Domes deputāti ar Jelgavas Autobusu parku iepazinās jau vecajā gadā, bet tikšanās reizē runātais ir aktuāls joprojām.
Domes deputāti ar Jelgavas Autobusu parku (JAP) iepazinās jau vecajā gadā, bet tikšanās reizē runātais ir aktuāls joprojām.
JAP valdes loceklis Pēteris Salkazanovs deputātiem uzsvēra, ka viņa darbības laikā no 2003. gada maija uzņēmuma pamatkapitāls palielinājies no 260 000 līdz 1,6 miljoniem latu. Tajā iekļauti transporta līdzekļi, Zemesgrāmatā uz JAP vārda ierakstītā zeme un ēkas. Tuvākajā laikā, nosakot zemes cenu pēc tirgus vērtības, pamatkapitāls sasniegs divus miljonus latu. Pagājušo gadu viņš raksturoja kā vienu no labākajiem JAP pastāvēšanas vēsturē – ceļoties pārvadājumu kvalitātei, audzis pasažieru skaits, kas gadā pārsniegšot astoņus miljonus. P.Salkazanovs uzsvēra jaunas tehnikas iegādi, to, ka investīciju apmērs JAP viņa darbības laikā sasniedzis 3,84 miljonus latu. No tiem 1,1 miljonu ieguldījusi pašvaldība, bet uzņēmums – 1,9 miljonus latu. Tik daudz šādā laika posmā, pēc viņa domām, nav investējis neviens pārvadājumu uzņēmums valstī. Tādējādi tehnikas vecuma un nodrošinājuma ziņā JAP ir viens no labākajiem rādītājiem valstī.
Vadītājs aicināja Domi palielināt sava līdzfinansējuma daļu un kapitāla apmēru uzņēmumā, jo augsto saistību dēļ “paliekam riskanti”. Par saistību apmēru un ķīlām deputāti nevaicāja.
Remontpakalpojumus pērk
P.Salkazanovs uzsvēra, ka izdevumu samazināšanas nolūkā JAP atbrīvojies no elektrības, ūdens, kanalizācijas sistēmu apkalpošanas, arī apkuri gribētu nodot tiem, kas šajā jomā specializējušies. Apmeklējot līdzīga apjoma uzņēmumu Somijā, konstatējis, ka tur veic visus darbus, ieskaitot ātrumkārbu, dzinēju, tiltu remontu. “Latvijā ir specializētie servisi, un šos pakalpojumus pērkam no viņiem.”
JAP remontē “Otoyol” un “Ikarus”, garantijas laikā jaunos autobusus uzrauga “Baltic Motors” un “Volvo”. “Pēc tam skatāmies kvalitāti un cenas.” Jelgavā galvenais remontpakalpojumu sniedzējs ir SIA “Intranserviss”. Izmantojot arī dažas mazākas firmas. Pakalpojumu cenu un kvalitātes jautājumi palika neiztirzāti, lai gan vērtējumi šajā ziņā ir atšķirīgi.
2003. gadā JAP slēgta automazgātuve, vadība neturpināja sākto mazgātuves sakārtošanu atbilstoši vides prasībām. Šo pakalpojumu uzņēmums pērk no SIA “Intranserviss” un “Fortūna”. JAP komercdirektore Viktorija Ļubļinska (bijusī “Intransservisa” direktore un SIA “Autobusu tehniskais centrs” prezidente un daļu īpašniece abās firmās pirms atgriešanās JAP) steidza uzsvērt, ka JAP ļoti svarīga ir pakalpojumu kvalitāte, mūsdienu tehnoloģijas un vide.
P.Salkazanovs deputātu uzmanību vērsa uz ES regulu par pasažieru pārvadājumiem, paredzēto pilsētas maršrutu tīkla izpēti, ko veiks aģentūra “Pilsētsaimniecība”, jo JAP ir tikai maršrutu apkalpotājs, nevis īpašnieks. Tika runāts par norēķinu karšu ieviešanu, kas ir visās vecajās ES valstīs, un citiem jautājumiem. Šoreiz vairāk pievērsīsimies darba organizācijai, kas aktualizējusies līdz ar JAP pārvadājumu problēmām.
Norēķinu ķīniešu ābece
Deputātu jautājumi liecināja, ka ne vienam vien darba organizācijas principi JAP ir tumša bilde.
