Par redzamāko politiķu labās gribas un nodomu izpausmi būtu uzskatāmi darbi.
Par redzamāko politiķu labās gribas un nodomu izpausmi būtu uzskatāmi darbi. Publicitātei, kā līdz šim ne reizi vien pierādījusi dzīve, līdzās elektorāta uzrunāšanai no ekrāna un drukātajiem reklāmas laukumiem gan daudz labāka ir darbu imitācija, turklāt – jo tā skaļāka, jo iedarbīgāka. Laikā, kas tiek dēvēts par kluso pirmssvētku periodu, skandalozo zvaigžņu stundu neviļus piedzīvoja partijas “Jaunais laiks” dibinātājs un vadītājs, tolaik vēl aizsardzības ministrs Einārs Repše. Lai izzinātu viņa izdzīvošanas noslēpumus, ticis pat oficiāli pagarināts darbības laiks parlamentārās izmeklēšanas komisijai, kas jau krietnu laiku nodarbojas ar šīs lietas pētīšanu. Vietā daži jautājumi, proti, – kam nepieciešamas šādas parlamentārās komisijas un kāds no tām labums, jo līdz šim tās pierādījušas tikai savu nelietderību?
Kopš neatkarības atjaunošanas ar skaļu izgāšanos deviņdesmito gadu beigās “izcēlušās” jau divas komisijas. Pēddziņu brigāde kādreizējā “ceļinieka” Andreja Panteļejeva vadībā centās atrakt to noslēpumaino krātuvi, kur afēristu grupa nobēdzinājusi “Latvenergo” un “Bankas Baltija” darījuma laikā izblēdītos trīs miljonus latu, bet racēju lāpsta atdūrās pret advokatūras principiālo neaizskaramību, kas lielā mērā nozīmēja informācijas vakuumu komisijai un nevarēšanu izložņāt ārzonas banku kontus Nauru salā. Tādējādi palika tikai minējumi, kurus līdz galam nekliedēja pat tiesas procesi.
Savukārt deputātu komandas mēģinājums viest kādu skaidrību skandalozajā pedofilijas lietā beidzās vien ar rafinētiem un apvainojošiem “sociķa” Ādamsona bļāvieniem no Saeimas tribīnes, metot perversu ēnu uz vairākām augstām valsts amatpersonām un tā arī nespējot par saviem vārdiem pienācīgi atbildēt.
Tagad pienācis laiks savu meistarību čika kalšanā parādīt arī “politizēto mācītāju” partijas iedvesmotajam parlamentāro komisāru grupējumam. Vietā atgādināt, ka lēmums par šīs komisijas izveidi tika pieņemts pirms nepilniem diviem gadiem, tomēr no tās nekas vairāk par neveiklām aizdomām un tūkstošu latu tēriņiem tā arī nav sagaidīts. Iesniegums par komisijas darbības termiņa pagarināšanu un kriminālprocesa sākšanu tika pamatots ar nepieciešamību saņemt tiesisko palīdzību no ASV, lai rastu skaidrību par kādreizējā aizsardzības ministra darījumiem ar šīs valsts vērtspapīriem, kaut gan biržu speciālisti apgalvo, ka šādu datu saņemšanai kriminālprocess nav obligāts. Plašākai sabiedrībai Repšes ieguldījumi ASV vērtspapīros jau sen nav noslēpums, tā kā likumsakarīgs ir nākamais jautājums – kas liedza tā saucamās “parlamentārās izmeklēšanas ietvaros” šādu informāciju pieprasīt jau agrāk?
Neizsakāmu skepsi pret vajadzību pagarināt komisijas darbības laiku vieš tās līdzšinējā nerezultativitāte, kas vairāk liek domāt, ka šī politiķu kopa drīzāk radīta nevis izmeklēšanas vajadzībām, bet nolūkā “uzrakt” pa kādam kompromatam un novākt no ceļa politisko konkurentu. Turklāt izdevīgāku laiku par pirmsvēlēšanu periodu grūti iedomāties.
Līdz šim Repše nav steidzies oponentiem aizbāzt mutes, atklājot savus ienākumu avotus, solot visu norādīt kārtējā deklarācijā. Ja eksministra pēdējās dienās teiktais par ASV kredītiestādēs izdevīgi norakto naudas podu izrādīsies taisnība, ir vairāk nekā skaidrs, ka pēc zināmas pauzes uz mācītāju sarīkotā balagāna fona baltā zirgā kādreizējais baņķieris lepni atgriezīsies uz politiskās skatuves, tādējādi revanšējoties gan melnā tērptajiem politsludinātājiem un zaļās taures pūtējiem, gan oranžo bungu rībinātājiem.
