Izvērtējot pagājušo gadu, vispirms jāuzsver, ka 2005. gada būtiskākā pozitīvā iezīme bijusi lauksaimnieku noskaņojuma maiņa.
Izvērtējot pagājušo gadu, vispirms jāuzsver, ka 2005. gada būtiskākā pozitīvā iezīme bijusi lauksaimnieku noskaņojuma maiņa. Vēl kādu laiku pēc iestājas ES lauku uzņēmēji nākotnē raudzījās samērā pesimistiski – “nezin, nezin, kā būs, varbūt nauda tiks izredzētajiem vai izdalīta pa blatu” –, bet pērn jebkurš zemnieks, kas regulāri interesējas par jaunumiem atbalsta programmās, nāk uz pārvaldi un droši jautā par sev interesējošām lietām, mājup devies kā ieguvējs. Lauksaimnieki kļuvuši drošāki, pārliecinātāki par sevi, optimistiskāk raugās nākotnē.
Protams, ir vairākas saimniecības, kas lauku uzņēmējdarbību pārtraukušas. Par to var spriest pēc tā, ka uz platībmaksājumiem 2005. gadā pieteicās par aptuveni 10 procentiem mazāks lauksaimnieku skaits. Negatīvi vērtēju arī atbalsta izmaksas laiku – naudu izmaksā reizi gadā, turklāt ziemā, kad saimniecībā ienāk nauda par ražu. Turpretī pavasarī un intensīvākajā sezonas darbu laikā, kad jāar, jāsēj un jāveic daudz citu darbu, saimniekiem līdzekļu ir mazāk.
Jāuzsver, ka pērn palielinājušās apsaimniekojamās zemes platības. “Spēcīgie” zemnieki strauji attīstījuši saimniecisko darbību.
LAD Zemgales Reģionālā lauksaimniecības pārvalde līdz pagājušā gada beigām apkalpojusi 12 000 pretendentu no Jelgavas, Bauskas un Dobeles rajona. 2004. gadā dažādās atbalsta programmās izmaksājām ap 16 miljoniem latu, pērn šis skaitlis sasniedzis jau 20 miljonu. Pagājušajā gadā realizēti 150 no 225 iesniegtajiem struktūrfondu projektiem, izmaksājot 4,796 miljonus latu. Atbalstam daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai esam saņēmuši 554 pieteikumus, izmaksāti vairāk nekā 834 tūkstoši latu. Tiešo platībmaksājumu programmā līdz decembra vidum bija iesniegti 6165 pieteikumi, izmaksāti 7,589 miljoni latu. Nacionālājās subsīdijās 1565 pieteikumu iesniedzējiem piešķirti vairāk nekā 2,7 miljoni latu, bet papildus valsts tiešajos maksājumos līdz 2005. gada beigām Jelgavas, Bauskas un Dobeles lauksaimnieki saņēmuši 422,674 tūkstošus latu.
Subsīdiju programmā, kas tika atklāta pērnā gada nogalē, izmaksāti 390 tūkstoši latu, apkalpoti visi pieteikumi, turklāt mazākā izmaksājamā summa vienam pretendentam bija 200 latu. Tas norāda, ka arī saimnieciskās darbības ziņā mazie zemnieki, ja vien vēlas, atbalstu saņemt var.
Šajā gadā Zemgales lauksaimniekiem novēlu kļūt vēl aktīvākiem, biežāk nākt uz lauksaimniecības pārvaldi, vairāk interesēties par atbalsta saņemšanas iespējām, jo tā jūtam, ka strādājam zemnieku labā. Attīstīties iespējams tikai tad, ja to patiesi vēlas. Lai šis gads ir bagāts ar labām domām, darbīgām dienām un priecīgiem atelpas brīžiem. Lai mūsos mājo un valda godaprāts, neatlaidīga griba saprasties, paciest un palīdzēt!