JAP vadība nepārtraukti uzsvēra, ka attiecību modelis, kad šoferi nav uzņēmuma darbinieki, bet kā individuālie komersanti apkalpo reisus, sevi attaisnojis. V.Ļubļinska atgādināja, ka sistēma nav izveidota vienā gadā. 1993. gadā, kad uzņēmumam draudēja bankrots, deputāti atļāvuši mainīt darbības shēmu un no 1994. gada šoferi kā individuālā darba veicēji sākuši strādāt ārpilsētas pārvadājumos. Pilsētas maršrutos mehānisms ieviests 1997. gadā. Tas ļāvis nokārtot uzņēmuma parādus, ieguldīt līdzekļus attīstībā. Sistēma atrisinājusi arī tādu sāpīgu jautājumu kā naudas piesavināšanās, degvielas noliešana. Citos uzņēmumos tas ir aktuāli vēl šodien. Jāpiebilst, ka šādā sistēmā zūd biļetes kā ieņēmumus apliecinoša dokumenta nozīme, jo šoferiem ar uzņēmumu jānorēķinās atbilstoši maršrutā nobrauktajiem kilometriem.
Šoferi daudzkārt pauduši neizpratni, kāpēc norēķinos ar viņiem netiek ņemtas vērā uzņēmuma pārvadājumiem saņemtās dotācijas. Tikšanās laikā tika apstiprināts, ka dotācijas netiek iekļautas norēķinos, jo to neparedz shēma.
“Te neviens nav abižots, šoferi atbilstoši līgumam brauc noteiktā laikā, noteiktā maršrutā ar noteiktiem nosacījumiem. Viņi reģistrēti kā komersanti, ir atbildīgi par saviem ieņēmumiem, nodokļu nomaksu. Nav intereses noliet degvielu un citas lietas. Pasažieru pārvadājumos strādāju ļoti ilgus gadus, šoferu pārkāpumi nav ārstējami. Mēs radījām sistēmu, kas pati sevi regulē un katra darbu padara cienījamu. Administrācijai nav jānodarbojas ar šoferu ķeršanu, arī viņi jūtas kā civilizēti cilvēki, nevis visu laiku ir zem kaut kādas kontroles,” skaidroja V.Ļubļinska. “Jo labāk strādā, jo vairāk nopelna.”
Uz jautājumu par naudas normu, kas šoferiem jāmaksā JAP, V.Ļubļinska skaidroja, ka uzņēmumam esot gadu gadiem veidotā datu bāze, kur katrā maršrutā katrā reisā, arī svētku dienās un brīvdienās, redzami ieņēmumi no pasažieru plūsmas. (Autobusa vadītāji gan pauduši, ka pasažieru plūsmas dati nav objektīvi, jo pārbaudes notiek izlases veidā – red.) Atkarībā no maršruta un autobusa katru dienu šoferim ir noteikta summa, cik jāmaksā JAP.
Apkopojot mēneša rezultātus, varot pārliecināties par plusiem un mīnusiem. “Ja šoferu ienākumi ir zemāki nekā līmenis, par kādu esam vienojušies, katram individuāli tiek izrēķināta korekcija. Turklāt tā notiek tikai šoferu labā. Ja redzam, ka plānu esam noteikuši par zemu, no šoferiem naudu atpakaļ neprasām. Un tā ir mūsu kļūda.” Datu bāze liecinot, ka šoferiem ir iespējas norēķināties ar JAP un labi nopelnīt. Sarežģītāk esot pēc braukšanas maksas maiņas – “kādus divus trīs mēnešus nevaram garantēt precizitāti”.
Nav zināms, vai visiem tautas kalpiem pēc pastāvošās sistēmas skaidrojuma radās izpratne par norēķiniem starp JAP un šoferiem. “Ziņām” nācies pārliecināties, ka, izskatot autobusu vadītāju prasības pret JAP, gan tiesnešiem, gan JAP un šoferu pārstāvjiem tiesās ar sistēmas izpratni vismaz sākumā klājies grūti. Neviens cits uzņēmums šo, pēc JAP domām, labo praksi nepārņem.
Uz jautājumu par JAP tiesu izdevumiem P.Salkazanovs sacīja, ka tiesu procesu ir kādu 40 un varbūt tikai divi zaudēti. JAP vinnējis visas prasības, kas iesniegtas par dažādos laikos izveidojušos parādu piedziņu pret šoferiem. Proti, 2003. gadā šoferu parāds JAP pārsniedzis 20 000 latu. Pašlaik autobusu vadītāju līdzekļu pārmaksa uzņēmumam mēnesī ir 10 000 – 12 000 latu.
JAP finanšu direktore Inesa Kozlova papildināja, ka tiesas izdevumi veidojot 0,00 procentus no visiem izdevumiem. JAP sagatavotais procentuālais pārskats gan liecina, ka juridiskie pakalpojumi 2004. gadā bijuši četri procenti no visiem izdevumiem. Tikpat daudz, cik izmaksājusi transporta līdzekļu mazgāšana. “Lursoft” datu bāze internetā liecina, ka JAP apgrozījums 2004. gadā bija 2 063 286 lati, peļņa pēc nodokļiem – 5 418 lati.
