Mūsu rajona lauksaimnieki šajā gadā piedzīvojuši vētras postījumus, palīdzējuši Latgales zemniekiem pēc knišļu uzbrukuma lopiem, sējumi īsu brīdi pirms ražas novākšanas cietuši no ilgstošām lietavām.
Mūsu rajona lauksaimnieki šajā gadā piedzīvojuši vētras postījumus, palīdzējuši Latgales zemniekiem pēc knišļu uzbrukuma lopiem, sējumi īsu brīdi pirms ražas novākšanas cietuši no ilgstošām lietavām, bet gandarījumu sniedzis valsts un ES atbalsts lauksaimnieciskajai ražošanai.
No knišļu kodieniem sešos Latvijas austrumu rajonos maija beigās un jūnija pirmajā pusē gāja bojā vairāk nekā 500 mājlopu. Saimniecību darbības atjaunošanai bija nepieciešams 317 govju un 15 telīšu, bet finansiāls atbalsts – 156 saimniecībām. Sesavas pagasta “Rudeņu” saimnieki nolēma palīdzēt Latgales lopkopjiem, kuru dzīvnieki cieta knišļu uzbrukumos, un dāvināt govi no pašu ganāmpulka. Vēl vairākas Jelgavas rajona saimniecības nelaimē cietušo atbalstam ziedoja naudu. Kompensācijās par plūdiem un knišļu dēļ zaudētajiem lopiem šogad izmaksāts 435 000 latu.
Lai iepazītu mūsu valsts kultūras vērtības, ASV vēstniece Latvijā Ketrīna Toda Beilija
23. februārī kopā ar premjeru Aigaru Kalvīti un kultūras ministri Helēnu Demakovu devās izbraukuma vizītē uz Zemgali, apmeklējot arī Sesavas pagasta zemnieku saimniecību “Rudeņi”. Augstie viesi vispirms apskatīja “Rudeņu” kūti, kur Beilijas kundze interesējās par piena ceļu no govs līdz dzesētājam. Saimnieki Pēteris un Jolanta Knopes labprāt stāstīja par saimniecību, kurā gada vidējais izslaukums no govs ir 7500 kilogramu piena.
Šoruden Lauku atbalsta dienests (LAD) sācis pieņemt iesniegumus no lauksaimniekiem, kas vēlas pieteikties priekšlaicīgai pensijai. Arī mūsu rajona zemnieki par šo iespēju izrādījuši lielu interesi. Minimālais pensijas apmērs noteikts ap 172 latiem mēnesī, bet maksimālais – 15 000 eiro gadā. Līdz šā gada 1. decembrim LAD Zemgales Reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegti 10 pieteikumu, līdz šim noslēgti trīs līgumi par priekšlaicīgas pensijas saņemšanu.
2004./2005. finanšu gadā, kas ilga no pērnā oktobra vidus līdz šā gada 16. oktobrim, Latvijas lauksaimnieki un citi lauku uzņēmēji dažādos ES atbalsta maksājumos saņēma 98,15 miljonus latu. Visvairāk naudas – 27,53 miljoni latu – izmaksāts par saimniekošanu mazāk labvēlīgos apvidos. Pēc tam PVTM par laukaugiem – 19,32 miljoni latu un VPM – 17,49 miljoni latu.
Šajā gadā lauksaimnieki dažādos valsts un ES atbalsta maksājumos saņēmuši 212,255 miljonus latu, pērn – 90,125 miljonus latu. LAD Zemgales Reģionālā lauksaimniecības pārvalde Jelgavas, Bauskas un Dobeles rajona zemniekiem izmaksājusi vairāk nekā 20 miljonus latu.
No 25. novembra lauksaimnieki varēja iesniegt pieteikumus atbalsta saņemšanai lauksaimniecības produktu ražošanā izmantojamās tehnikas iegādei. Daudzi zemnieki rindā pie Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes pavadīja visu nakti. Lai gan pieteikumi tika iesniegti divu stundu laikā un sākotnēji bija skaidrs, ka līdzekļu visiem gribētājiem nepietiks, radās iespēja atbalsta apmēru palielināt. Lauksaimniecības pārvalde pieņēma visus pieteikumus un kopumā šajā atbalsta programmā izmaksāja 390 tūkstošus latu.
Šā gada nogalē noslēgts Zemkopības ministrijas pētījums par lauksaimniecības speciālistu pieprasījumu nākotnē.
Prognoze līdz 2015. gadam liecina, ka pēc desmit gadiem Latvijā varētu būt 4200 komerciālu zināšanu ietilpīgu zemnieku saimniecību, kam būs nepieciešami lauksaimniecības speciālisti ar prasmēm datortehnikas un informātikas pārvaldīšanā, valodu zināšanām, māku apkopt tehniku un iekārtas. Valsts iestādēs un pašvaldībās būs vajadzīgi 4345 lauksaimniecības speciālisti (par 295 mazāk nekā tagad). Lai nodrošinātu paaudžu nomaiņu, gadā jāsagatavo ap 100 speciālistu. Zemgalē turpmākajos desmit gados pašvaldībās būtu vajadzīgi 39 laukkopības, 16 lopkopības, 10 mežsaimniecības speciālistu, 59 ekonomisti, 21 veterinārārsts, 50 lauksaimniecības inženieru.
Pētījumā arī noskaidrots – daudzi nezina, ka laukos var labi nopelnīt. Secināts, lai jauniešus ieinteresētu mācīties un studēt lauksaimniecību, uzņēmumiem jāmaksā studentiem stipendija, tā garantējot iztikšanu studiju laikā un speciālistu saimniecībai pēc skolas absolvēšanas.
