Apģērbu izvēlamies tādu, kas piemērots mūsu augumam, tādēļ būtiski atcerēties, ka arī ēst vajag atbilstoši savam tā saucamajam fizioloģiskajam augumam, ņemot vērā ķermeņa, zarnu garumu, organisma vielmaiņas procesu ātrumu, kaulu blīvumu..
Apģērbu izvēlamies tādu, kas piemērots mūsu augumam, tādēļ būtiski atcerēties, ka arī ēst vajag atbilstoši savam tā saucamajam fizioloģiskajam augumam, ņemot vērā ķermeņa, zarnu garumu, organisma vielmaiņas procesu ātrumu, kaulu blīvumu, muskuļu daudzumu un citus individuālus parametrus.
Vitamīnu un mikroelementu, ar kuriem tiek regulēti vielmaiņas procesi, apetīte, tauku un šķidruma izvadīšanas ātrums no organisma, sastāvs katram cilvēkam jānosaka individuāli, jo mūsdienās nevar runāt par labiem vai sliktiem produktiem – ir organisma īpatnībām piemērots vai nepiemērots uzturs. Ja lieto precizētus produktus, tad par kaloriju skaitīšanu var aizmirst – kaloriju teorija pasaulē nu atzīta par vecu un mūsdienīgiem uzskatiem par ēdieniem neatbilstošu. Cilvēks nav mašīna, uz viņu mehāniskais jēdziens “kalorija” neattiecas. Arī fiziskās aktivitātes tievēšanas ziņā gandrīz neko nedod – lai zaudētu lieko svaru, nepieciešama pārmērīga fiziskā slodze.
Visi zina, ka maltīti vajag ieturēt trīs četras reizes dienā, uzturā lietot mazāk treknumu, bet ikvienam no mums ir arī daudz attaisnojošu iemeslu, kāpēc ēdam retāk vai iztiekam bez brokastīm. Taču katram ir ierobežota iespēja pārstrādāt noteiktu daudzumu produktu. Kā veidojas liekais svars? Piemēram, cilvēka dienas norma ir 150 gramu. Ja maltīti ietur sešas reizes dienā, vienā ēdienreizē apēdot 150 gramu pārtikas, tad dienā uzņem 900 gramu un organisms tik arī pārstrādā, savukārt, ja ēd trīs reizes dienā pa 200 gramiem, tad apēd tikai 600 gramu, taču no katras reizes organisms pārstrādā tikai 150 gramu. Tas nozīmē, ka 50 gramu no katras ēdienreizes veido rezerves jeb taukus.
