Iegādājoties preci līzingā vai ņemot kredītu, iedzīvotājiem uzmanīgi jāizvērtē finansētāju piedāvātie nosacījumi, – uzsver Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un patērētāju tiesību eksperti.
Iegādājoties preci līzingā vai ņemot kredītu, iedzīvotājiem uzmanīgi jāizvērtē finansētāju piedāvātie nosacījumi, – uzsver Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un patērētāju tiesību eksperti.
Patērētāji bieži vien, īpaši, ja nepieciešams iegādāties dārgākas preces, izvēlas pārdevēju, kas piedāvā iespēju par pirkumu maksāt nevis uzreiz, bet gan pa daļām. Tādēļ gandrīz visi, kas piedāvā preces uz kredīta, sadarbojas ar finanšu partneri – banku vai līzinga firmu –, kas patērētājam var piešķirt kredītu. Galvenie kreditēšanas veidi ir naudas aizdevums un līzings. Tieši līzings kļuvis par efektīvu pirkšanas un pārdošanas instrumentu. To izmantojot, pārdevējs saņem naudu, bet patērētājs – vajadzīgo preci, kuras iegādi citādi nāktos atlikt līdz nepieciešamās summas sakrāšanai. Vajadzīgo preci iegādājas līzinga devējs, patērētāja īpašumā tā nonāk pēc pilnīgas līgumā noteikto saistību izpildes.
Neievēro noteikumu prasības
Rudenī PTAC uzsvēra, ka Latvijā netiek ievērotas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktās līzinga ņēmēju tiesības. Proti, līzinga kompānijas piedāvātajos līgumos neievēro Ministru kabineta (MK) patērētāju kreditēšanas noteikumos minētās prasības, galvenokārt piedāvājot atšķirīgus un sev izdevīgus nosacījumus. Patērētāji ne vienmēr tiek godīgi informēti par atsevišķiem līgumu slēgšanas jautājumiem un par visiem ar darījumu saistītajiem maksājumiem.
PTAC direktore Baiba Vītoliņa norādīja, ka līzinga kompāniju vidū maz ir tādu, kas līgumos pareizi norādītu procentu likmes. Pastāv netaisnīgi līguma nosacījumi, ierobežotas iespējas līgumu apstrīdēt, vērojama izvairīšanās no atbildības par preces kvalitāti. Arī reklāmās tiek norādīta maldinoša informācija. Bieži tiek piemēroti nepamatoti līgumsodi, kas pārsniedz preces cenu un ir neproporcionāli augsti.
Problēmas šajā jomā atzinuši arī līzinga kompāniju pārstāvji, pārkāpumus viņi skaidro ar negodīgu konkurenci.
Prakse atšķiras no normatīviem
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektore doktorante un patērētāju tiesību eksperte Baiba Broka, vērtējot patērētāju kreditēšanas tiesisko regulējumu Latvijā, norāda, ka kopumā normatīvajos aktos pie mums ir ievērotas ES direktīvu prasības. Atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumā sniegtajam patērētāju kreditēšanas jēdziena skaidrojumam tiesiskais regulējums aptver tādus darījumus kā nomaksas pirkumu, līzinga darījumus, overdraftu, kredītkartes ar piešķirto pārtēriņa limitu vai bez tā, pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju izdotās pēcapmaksas kartes, kredītiestāžu izsniegtos aizdevumus, kredītus speciāliem mērķiem.
Patērētāju kreditēšanas noteikumi uzskaitīti minētajā likumā, savukārt 1999. gadā pieņemtie MK noteikumi reglamentē līgumā iekļaujamo informāciju, gada procentu likmes aprēķināšanas metodi un kopējo izmaksu taisnīgu samazināšanu. Akti paredz nodrošināt pilnīgu, patiesu un saprotamu informāciju. Likums aizliedz piedāvāt un iekļaut līgumā noteikumus, kas atzīstami par netaisnīgiem. Taču praksē finansētāji ne vienmēr to ievēro. Dažkārt līgumi uzrakstīti tik sarežģītā valodā, ka klients īsti nespēj iedziļināties visos komplicētajos formulējumos un paļaujas uz finansētāja godprātību. Tiek izmantoti tipveida līgumi, kas izstrādāti iepriekš un kur nav iespējams saskaņot abu pušu vēlmes. Nereti tie izstrādāti vienpusēji, pēc pakalpojuma sniedzēja interesēm. Patērētāja ziņā paliek divas iespējas: vai nu pieņemt piedāvāto līgumu, kāds tas ir, vai atteikties no darījuma.
