Katoļi Zvaigznes dienā baznīcā svēta vīraku, cēlmetālu un krītu. Vīraks jeb smaržzāles, ko lieto dievkalpojumā, simbolizē, ka draudzes lūgšanas tāpat kā vīraka dūmi ceļas augšup – pie Dieva.
Katoļi Zvaigznes dienā baznīcā svēta vīraku, cēlmetālu un krītu. Vīraks jeb smaržzāles, ko lieto dievkalpojumā, simbolizē, ka draudzes lūgšanas tāpat kā vīraka dūmi ceļas augšup – pie Dieva. Arī cēlmetālu svētīšana būtu vienkārši tulkojama, bet kāpēc šīs svētku dienas dievkalpojumā tiek svētīts krīts?
Ieskatoties vērīgāk, patlaban uz daudzām katoļu māju durvīm var redzēt ar krītu rakstītas zīmes “20 + K + M + B 05”. Sakarā ar Zvaigznes dienu katoļiem ir tradīcija ar baznīcā svētītu krītu uz savas mājas durvīm uzrakstīt triju Austrumu gudro ķēniņu vārdu pirmos burtus – K (Kaspars), M (Melhiors) un B (Baltazars). Četri cipari – divi zīmes sākumā un divi beigās – kopā veido attiecīgo gadskaitli. Tātad šajā Zvaigznes dienā minētās zīmes vietā tiks uzrakstīta jauna: 20 + K + M + B 06. Šī zīme katoļiem liecina, ka mājas iemītnieki lūdz svētību un pasargāšanu savam namam, lūdz, lai to apmeklē pats Kungs (tāpat kā trīs ķēniņi apmeklēja Jēzus šūpuli).
Protestanti iebilst, ka ne Kaspars, ne Melhiors, ne Baltazars nav Bībelē minēti personu vārdi. Nav arī norādes, ka šie trīs Austrumu gudrie būtu ķēniņi. Taču kopumā Zvaigznes dienas tradīcija visiem kristiešiem ir līdzīga.