumu pirms Ziemassvētkiem izjuta Imants Kapsis, kas par savu apbalvojumu saņēma dokumentāri apstiprinātu paziņojumu. Imants savās atmiņās raksta, ka apbalvots par varonību 25. decembrī. Jāpiebilst, ka pret 106. pulku vērsās viens no galvenajiem padomju uzbrukuma virzieniem. Divu dienu kaujās pulks bija zaudējis ap 40 procentiem dzīvā spēka un smago ieroču. Neiedomājami sīksti turējās un prettriecienos cīnījās latvieši, noturot savu frontes sektoru. Vācu 21. gaisa flotes kājnieku divīzija jau bija atkāpusies vairākus kilometrus Lestenes virzienā. I.Kapša vadībā ap 20 karavīru spējā prettriecienā atguva ienaidnieka ieņemtās lauku mājas. Tur mūsējie atraduši pat latviešu leģionāriem uz svētkiem sūtītās frontes paciņas, pilnas ar saldumiem, cepumiem, zeķēm un cimdiem. Atrastās dzērienu pudeles līdzējušas sasildīties pēc izmērcēšanās ar ūdeni pilnajos ierakumos un bunkuros. Nākamajā dienā pēkšņā mīnmetēju apšaudē Imants smagi ievainots un 1945. gada 1. janvārī, no kājām līdz galvai ietīts pārsējos, ievietots kuģī Ventspils ostā. Par it kā piešķirto apbalvojumu dzirdējis tikai runājam.
Lai godinātu bargo kauju cīnītāju atceri, pulcējāmies pie Kurzemes cietokšņa aizstāvju pieminekļa. Lestenes Brāļu kapos aizdegtām svecītēm un ziediem greznojām kritušo kapu kopiņas. Ziemassvētku dievkalpojumā aicināja Lestenes baznīcas zvans. Svētku egli, kā parasti, iededzinājām uzpostajā un greznotajā Džūkstes tautas namā. Bija ieradušies necerēti daudz dalībnieku, no kuriem daļa nepiedalījās iepriekšējos pasākumos. Tādēļ Talsu delegācijas vecie leģionāri 19. divīzijas virsleitnanta leģendārā virsnieka Teodora Kalnāja vadībā bija spiesti doties atpakaļ uz mājām. Kā ierasts, mūs ar savu klātbūtni pagodināja brigādes ģenerālis Juris Vectirāns, Saeimas deputāti Juris Dobelis, Kārlis Šadurskis un aktrise Vera Gribača – Valtere.
