Ciparu izteiksmē nu jau aizvadītā gada saimnieciskos rezultātus Jelgavā pašvaldība plāno apkopot līdz jaunā budžeta pieņemšanai janvāra beigās.
Ciparu izteiksmē nu jau aizvadītā gada saimnieciskos rezultātus Jelgavā pašvaldība plāno apkopot līdz jaunā budžeta pieņemšanai janvāra beigās. Tomēr lielākas vai mazākas izmaiņas būs ievērojis ikviens. Atjaunotu ielas posmu, jaunu tirgotavu, dzīvojamo māju, ražotni vai kādu piebūvi, labāku autobusu. Visu neuzskaitīt, bet sevišķi globālu izmaiņu, kas krasi uzlabotu pilsētas ikdienu, nav.
Arī šogad Jelgavai vienā ziņā var piekabināt apzīmējumu “bums”. Savulaik bijuši dažādu veikalu, skaistumkopšanas, datoru un citu salonu bumi. 2005. gadā kā sēnes pēc lietus savairojušies nekustamā īpašuma biroji. It kā viens no tirgus aktivitātes un nozīmības kāpumiem. Tajā pašā laikā mākleru asociācijās Jelgavu raksturo kā vienu no pilsētām ar lielu tā saukto pelēko mākleru īpatsvaru, kas ne vienmēr klientiem garantē drošumu.
Protams, visvairāk ikvienu skāris neapturamais cenu kāpums, kas nav rimies arī zināma degvielas cenu krituma laikā. Uz to pie mums naivi cerēt. Savukārt darba devējiem šogad būtiski saasinājušās darbinieku problēmas. Vairs netiek runāts par kvalificētu kadru, bet strādājošo trūkumu. Visa pamatā – nepietiekamais atalgojums, kura meklējumos liela daļa izvēlas nebūt ne saldo darbu ārvalstīs. Pietiekamā līmenī nodrošināt atalgojumu spēj uzņēmumi, kam kādā jomā pieder monopolstāvoklis. Pārējie algas var paaugstināt proporcionāli darba efektivitātes kāpumam. Viņiem svarīgi, lai valsts domātu ne vien par iekasēto nodokļu apjomu, bet līdzētu situāciju līdzsvarot, piemēram, palielinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo daļu.
Tiesa, darba devēji ir tikpat dažādi, cik pati dzīve. Vieni, sekojot standartiem, palielina atalgojumu atbilstoši inflācijas kāpumam, otri, neraugoties uz iespējām, vairāk domā par saviem ienākumiem, citi nemaksā pat minimālo algu, vēl citi “aploksnē” piemaksā vairākkārt lielāku, pat desmitkārtīgu summu, nekā nomaksā nodokļos. Pastāv arī virkne līdzīgu pelēkā biznesa iespēju. Tāpēc nav jābrīnās, ka īpašniekam trīs dienu laikā internetā izdodas atrast pircēju mājai par 75 000 latu. Normālos apstākļos šāds īpašums būtu ierindojams ilgstošo kategorijā un pircēju gaidītu kādu pusgadu. Bet par šiem jautājumiem var filosofēt bezgalīgi…
Jūlijā pēc remontdarbiem divu sezonu garumā ekspluatācijā nodeva rekonstruēto Mātera ielu. Nupat svinīgi atklāja par ES līdzfinansējumu atjaunoto Rūpniecības ielas 1,3 kilometrus garo posmu, kura rekonstrukcija izmaksāja 2,25 miljonus latu. Rīgas ielā šogad par nepilniem 1,162 miljoniem latu rekonstruēja 1,4 kilometru garu posmu no Institūta ielas līdz Loka maģistrālei. Pagaidām tas vēl nav nodots ekspluatācijā. Ar daļēju iedzīvotāju finansiālu dalību Dūņu ielā ar asfaltu noklāts 242 metrus garš posms, kur iepriekš bija grants segums. Darbus visos objektos kā ģenerāluzņēmējs veikusi SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate””.