Liedz salīdzināšanas iespējas
Raksturīgākie pārkāpumi ir vairāki. Pie izplatītākajiem pieder nepilnīga informācija par gada procentu likmi. MK noteikumi paredz vienotu metodiku likmes aprēķināšanai, lai patērētājs varētu objektīvi salīdzināt un izvērtēt vairākus piedāvājumus un pieņemt sev izdevīgāko darījumu. Tomēr pakalpojumu sniedzēji izmanto atšķirīgas procentu aprēķināšanas metodikas, kas apgrūtina vai pat liedz iespēju salīdzināt.
Speciālisti atzīst, ka likmes aprēķina formula ir samērā sarežģīta un ierindas patērētājam saviem spēkiem aprēķināt gada procentu likmi un izvērtēt dažādos piedāvājumus būtu grūti. Tālab ne vienam vien nācies uzķerties uz neizdevīgākā “āķa”. Proti, pirmajā brīdī preci, kas vairākās vietās maksā līdzīgi, izdevīgāk liekas iegādāties tur, kur tiek solīta zemāka mēneša procentu likme, piemēram, 1,2. Par pusprocentu lielāks likmes piedāvājums nešķiet piemērotākais. Faktiski, ja abos gadījumos likmi aprēķinātu pēc vienotas metodikas, izdevīgāks var izrādīties piedāvājums ar augstāko likmi, kurā nav iekļauti papildu maksājumi.
Citi “procentu” pārkāpumi
Pie izplatītiem pārkāpumiem pieder ikmēneša procentu norāde. Procenti jāpiemēro atlikušajai kredīta pamatsummai, tomēr praksē mēdz notikt citādi. Piemēram, līgums paredz, ka jāmaksā viens procents no maksājuma atlikuma, bet klāt norādīta arī konkrēta summa. Procentu maksai katru mēnesi būtu jāsamazinās. Savukārt norādītā fiksētā summa liek domāt, ka procenti klientam jāmaksā neatkarīgi no atlikušās summas apjoma.
Līgumos mēdz arī norādīt dažādas procentu likmes. Piemēram, ikmēneša likme – viens procents, līguma kontrole – divi procenti, vēl dokumentā iekļauta darījuma ikmēneša apkalpošanas summa, bet nav norādīta gada likme. Rezultātā ikmēneša likme ir krietni lielāka – ap 3,5 procenti, nevis kā sākumā norādītais viens procents. Tālab patērētājam pirms darījuma jānoskaidro, kādi maksājumi pastāv saistībā ar pakalpojuma izmantošanu.
Lai padarītu savu piedāvājumu pievilcīgāku, finansētāji uzrāda nevis gada procenta likmi, kas atspoguļo reālo preces iegādē ieguldītās naudas cenu, bet dažādus koeficientus. Plašāk izplatītais ir tā saucamais “sadārdzinājuma koeficients”, kas nosacīti parāda, cik gadā tiek “pārmaksāts”. Tas ir zemāks nekā gada procentu likme. Ņemot vērā, ka šo koeficientu ietekmē tādi faktori kā darījuma termiņš, kārtējo maksājumu skaits, biežums un struktūra, kā arī pirmās iemaksas apmērs, patērētājam praktiski ir neiespējami salīdzināt dažādus piedāvājumus un izvēlēties sev piemērotāko. Bet patērētājs daudzos gadījumos pārējos noteikumos neiedziļinās un izvēli izdara, pamatojoties vienīgi uz procentu skaitli.
Ja līgumā likme aprēķināta nepareizi, arī tad, ja patērētājs kreditēšanas līgumu ar netaisnīgajiem noteikumiem jau parakstījis, nekas vēl nav zaudēts. Klients var vērsties PTAC, kam ir tiesības konkrētos nosacījumus atzīt par netaisnīgiem un līdz ar to – par spēkā neesošiem. Patērētājs ir tiesīgs maksāt Civillikumā paredzētos likumiskos sešus procentus gadā no neatmaksātās pamatsummas.