I.Kozlova arī stāstīja, ka pašlaik darbinieku algas un ar tām saistītie nodokļu maksājumi veido 13 procentu no kopējiem izdevumiem. Pieņemot šoferus darbā, šis izdevumu postenis palielināsies līdz 45 – 48 procentiem. “Tas nozīmē, ka jāceļ tarifi, bet ieņēmumi paaugstināsies tikai par 15 – 18 procentiem.” Tātad modelim ir iespaids uz viņu peļņas rādītājiem.
Šoferi piesakoties rindā
Atbildot uz jautājumu par kadriem, V.Ļubļinska norādīja uz vispārējo problēmu valstī. Arī JAP neesot izņēmums un jūtot kadru trūkumu, bet nopietni pie tā strādājot. Kad nomainīta priekšniecība un viņa atgriezusies uzņēmumā, tajā valdījuši dažādi uzskati, bijusi “buntošanās”. “Tās zināmā mērā bija negatīvās ietekmes sekas uz mūsu sistēmu, kas bija palaista pilnīgā patvaļā, un administrācija neko negribēja darīt. Kad sākām uzņēmumu sakārtot, nebija miera stāvokļa. Šodien varu droši pateikt – kopš 2004. gada kadru mainība ir niecīga, problēmu nav.” Komercdirektore norādīja, ka šoferi, kas savulaik aizgājuši, izrādot lielu vēlēšanos atgriezties, gandrīz katru dienu pa kluso nākot un lūdzot ierakstīt viņus vismaz rindā. Šoferu trūkumu uzņēmums nejūtot.
Uz ironisko jautājumu, kāpēc tad JAP regulāri aicina darbā šoferus, V.Ļubļinska atbildēja, tas esot tāpēc, ka JAP paplašinot pārvadājumus ar vieglajiem taksometriem, veidojot aglomerācijas tīklu apkārt pilsētai. Protams, esot autovadītāji, kuru kvalifikācija vērtējama ne visai pozitīvi…
Jau decembrī sākās Rīgas maršruta mikroautobusu atcelšana, kas pagājušajā nedēļā it kā šoferu slimību dēļ izvērsās reisu “noraušanas” lavīnā. Iespējams, kāds atkal šajā saskatīs slikto spēku ietekmi, nepatiku pret JAP saimnieciskās darbības mehānismu. Ko lai dara, bet reizēm princips “klausieties manos vārdos, neskatieties uz darbiem” mēdz atspēlēties.
* * *
Interesanti, ka Domes Sabiedrisko attiecību sektors “Ziņām” atsūtītajā nedēļas darba kārtībā nebija iekļāvis JAP apmeklējumu. Nebija arī paredzēts, ka žurnālisti uzdos jautājumus. Viens jautājums tomēr tika atļauts, bet, tā kā tas neietilpa vienā teikumā un prasīja plašāku atskatu, tā arī palika līdz galam neizteikts. “Tās ir baumas, muļķības, Annas Afanasjevas viedoklis…”
***
Neizteiktā jautājuma izklāsts pārdomu versijā
Savulaik V.Ļubļinskas izstrādāto shēmu varētu vērtēt kā ģeniālu. Protams, ja tā kalpotu pašvaldības uzņēmuma interesēm vien. Proti, 1997. gada jūnijā toreizējais JAP galvenais inženieris Pāvels Kozlovs, Pārvadājumu daļas vadītājs Juris Zariņš, Uzskaites un analītiskās daļas priekšnieks Aleksandrs Maļko izveidoja SIA “Autobusu tehniskais centrs” (ATC), kas sniedza pakalpojumus JAP. Kad 1997. gada beigās un 1998. gadā Domes deputāti un pašvaldība sāka izrādīt lielāku interesi par notiekošo, pieprasīja direktorei V.Ļubļinskai sniegt paskaidrojumus, viņa 1999. gada sākumā uzrakstīja atlūgumu. Atbildes uz jautājumiem netika sniegtas. Toreizējais deputāts Ēvalds Dreimanis pauda, ka komisija nevar izdarīt pilnu slēdzienu, jo nav iesniegti dokumenti par naudas plūsmu iepriekšējā gadā ar izmaksu posteņu atšifrējumu, rezerves fonda izlietojumu, kreditoru un debitoru saistību atšifrējumu. Norādīja uz pārbaudē konstatētajām neatbilstībām – pamatlīdzekļu samazinājums ir lielāks par amortizācijas atskaitījumiem, nav aktu par pamatlīdzekļu norakstīšanu – un ar “Ziņu” starpniecību gribēja no Domes administrācijas saņemt atbildi, kā JAP radusies starpība starp ņemto kredītu 750 000 latu un uzskaitē ņemto pamatlīdzekļu summu 713 000 latu apmērā. Deputāts pauda bažas par ATC izveides nolūkiem, jo mūsu valstī izplatīta prakse veidot SIA ar nolūku pārsūknēt līdzekļus no valsts vai pašvaldības uzņēmumiem. Toreizējiem deputātiem un pašvaldības darbiniekiem kolīzijas, kas tā arī noklusa, vajadzētu atcerēties.