Maijā “Latvijas keramika A” atklāja jaunu cehu, kurā uzstādītas divas gāzes krāsnis, krūzīšu formēšanas līnija, produkcijas pakotava un gatavās produkcijas noliktava. Tas vairākkārt ļāvis kāpināt ražošanas jaudu un izpildīt liela apjoma pasūtījumus, kā arī samazināt ražošanas izmaksas, uzlabot produkcijas kvalitāti un palielināt eksporta apjomu. Līdz ar to uzņēmums kļuvis par vienu no lielākajiem keramikas izstrādājumu, tajā skaitā keramikas krūku, ražotājiem Austrumeiropā. Rudenī Valsts prezidentes vizītes laikā Aizkaukāzā uzņēmums noslēdzis liela apjoma līgumu par māla krūku izgatavošanu Gruzijas vīna pildīšanai. Kā atzīst “Latvijas keramika A” valdes priekšsēdētājs Aivars Janovskis, ar šo pasūtījumu pietiks uzņēmuma darbības nodrošināšanai krūku ražošanā visā nākamajā gadā. Uzņēmums sācis attīstīt arī līdz šim novārtā atstāto veikalu tīkla izveidi Latvijā. Nākamgad iecerēts atvērt uzņēmuma pārstāvniecību Lielbritānijā.
Novembrī atklāja Vācijas AKG grupas uzņēmuma SIA “AKG Thermotechnik Lettland” jauno automašīnu radiatoru ražotni, kas tos piegādās pasaules autobūves vadošajiem uzņēmumiem – “Porsche”, “Ferrari”, “Bentley”, “Volvo”, “Daimler Chrysler” u.c. Pašlaik rūpnīca dod darbu pussimtam strādājošo. Ja ekonomiskā situācija nemainīsies, pakāpeniski darbinieku skaits augs līdz 300, vienlaikus nodrošinot ražošanas jaudu kāpumu.
Pārējie investori ar ražotņu būvniecību vēl kavējas. Vienīgi Latvijas un Krievijas kopuzņēmums “Amo Plant” gatavo pamatus koģenerācijas stacijas būvniecībai. Uzņēmuma “Ferrus” valdes priekšsēdētājs Aleksejs Maslovs pauž, ka autorūpnīcas būve Jelgavā sāksies nākamgad un notiks vairākos posmos. Šomēnes par “Amo Plant” akcionāru kļuvusi Jelgavas Dome.
Ekspluatācijā nodota pirmā brīvvalsts gados no jauna uzbūvētā daudzdzīvokļu māja Zvejnieku ielā. Nobeigumam tuvojas vairāku nepabeigto daudzdzīvokļu namu, jauna boulinga centra Akadēmijas ielā izbūve, darbību sākuši daži jauni autoservisi un automazgātuves, kā arī vairāki citi objekti.
Kopš projektu pieņemšanas sākuma Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) iesniegti 357 uzņēmēju projektu pieteikumi ES līdzekļu saņemšanai. Ar 219 projektiem aktīvākie iesniedzēji ir Rīgas reģionā. Zemgales uzņēmēji iesnieguši 39 projektus. Valstī realizēti 90 projektu, un LIAA izmaksājusi finansējumu. No mūsu pilsētas un rajona atbalsta maksājumus 66 175 latu apmērā jau saņēmis uzņēmums “Poliurs”, kas iegādājies un uzstādījis jaunu putu poliuretāna iekārtu, izbūvējis darbinieku sadzīves telpas ar jumta logiem. SIA “Ceļu būves sabiedrība “Igate”” saņēmusi 579 946 latu atbalsta maksājumu, kas izmantots jaunas bruģakmens ražotnes izveidei un līnijas uzstādīšanai, asfaltbetona rūpnīcas laboratorijas iekārtu iegādei un frontālā iekrāvēja iegādei. SIA “Jelgavas būvniecības sistēmas”, kas atrodas kādreizējā būvmateriālu kombinātā, saņēmusi 10 000 latu atbalstu fibrolīta tirgus izpētei Baltijā.
