Latviešiem ir ticējums, ka Vecgada vakarā lopi kūtī runājot cilvēku valodā.
Latviešiem ir ticējums, ka Vecgada vakarā lopi kūtī runājot cilvēku valodā. Lai uzzinātu, ko tad mūsu mājdzīvnieki nupat pirms trim dienām varētu būt teikuši, aicināju uz sarunu vairākus “Ziņu” lasītājiem pazīstamus lietpratējus, kuriem darbs lopkopībā ir labi zināms un sirdij tuvs.
Svētes pagastā Jēkabnieku ceļa malā atrodas “Vilki”. Saimniecība pazīstama kā zilo govju audzētāja. No vienpadsmit galvām, kas atrodas kūtī, piecas ir zilas. Te gan jāpiebilst, ka gada laikā notikušas izmaiņas – subsīdijas par Latvijas zilo govju audzēšanu “Vilki” vairs nesaņem, proti, gotiņas nav tik zilas, lai atbilstu šķirnes prasībām – te ragi nav balti, te krāsa vairāk velk uz pelēko. Saimniece Ināra Krauze atzīst: “Ja prasību slieksnis pēc šīs šķirnes tīrības mazināsies, “Vilki” asociācijā labprāt atgrieztos.” Bet ko tad lopi naktī runājuši? To tā smalki grūti izstāstīt, taču Jaungada rītā govis bijušas drusku dusmīgas par to, ka barošana, dzirdīšana un slaukšana iznākusi stundu vēlāk. Saimnieki pēc sirsnīgas pasēdēšanas pie svētku eglītes aizgājuši gulēt tikai pulksten divos, tādēļ rīta darbi drusku aizkavējušies. “Vilku” govīm varētu būt iebildumi arī par degvielas cenu kāpumu. Proti, kopš septembra piena savācēji vairs nebrauc māju pagalmā, bet taupības nolūkos apstājas ceļa galā. Tādēļ saimniekam ik pārdienu pulksten četros rītā kannas jāved apmēram divsimt metru līdz lielajam ceļam un tad vēl jāgaida piena savācējs, jo kannām uz ceļa diemžēl var “pieaugt kājas”. Taču, par spīti grūtībām, “Vilkos” jūt optimismu. “Lai jaunā gadā turas arī citas mums līdzīgas saimniecības!” novēl I.Krauze.
Vienā no Zemgales lielākajām fermām Zaļenieku pagasta “Mežacīruļos” patlaban ir 220 govju un jaunajā gadā to skaitu plānots vēl par dažiem desmitiem palielināt. Pēc saimnieka Jura Cīruļa novērojumiem, Vecgada vakarā “Mežacīruļu” govis esot diskutējušas par megafermu. Tā ir iecere, lai ar kooperatīvās sadarbības metodēm taptu vesela “piena rūpnīca”, kurā būtu ne mazāk kā divi tūkstoši galvu. Darbs tur notiktu augstā zinātniskā līmenī, ko nevar atļauties atsevišķa saimniecība. “Esmu redzējis tādas “piena rūpnīcas” Amerikā. Tur tās parasti pieder vienam diviem īpašniekiem, nevis kooperatīviem, kā tas tradicionāli bijis pie mums, Latvijā. Jāpiebilst, ka par lauku uzņēmēju kooperatīvu lietu 20. gadsimta pirmajā pusē iestājās mūsu slavenie tautsaimnieki Jānis Bisenieks, Kārlis Ulmanis,” piebilst J.Cīrulis. Viņaprāt, piena lopkopības celmlauži, kas “rukājuši” 14 – 15 gadu, tādā kooperatīvā varētu ieguldīt savu ar sviedriem un asinīm nopelnīto naudu. Bet megafermā strādātu jauni zinoši speciālisti, kuriem tad nevajadzētu lielo algu meklēt Īrijā vai nez kur citur. Kooperatīvi “Mežacīruļos” ir zināma lieta. J.Cīrulis savulaik dibinājis zemnieku kooperatīvus “Latraps”, “Piena ceļš”. Megafermas ideja, kā viņš atzīst, patlaban ir otrajā mēnesī. Līdz devītajam vēl ir laiks, taču jau tagad par to jādomā.
Par vislielākajiem Vecgada vakara runātājiem latvieši izsenis uzskata zirgus. Un tiešām, kā atzīst profesors Guntis Rozītis, LLU zirgkopības mācību centrā Mušķos zirgi bieži aprunājas ne tikai svētkos. Profesors saka: “Esmu pie viņiem gājis ne vienā vien Vecgada vakarā un Jaungada naktī. Parasti tas bijis tad, kad jāgaida kumeliņu atnešanās. Ja tā iedvesmoti ieklausās, tad tieši šajos gadu mijas brīžos no zirgu sarunām var saprast ko vairāk. Kas patlaban viņiem aktuāls? Zināms, ka mūsu rektoram uz galda vajadzētu būt dokumentiem par divarpus gadu ilgu hipoloģijas studiju organizēšanu neklātniekiem. Ja viss noritēs, kā iecerēts, tad no nākamā gada šīs lieta aizies. Patlaban Lauksaimniecības fakultātē klātienē hipoloģiju studē vairāk nekā trīsdesmit jauno zooinženieru. Vairāki interesenti nāk arī no Veterinārmedicīnas fakultātes. Vēl viens zirgu sarunu temats ir ģenētiskie resursi. Piemēram, Latvijas zirgu šķirnei ir divi atzari – sporta zirgi un braucamie. Attīstoties lauku tūrismam, lielāks pieprasījums ir tieši pēc braucamajiem – mierīgiem, nosvērtiem dzīvniekiem. Zirgiem runājamā ir daudz. Interesentiem ir iespēja aizbraukt uz Mušķiem un klausīties, kā arī izlaist riņķi ar kamanām.
