Uzņēmumu un iestāžu sūtīto svētku apsveikuma kartīšu apjomi liek domāt, vai tiešām tām ir vērts tērēt lielu naudu. Varbūt lietderīgāk šos līdzekļus ziedot praktiskiem mērķiem.
Uzņēmumu un iestāžu sūtīto svētku apsveikuma kartīšu apjomi liek domāt, vai tiešām tām ir vērts tērēt lielu naudu. Varbūt lietderīgāk šos līdzekļus ziedot praktiskiem mērķiem.
Nu jau aizvadītā gada nogalē elektroniskajā pastkastē bija nonācis Hansabankas vēstījums. Tajā Ingrīda Blūma uzsvēra, ka cieņu un sirsnību var apliecināt dažādi. “Zinot, cik īss ir Ziemassvētku kartīšu mūžs, kopā ar Jums vēlamies radīt īstu Ziemassvētku brīnumu. Tādēļ šogad Ziemassvētku kartīšu izsūtīšanas vietā Hansabanka rīkos labdarības akciju, katras nenosūtītās kartītes vietā vienu latu ziedojot kādam no labdarības projektiem – bērnu rotaļu laukumam, lai bērni varētu rotaļāties no pašu skicēm veidotā rotaļu laukumā Rīgā; vecmāmiņām un vectētiņiem, lai palīdzētu vientuļiem ļaudīm pavadīt vecumdienas mājās, būt aprūpētiem un drošībā; jauko lietu darbnīcai, kur radīt mazus brīnumus un dāvāt tos citiem. Darbnīca domāta 80 jauniešiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem,” rakstīja I.Blūma.
Saņemot šo vēstījumu un aicinājumu balsot par kādu no labdarības projektiem, redakcija neviļus sāka izvērtēt neskaitāmo saņemto apsveikumu lietderību un īsmūžību, kas tūlīt pēc Zvaigznes dienas ar visiem veiksmes, laimes un laba vēlējumiem aizceļos uz miskasti. Rastais labdarības risinājums tiešām šķita vērā ņemams un pārņemams.
“Ziņas” vēlējās noskaidrot, cik līdzekļu Ziemassvētku apsveikumu kartītēm un apsveikumu nosūtīšanai izlietojusi pilsētas Dome, cik katra tās struktūrvienība (aģentūra “Pilsētsaimniecība”, “Kultūra”, Pieaugušo izglītības centrs) un uzņēmumi ar pašvaldības kapitāla daļām – Nekustamā īpašuma pārvalde (NĪP), Jelgavas Autobusu parks (JAP) un “Jelgavas ūdens”. Laikraksts jautāja arī par vienas kartītes izgatavošanas pašizmaksu.
Domes preses sekretārs Jānis Kovaļevskis atbildēja, ka pašvaldības centrālā administrācija Ziemassvētku apsveikumu kartītēm tērējusi 300 latu, aģentūra “Kultūra” – 68, “Pilsētsaimniecība” – 60 latu. Aptuvenās vienas kartītes izmaksas bijušas 0,35 lati. Par tēriņiem pašvaldības iestādēs preses sekretārs aicināja interesēties uzņēmumos.
No JAP “Ziņas” līdz šim saņēmušas atbildes tikai par autobusiem, kas nav kursējuši. Informācija par apsveikuma kartītēm, neņemot vērā atgādinājumu, nav pienākusi. Savukārt pēc NĪP vadītāja Jura Vidža atbildes nudien trūka vārdu par dažu Jelgavas amatpersonu patvaļu. J.Vidžis rakstīja: “Kādam nolūkam ir nepieciešama šāda informācija, kā arī lūdzu sniegt informāciju, cik līdzekļu iztērējušas “ZZ” un abonēšanas centrs “Diena” apsveikumu kartītēm un to nosūtīšanai.” Beigās bija pievienots vārdiņš “Paldies”. Skumjākais, ka līdz ar pārākuma sajūtu vienlaikus tas liecina par necieņu pret tūkstošiem jelgavnieku, kas NĪP maksā komunālos maksājumus un būtībā šo kantori no saviem līdzekļiem uztur.
“Ziņām” nenācās grūti aprēķināt tēriņus par apsveikumiem gandrīz 42 latu apmērā (gan par kartīšu iegādi, gan nosūtīšanu). Iepirkumu veikusi SIA “Reģionālā prese “Diena””. Savukārt abonēšanas centrs “Diena” ir cita juridiska persona un atšķirībā no NĪP tā kapitāldaļas nepieder pašvaldībai.
Lai noskaidrotu pārējo uzņēmumu kartīšu izmaksas, “Ziņas” aptaujāja poligrāfijas speciālistus. Viņi atzina, ka apsveikumi ir specifisks produkcijas veids un nereti pieder pie sarežģītiem pasūtījumiem. 2004. gadā vienkāršākā dizaina izveide un 100 kartīšu iespiešana varētu prasīt 80 – 100 latu bez PVN. Lielākas tirāžas gadījumā pašizmaksa būtu mazāka. 2005. gada beigās summas svārstījušās 100 – 150 latu robežās un sasniegušas pat 200 latu.
Redakcijas saņemtās JAP, NĪP un PIC kartītes poligrāfisti ierindoja komplicētāko kategorijā, kur viens eksemplārs varētu būt izmaksājis vismaz latu. JAP apsveikumam izvēlējies vērtīgu (apzeltītu) papīru. Protams, kartīšu vērtības “sāls” slēpjas ne tik daudz papīrā, cik tās formā un eksemplāru skaitā. Tā kā šie uzņēmumi kartītes nepasūtīja tūkstoš eksemplāros, bet, maksimums, reizes piecas mazāk, būtiskas atlaides netika piemērotas.
PIC kartītes forma nav parasta, bet aploksnes veida ar izvirzījumiem. Vissarežģītākā – mājas forma ar izgrieztām logu rūtīm, jumta kori, skursteņiem – ir NĪP apsveikumam. Uz tā sazīmēti arī nākamā gada dzīvnieki – suņi – un dažādas svētku sagaidīšanas sadzīves ainiņas daudzstāvu namā. “Jelgavas ūdens” apsveikumu izvērtēt nevarējām, jo tas diemžēl jau bija noklīdis.
Zinot apsveikumu īso mūžu, varbūt tiešām tiem atvēlētos līdzekļus izmantosim lietderīgāk.