Vēl ar septiņiem uzņēmumiem LIAA noslēgti līgumi par ES atbalstu un valsts līdzfinansējumu. Jelgavas Mašīnbūves rūpnīca plāno saņemt vairāk nekā 607 000 latu ražošanas modernizācijai. SIA “Madara” parakstījusi līgumu par 464 477 latu atbalstu ražošanas procesa modernizācijai un darba vides aizsardzības pasākumu plāna ieviešanai. SIA “Jelgavas būvniecības sistēmas” apstiprināts arī fibrolīta ražošanas līnijas modernizācijas projekts gandrīz 860 000 latu apmērā. Ar medicīnas centru SIA “Fitosan Plus” noslēgts līgums par 10 000 latu atbalstu bērnudārza rekonstrukcijas plānošanas un arhitektūras uzdevuma izpildei. SIA “Jelgavfarm” ES līdzekļus pēc realizācijas varēs piesaistīt 4 412 latu mārketinga pētījumam par medicīnas preču tirgu. Akciju sabiedrība “Ferrus”, kas kopā ar Maskavas valdību Jelgavā būvēs autorūpnīcu, pēc uzskaites un vadības sistēmas audita un sistēmu izstrādes projekta pabeigšanas un akceptēšanas varēs saņemt 9900 latu. Akciju sabiedrība “Lode”, kam pieder “Kalnciema ķieģelis”, noslēgusi līgumu par 8 598 latu finansējumu dalībai starptautiskās izstādēs. Struktūrfondu naudu varēs saņemt pēc projektu realizācijas un apstiprināšanas.
Tirdzniecība joprojām pieder pie nozarēm, kas attīstās visstraujāk. Jelgavā gada sākumā “Citymarket” lielveikalu pārveidoja par “Rimi” hipermārketu. Vasarā Rīgas ielā, kur sākotnēji pašvaldība bija iecerējusi ar sportu un atpūtu saistītas būves, durvis vēra “Maxima” tirdzniecības centrs, nedaudz vēlāk – pārējā tirdzniecības centra “Valdeka” daļa.
Satiksmes ielā sāka darboties “Rimi Latvia” zemo cenu veikals “Supernetto”. Rudens pusē Rūpniecības ielā durvis vēra jauns “Elvi” tirdzniecības centrs, kas izmanto “Elvi grupas” piedāvātās franšīzes iespējas – loģistikas centra preču piegādes, veikala uzbūves un darba organizācijas principus.
Novembra sākumā kādreizējos lielveikalos “Rondo” un “Arka” sāka saimniekot tirdzniecības tīkla IKI (otrs lielākais Lietuvā un trešais Baltijā) īpašnieks uzņēmums “Palink”, atverot zemo cenu veikalus “Leader Price”. Brīvības bulvārī Lietuvas uzņēmums, kas pieder franču izcelsmes beļģiem, “Arkas” vietā atvēra IKI tirdzniecības centru.
Pilsētai būtiski, ka jaunu centru būvniecība ļāvusi sakārtot līdz šim nepievilcīgās vietas, devusi jaunas darba vietas vietējiem iedzīvotājiem. Tomēr citādi – veikali kā veikali, ideālu nav. Joprojām ir lietas, kuru iegādei mērojam ceļu uz Rīgu. Arī sezonas atlaides civilizētā izpratnē pie mums vēl nav iedzīvojušās. Protams, ikviens tirgotājs savējo raksturo kā ērtu iepirkšanās un pakalpojumu saņemšanas vietu, slavē sortimentu, izceļ vienreizīgumu, tomēr skaistie vārdi reklāmās ne vienmēr saskan ar darbiem. Jo tirgotājam, sevišķi lielveikalu ķēdēm, galvenais ir iegūt stabilu tirgus daļu, nevis apmierināt visu pircēju un piegādātāju intereses. Arī konkurenci kā dzinuli, kas nodrošina augstāku preču un pakalpojumu kvalitāti un pieņemamākas cenas, inflācijas apstākļos ierindas pircējs neizjūt.