Apstrīdēšana un sodu apmēri
Izplatīts līguma (sevišķi tipveida) pārkāpums ir nosacījums, ka to var apstrīdēt tikai kādā šķīrējtiesā. Šīs tiesas spriedums stājas spēkā pieņemšanas dienā un nav pārsūdzams, turklāt par to jāmaksā. Tādējādi, ja patērētājs paraksta šādu līgumu, jārēķinās, ka viņam liegta iespēja vērsties pēc palīdzības ne vien PTAC, bet arī citā tiesā. Likums kompetenci izšķirt iespējamos strīdus paredz PTAC un tiesai, šķīrējtiesas klauzula vairumā gadījumu atzīstama par netaisnīgu.
Līgumos mēdz noteikt arī nesamērīgi lielus sodus. Piemēram, ja noteiktajā termiņā nav veikts maksājums, patērētājam jāmaksā līgumsods viena procenta apmērā no kavētā maksājuma parāda summas. Ja kavējums ir lielāks par piecām dienām, paredzēts līgumsods 85 procentu apmērā, bet ja vairāk par desmit dienām – aizdevējs ir tiesīgs piedzīt visu summu ar visiem procentiem, darījuma apkalpošanas izmaksām un līgumsodiem. MK noteikumi sodus neaizliedz. Bet netaisnīgi ir tas, ka paredzēts neproporcionāls soda apmērs.
Kā netaisnīgi vērtējami lieli papildu soda apmēri par nepatiesas vai nepilnīgas informācijas sniegšanu un izmaiņu nepaziņošanu, piemēram, pases, dzīvesvietas maiņu, arī sods, piemēram, divu procentu apmērā no kopējās summas, ja klients vēlas atmaksāt kredītu ātrāk. Normatīvie akti paredz, ka patērētājam ir tiesības izpildīt savas saistības pirms līgumā noteiktā termiņa. Kreditētājs nedrīkst noteikt līgumsodu par naudas ātrāku atmaksāšanu. Turklāt patērētājam šādos gadījumos ir tiesības uz kopējo kredīta vai līzinga izmaksu taisnīgu samazināšanu. Proti, nav jāmaksā visi kredītprocenti par laiku līdz līguma termiņa darbības beigām.
Nianses, kas jāzina
Informācijas bukletos un reklāmās galvenokārt tiek minētas neprecīzas procentu likmes, tādējādi maldinot iedzīvotājus. Piemēram, likme nepilna procenta apmērā. Faktiski tā ir mēneša likme. Arī šajā informācijā jānorāda gada likme.
Ir arī līgumi, kur pretēji normatīvo aktu aizliegumam iekļauti noteikumi, ar kuriem pakalpojuma sniedzējs samazina vai atbrīvo sevi no likumīgās atbildības. Proti, paredz, ka visas prasības par preces kvalitāti vēršamas pret tiešo pārdevēju, nevis līzinga devēju. Tādējādi var notikt, ka, risinot strīdu ar preces pārdevēju par preces kvalitāti vai preces remontu, jāturpina kārtot līzinga maksājumi, lai gan preci nav iespējams izmantot.
B.Broka norāda arī uz nepieciešamību pasargāt patērētāju no pakalpojumiem, kas nav pasūtīti. Klientam nedrīkst uzspiest pildīt saistības, kas nav tieši pasūtītas (piemēram, automātiski piešķirts overdrafts, apdrošināšanas polise piesaistīta kredītkartei u.tml.). Patērētāja klusēšanu nedrīkst uzskatīt par piekrišanu darījumam. Svarīga ir arī patērētāju datu aizsardzība, īpašu uzmanību veltot tiesiskajam regulējumam attiecībā uz dažādu reģistru veidošanu, kas ietver patērētāju kredītvēstures informāciju, kārtību, kādā persona reģistrējama “parādnieku reģistros”, un šo reģistru uzticamībai.
* * *
Pēc līzinga ņēmēju tiesību pārkāpšanas konstatācijas PTAC ķēries pie līzinga līgumu izvērtēšanas. Taču tam trūkst cilvēkresursu, lai izvērtētu visus gadījumus un pilnībā uzraudzītu tirgu. Kā norāda PTAC sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Biksiniece, izvērtēšanas nolūks ir aktualizēt problēmas, lai iedzīvotāji, slēdzot līzinga un kredīta līgumus, pievērstu uzmanību svarīgākajiem aspektiem. Centra mērķis nav sodīt, bet veicināt tirgus sakārtošanu. Ja aicinājumus ievērot likuma un MK noteikumu prasības norādīt, piemēram, precīzas procentu likmes, līzinga devēji ignorēs, tiem, protams, piemēros sodus. Līgumu izvērtēšana varētu turpināties līdz janvāra beigām.