V.Ļubļinska pēc aiziešanas no JAP kļuva par ATC līdzīpašnieci un SIA prezidenti un tāda bija līdz 2003. gada 22. aprīlim. Par firmas līdzīpašnieci un darbinieci kļuva toreizējā JAP galvenā grāmatvede I.Kozlova, kas 2003. gadā atgriezās JAP kā finanšu direktore. Pašvaldības kuluāros figurēja versija par iespējām pārņemt JAP. Proti, kredītsaistības pēc “Otoyol” partijas iegādes bija lielas. Arī nenokārtotie kārtējie maksājumi, sevišķi ATC, bijuši pietiekami lieli. Ja jaunā vadība netiktu ar saistībām galā, varētu atrasties labdaris, kas tās pārņemtu un bez liekām formalitātēm turpinātu saimniekot. Toreiz JAP saistības nokārtoja. 2001. gada jūnijā reģistrēta SIA “Intranserviss”, kuras līdzīpašniece un direktore V.Ļubļinska bija līdz 2003. gada 22. aprīlim. Viņas vietā par firmas līdzīpašnieku un valdes locekli kļuva Dainis Liepiņš, vēlākais satiksmes ministra Ainara Šlesera padomnieks. No 2003. gada 2. maija V.Ļubļinska atgriezās JAP kā valdes locekle.
“Ziņas” jau rakstīja, ka tieši pēc tam Aviācijas ielā atsākās intensīva SIA “Intransserviss” autotehniskā centra izbūve. Izskanēja varbūtība, ka tas varētu būt saistīts ar līguma noslēgšanu starp SIA un JAP, kas nozīmē garantētu finanšu plūsmu. Šajos gados autocentrs ir izbūvēts. Piegulošo laukumu pēc zināma pārtraukuma firma “Igate” noasfaltēja. Aizpagājušā gada beigās Dome firmai piešķīra papildu zemi darbības paplašināšanai. Uzņēmums, kas ir lielākais JAP mazgāšanas un remontpakalpojumu sniedzējs Jelgavā, attīstās.
Arī nedienas ar šoferu “buntošanos” 2003. gadā, problēmas ar reisu apkalpošanu pērn un šogad JAP vadībai nav neko maksājušas. Kuluāros Satiksmes ministrijas neitrālo nostāju saista ar D.Liepiņa personu. Pagājušā gada aprīlī, kad pasažieri aktīvi pauda neapmierinātību ar JAP pārvadājumiem, viņš bija piekritis tikties ar “Ziņām”, taču tikšanās dienā plāni bija mainījušies.
Arī Jelgavas Domes un pašvaldības vadība JAP vadībai gan finansiāli, gan citādi paudusi tikai atbalstu. 2003. gadā JAP piešķirti 150 000 latu, dotācijās 2004. gadā – 56 392 lati. Pērn budžetā jauniem autobusiem atvēlēti 890 000 latu, segta degvielas cenu starpība pilsētas pārvadājumiem…
Šajā vietā vajadzētu atgādināt, ka 1996. gada novembrī JAP direktore V.Ļubļinska un toreizējais rajona Padomes (RP) priekšsēdētājs A.Rāviņš parakstīja līgumu par desmit “Otoyol” autobusu iznomāšanu JAP, pamatojoties uz aizdevuma līgumu starp RP un Unibanku. Tolaik P.Salkazanovs bija RP izpilddirektors, bet pašreizējā Domes priekšsēdētāja vietniece Irēna Škutāne – Finanšu nodaļas vadītāja, vēlāk, būdama RP izpilddirektore, viņa sniedza paskaidrojumus Valsts kontrolei (VK). 2000. gadā VK konstatēja, ka RP 193 968 latus dotācijās saņemto līdzekļu izlietojusi, neievērojot Ministru kabineta noteikumus. Līdz 1999. gada beigām RP no darījuma par autobusu pirkšanu un iznomāšanu bija saņēmusi 358 185 latus, kas par 33 785 latiem pārsniedza izdevumus autobusu iegādei. Par revīzijas rezultātiem tolaik paziņoja tikai RP, Jelgavas Domei un Satiksmes ministrijai. Nav skaidrs, kāpēc materiāli netika nodoti tiesībsargājošām iestādēm.
