Lai gan šogad lauku saimniekus pārsteigusi vētra janvāra sākumā, ilgstošs lietus vasaras beigās un neziņa par cukura nozares perspektīvu Latvijā, kopumā vērtējot, gads lauksaimniecībā uzskatāms par veiksmīgu.
Lai gan šogad lauku saimniekus pārsteigusi vētra janvāra sākumā, ilgstošs lietus vasaras beigās un neziņa par cukura nozares perspektīvu Latvijā, kopumā vērtējot, gads lauksaimniecībā uzskatāms par veiksmīgu.
Graudkopība un cukurbiešu audzēšana
Aramzemes izmantošanas dati liecina, ka 2005. gadā par 22,2 procentiem palielinājusies sējumu platība. Graudaugi iesēti 464 900 hektāros zemes, kas ir par 8,8 procentiem vairāk, salīdzinot ar 2004. gada rezultātiem. Saistībā ar lietavām graudu ražas novākšanas laikā un no to sekām Latvija lūdza Eiropas Komisiju (EK) agrāk izmaksāt vienoto platības maksājumu (VPM). EK tos ļāva Latvijai agrāk izmaksāt 50 procentu apjomā. Līdz decembra sākumam šajā atbalsta maksājumā izsniegts 55,1 miljons latu.
Daudzi mūsu rajona zemnieki ziemas rapsi paspēja nokult vēl pirms ilgo lietavu sākuma, raža vidēji bija lielāka par četrām tonnām no hektāra. Lietus dēļ daudz neveiksmīgāks izvērties gads kviešu audzētājiem – lai gan no graudaugu hektāra iekultas pat septiņas un vairāk tonnu, liela daļa labības ilgstošo lietavu dēļ “aizgājusi” lopbarībai. Tiesa, daudzi zemnieki izteikuši aizdomas, ka, lai gan graudi iepirkti par lopbarības cenām, dzirnavnieki tos izmantojuši pārtikas ražošanai.
Veiksmīgs šis gads bijis arī cukurbiešu audzētājiem, no hektāra iegūts pat 40 tonnu un vairāk, saknēs bijis arī ļoti augsts cukura saturs (18 procentu).
Dārzeņkopība
Kaut gan vasaras sākumā un vidū laika apstākļi bija nelabvēlīgi, dārzeņu audzētājiem šis gads vērtējams kā veiksmīgs. Dārzeņiem bijušas salīdzinoši augstas cenas. Iespējams, tas saistīts ar situācijas uzlabošanos tirgū, ko veicināja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pastiprinātās kontroles dārzeņu tirdzniecībā.
Bieži vien veikalos informācija uz kastes, kurā sabērti dārzeņi, nesakrita ar to, kas atrodama uz produkta marķējuma.
Pērn sākās un šogad turpinājās siltumnīcu būvniecība. Latvijā veidojas dārzeņu audzētāju kooperatīvi.
Arī dārzeņu audzētājus šogad ietekmēja energoresursu cenu kāpums.
EK nosūtīts lūgums atļaut nacionālās subsīdijas maksāt arī par dārzeņu platībām. Nākamgad dārzeņu audzētājiem subsīdijās paredzēts pusmiljons latu.
Dārzeņu audzētāji gan pauž neapmierinātību par Valsts augu aizsardzības dienesta darbu, kas kavējot augu aizsardzības līdzekļu reģistrāciju, tādējādi bremzējot ražošanu.
Augļkopība
Arī augļkopjiem gads bijis veiksmīgs, jo augļu dārzus šopavasar neskāra sals, laika apstākļi bija labvēlīgi arī augļu koku ziedēšanas un ražas novākšanas periodā.
No 1998. gada nacionālajās subsīdijās paredzēts atbalsts augļu dārzu ierīkošanai. Ar valsts atbalstu 1998. gadā ierīkoti 110,4 hektāri ilggadīgo stādījumu, kas šogad palielinājušies līdz 2214,8 hektāriem.
Vislielāko platību aizņem ābeļdārzi – 728,5 hektāri. No tiem gadā varētu ievākt aptuveni 15 000 tonnu ābolu. Pašreizējās ābeļu platības nav pietiekamas, ņemot vērā, ka tirgus ietilpība ir 60 000 tonnu ābolu.
Pozitīvi vērtējama jaunu kultūru – krūmmelleņu un dzērveņu – stādāmo platību palielināšanās. Dzērvenes pieprasītas kā pašmāju, tā arī eksporta tirgos.
Augļkopjiem aizvien aktuālāka kļūst pārstrādes attīstība, piemēram, sulu spiestuves izveide augļu audzēšanas uzņēmumos.
Šogad izvērtētas Latvijas apstākļiem piemērotākās ābeļu un citu kultūru šķirnes, izveidota datubāze par Latvijas Augļkopju asociācijas (LAA) biedru augļu dārziem. Tā ļaus prognozēt ražas. Šādus datus prasīja EK.
Problēma, ar ko saskaras augļkopji, ir darbaspēka trūkums. Augļudārzi atrodas salīdzinoši tālu no vietām, kur ir attīstīta infrastruktūra. To īpašnieki īpaši izjūt agroķīmiķu un augu aizsardzības līdzekļu speciālistu trūkumu.
Biškopība
Biškopju ievāktā medus daudzums Latvijas reģionos šogad būtiski atšķīries. Vietās, kur bija mitrāks – Latgalē un piejūras reģionos –, no vienas bišu saimes ievākti 15 – 18 kilogramu medus. Savukārt Vidzemē un Zemgalē tas “tecējis pa stropiem ārā”, jo no bišu saimes iegūts 70 – 80 kilogramu medus.
Gaļas lopkopība
Gaļas liellopu sektora sakārtošanai Latvijā būs nepieciešami aptuveni trīs četri gadi, kad varēs runāt par piesātinātu gaļas tirgu, kur būs kvalitatīva liellopu gaļa. Gaļas liellopu audzētāju asociācija izstrādājusi gaļas liellopu audzēšanas veicināšanas programmu. Nākamā gada nacionālajās subsīdijās paredzēts arī vairāk līdzekļu vaislas materiāla iegādei.
Pašlaik lielu lomu gaļas liellopu tirgū ieņem liellopu uzpircējs. Atšķirība starp liellopu gaļas cenu tirgū un iepirkuma cenu ir pārāk liela. Asociācijas norāda, ka normāli būtu, ja Latvijas saimnieki par liellopu gaļas kilogramu saņemtu 1,60 – 1,70 latu.
Piena lopkopība
Šis gads piena ražošanas attīstībai bijis cerīgs. Latvijas Zemnieku federācija (LZF) pauž, ka šis ir pirmais gads, kad liellopu skaits palielinājies, taču piensaimniecībā joprojām nepieciešamas lielas pārmaiņas.
Latvijai atvēlētā piena ražošanas kvota šogad izpildīta 70 procentu apmērā. Tiesa, tad, kad valstij tika piešķirta piena kvota 695 394 tonnu apmērā, neviens neticēja, ka tā tiks apgūta. Patlaban valsts gatavojas EK prasīt papildu kvotu.
Vērienīgi resursi ieguldīti piena ražošanas modernizācijā un attīstībā. To veicina piena cenu kāpums, kā arī ieguldījumiem lauksaimniecības nozarē nacionālajās subsīdijās paredzētie resursi.
Lielāko daļu piena Latvijā saražo mazās saimniecības, taču ar laiku tomēr to darīs lielie uzņēmumi.
Federācijas pārstāvji uzskata, ka būtiski jāpalielina lauksaimniekiem pieejamās investīcijas ne tikai piena ražošanas ēku celtniecībai, bet arī graudu kalšu būvei. Pašlaik lielākā daļa zemnieku strādā vecās fermās un kaltēs, kurās tehnoloģijas ir nolietotas, un tas sadārdzina lauksaimniecības produktu ražošanu.
Būtiska ir piena kooperatīvu loma piena ražošanas attīstībā. Latvijā vērojama mazu teliņu un piena realizēšana ārpus valsts. Tas tāpēc, ka zemnieks par savu produktu vēlas saņemt pēc iespējas lielāku samaksu. Vājais posms nozarē ir pārstrāde, kas nereti darbojas neefektīvi.
